Lauksaimnieki: dalība kooperatīvā aptuveni par trešdaļu samazina ražošanas izmaksas

Iestājoties kooperatīvā, saimniecības minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties par aptuveni trešdaļu lētāk, savukārt saražoto produkciju iespējams pārdot par būtiski augstāku cenu nekā saimniekojot pašu spēkiem, galvenos ieguvumus no pievienošanās atbilstīgajiem kooperatīviem uzsver lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedri.

“Dalībai kooperatīvos ir ļoti daudz plusu. Vislabāk tos iespējams uzzināt, aprunājoties ar esošo kooperatīvu biedriem. Sarunās ar zemniekiem var izdarīt secinājumus par galvenajiem ekonomiskajiem ieguvumiem no dalības kooperatīvajā sabiedrībā, bet kopumā to ir vēl vairāk. Piemēram, daudziem zemniekiem kooperatīvs kļūst par otro ģimeni ar kopīgiem kultūras un izklaides pasākumiem, ar iespēju jebkurā brīdī saņemt padomu, iegūt jaunas zināšanas, apgūstot labāko saimniekošanas praksi no citiem kooperatīva biedriem. Iestāšanās izmaksas kooperatīvos ir simboliskas, salīdzinot ar priekšrocībām, ko dod kooperatīvs,” pievienoties kooperatīviem aicina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Linda Uzkalne.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstība aizsākās 2000. gadā un turpinās vēl joprojām – katru gadu palielinās gan zemnieku skaits kooperatīvos, gan arī kooperatīvu apgrozījums. Ja 2018. gadā 4846 juridiskas un fiziskas personas bija kooperatīvos, tad 2019. gadā biedru skaits pārsniedza jau 5000 slieksni – 5108 lauksaimnieki un mežsaimnieki bija pievienojušies kooperatīviem. Zemnieki – kooperatīvu biedri – atzīst, ka realizācijas tirgus un augstāku cenu par saražoto nodrošināšanā būtiska loma ir tieši kooperācijai.

Kā ziņots, pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436,00 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonu eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pieaugums vērojams visos sektoros – gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

“Jo lielāka būs lauksaimnieku vienotība, jo lielāks spēks tas būs ne tikai Latvijas tirgū, bet arī eksporta tirgos. Mums ir prieks, ka ar tādiem projektiem kā Latvijas piensaimnieku apvienošanos ar Igaunijas piena kooperatīvu “SCE E-Piim”, izveidojot pirmo starpvalstu kooperatīvu Baltijas valstīs, un deviņiem kooperatīviem, kas apvienojušies otrā līmeņa lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā “Baltu Piens”. Tas ir apliecinājums, ka arī Latvijā kooperācija tiek pacelta jaunā līmenī,” uzsver L. Uzkalne.

Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. “Arī mārketings un pārdošana ir tā, kur nāk talkā kooperatīvi, savukārt zemnieki var veltīt visu uzmanību tam, kas viņiem padodas vislabāk – ražošanai. Kooperācijas principus var veiksmīgi izmantot arī citās nozarēs, un lielisks pierādījums tam ir mājražotāju kooperācijā. Spēku apvienošana ir iespēja straujākai izaugsmei un attīstībai, kā arī stabilitātei ilgtermiņā,” uzsver L. Uzkalne.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002. gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 50 biedri.

 

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums