Kaspersky komentārs: Kā sevi pasargāt no krāpnieku aktivitātēm īsziņās un e-pastos?

2019. gada 20. novembris
Latvijas pasts šomēnes brīdināja par kibernoziedznieku aktivitātēm, šogad jau trešo reizi tie centušies izvilināt iedzīvotāju datus un naudu izmantojot Latvijas pasta tēlu. Kasperskyiesaka ievērot vienkāršus noteikumus, lai pasargātu sevi no krāpniekiem.

Pašlaik pikšķerēšana ir viena no populārākajām kibernoziedzības shēmām, jo nav jāpieliek lielas pūles, lai izveidotu šo tīmekļa slazdu, par kura upuri var kļūt jebkura organizācija vai persona. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā ir tik sekmīga, ir pikšķerēšanas instrumentu nepārtrauktā tehniskā attīstība. Viltotas tīmekļa vietnes vizuāli gandrīz nav atšķiramas no īstajām, turklāt daudzām viltotajām ir pārliecinoši domēnu nosaukumi un dažkārt pat tiek izmantots drošs HTTPS savienojums ar īstiem sertifikātiem.

Kad saņemat ziņu no oficiālām organizācijām, piemēram, bankām, nodokļu iestādēm, interneta veikaliem, tūrisma aģentūrām, lidsabiedrībām un tā tālāk, vajag arī pārbaudīt informāciju un parasti vispār nenoklikšķināt uz saitēm e-vēstulēs. Labāk atveriet jaunu cilni vai logu un manuāli ievadiet bankas vai citas vietas tīmekļa adresi. Tāpat ir jāpārbauda, vai domēna nosaukums e-vēstulēs un saitēs atbilst tās organizācijas domēnam, no kuras, domājams, ir atsūtīta e-vēstule. Piedevām jūs varat piezvanīt uz banku vai jebkuru citu organizāciju, ja no tās ir saņemti apšaubāmi pieprasījumi. 

Lai nekļūtu par kibernoziedzības shēmu upuri, Kaspersky iesaka ievērtot noteikumus: 

  1. Pirms noklikšķināšanas vienmēr pārbaudiet saiti. Uzvirziet kursoru uz tās, lai priekšskatītu vietrādi URL, un rūpīgi pārbaudiet, vai nav pareizrakstības vai citu kļūdu.
  2. Ievadiet lietotājvārdu un paroli, izmantojot tikai drošu savienojumu. Apskatiet, vai vietnes tīmekļa adreses priekšā ir prefikss „https”, kas norāda, ka savienojums ar vietni ir drošs.
  3. Pat ja ziņa vai vēstule ir pienākusi no kāda labākā drauga, neaizmirstiet, ka arī viņu var apmuļķot vai uzlauzt viņa kontu, tāpēc vienmēr ir jābūt piesardzīgam. Pat ja ziņa šķiet draudzīga, ar aizdomām izturieties pret saitēm un pielikumiem.
  4. Ieteicams vispār nenoklikšķināt uz saitēm e-vēstulēs. Labāk atveriet jaunu cilni vai logu un manuāli ievadiet bankas vai citas vietas tīmekļa adresi.
  5. Izvairieties no pieteikšanās tiešsaistes bankās un līdzīgos pakalpojumos, izmantojot publiskus Wi-Fi tīklus. Wi-Fi tīklāji ir ērti, bet labāk izmantot mobilo savienojumu vai pagaidīt, līdz ir pieejams drošs tīkls, nevis zaudēt visu kredītkartē vai bankas kontā glabāto naudu. Atvērtos tīklus var būt izveidojuši noziedznieki, kas cita starpā, izmantojot savienojumu, samaina vietņu adreses un tādējādi pārvirza uz viltotu lapu.
  6. Ieinstalējiet stipru drošības risinājumu un ievērojiet tā ieteikumus. 

Par Kaspersky

Kaspersky ir starptautisks kiberdrošības uzņēmums, kas dibināts 1997. gadā. Kaspersky dziļā draudu pazīšana un drošības zināšanas nepārtraukti pārtop inovatīvos drošības risinājumos un pakalpojumos, lai aizsargātu uzņēmumus, izšķirīgi svarīgas infrastruktūras, valdības un patērētājus visā pasaulē. Uzņēmuma visaptverošajā drošības klāstā ietilpst labākā galiekārtu aizsardzība un vairāki specializēti drošības risinājumi un pakalpojumi cīņai ar sarežģītiem un mainīgiem digitālajiem apdraudējumiem. Vairāk nekā 400 miljonu lietotāju ir aizsargāti ar Kaspersky tehnoloģijām, un mēs palīdzam 270 tūkstošiem korporatīvo klientu aizsargāt to, kas viņiem ir vissvarīgākais. Uzziniet vairāk vietnē www.kaspersky.com

Kaspersky
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli