Pasaules Dabas Fonds izsludina pieteikšanos konkursam "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2020"


public. foto
Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb ūdens aizaugšana ar aļģēm, ko galvenokārt izraisa barības vielu noplūde, ir nozīmīgākais Baltijas jūras piesārņojuma avots. Pasaules Dabas Fonds izsludina konkursu "Baltijas jūras lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2020", lai godinātu lauksaimniekus Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kuri meklē risinājumus un ievieš tos praksē, mazinot negatīvo ieteikmi uz Latvijas iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras kvalitāti. Pasaules Dabas Fonds gaida pieteikumus konkursam līdz 2020. gada 5. maijam. Konkursam var pieteikties ikviena Latvijas teritorijā esoša saimniecība, kas ievieš risinājumus barību vielu noplūdes mazināšanai, kā arī īsteno citas videi draudzīgas prakses.

Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka nozīmīga daļa barības vielu jūrā noplūst lauksaimniecības ietekmē - aptuveni 60% no kopējā slāpekļa un 50% no kopējā fosfora. Eitrofikācijas rezultātā rodas veselības riski piekrastes iedzīvotājiem un apmeklētājiem, kā arī veidojās tā saucamās “mirušās zonas”, kurās ir zudusi visa dabas daudzveidība, jo organismi tajās nav spējīgi izdzīvot.  Īstenojot šo konkursu, Pasaules Dabas Fonda mērķis ir izcelt lauksaimnieku īstenoto iniciatīvu nozīmi Baltijas jūras saglabāšanā un izplatīt labās prakses visā reģionā.

Konkurss sastāv no 2. kārtām. Pirmajā kārtā konkursa žūrija, kuras locekļi ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un Pasaules dabas fonda speciālisti, nosaka konkursa uzvarētāju Latvijā. Konkursa uzvarētājs saņem atzinības rakstu un naudas balvu 1 000 eiro apmērā. Otrajā kārtā starptautiskā žūrija nosaka Baltijas jūras reģionālā konkursa uzvarētāju no 11 dalībvalstu nacionālo finālistu vidus, kurš iegūst “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” titulu un naudas balvu 10 000 eiro apmērā.

Konkursam var pieteikties plašs lauksaimnieku loks – dažāda mēroga lopkopības, augkopības saimniecības Latvijas teritorijā, kas nodarbojas gan ar konvenciālo, gan bioloģisko ražošanu.

Konkurss pirmo reizi tika rīkots 2009. gadā un tas iedvesmojis lauksaimniekus un lēmumu pieņēmējus pozitīvām pārmaiņām lauksaimniecības nozarē. Katram finālistam ir savs stāsts par videi draudzīgas lauksaimniecības risinājumiem un viņa darba rezultātiem. Tā, piemēram, 2019. gadā par finālistu Latvijas žūrija izraudzījās Rihardu Kadirovu un viņa Z/S “Jaunozoli”, kas atrodas Salas novada Salas pagastā. Z/S “Jaunozoli” ir īpaša ar to, ka tajā augsne tiek apstrādāta minimāli, izmantojot “strip-till” metodi. Šī metode, ja pielietota pareizi, ļauj samazināt minerālmēslu lietošanu, novēršot barības vielu noplūdi ūdenstilpēs, ļauj palielināt ražību un absorbēt vairāk CO2. Ikgadējie nacionālie uzvarētāji Latvijā ir dažāda lieluma, dažādu lauksaimniecības nozaru bioloģiskās un konvencionālās saimniecības, bet reģionālie uzvarētāji ir arī koorperatīvi, kas saimnieko vairāku tūkstošu hektāru platībās.

Lai pieteiktos konkursam, dalībniekam ir jāiepazīstas ar konkursa vērtēšanas kritērijiem pdf.lv un jāsūta motivācijas vēstule, īsi izklāstot, kādas videi draudzīgas prakses lauksaimnieks ievieš savā saimniecībā. Motivācijas vēstuli jāsūta uz info@pdf.lv līdz 2020. gada 5. maijam (neieskaitot). Neskaidrību gadījumā lūgums sazināties ar Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Magdu Jentgenu (mjentgena@pdf.lv).

Pasaules Dabas Fonds
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums