Meža nozare vēlas veidot sakoptu, neatkarīgu un pārtikušu Latviju


foto;www.farming.lv
Trešdien, 6. martā, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju informēja par meža nozares aktualitātēm un izaicinājumiem Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 (NAP) kontekstā. Meža nozare ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, un 2018. gadā tās eksportētās produkcijas vērtība pārsniedza 2,5 miljardus eiro.

Tā kā ir sākta NAP izstrāde, ir būtiski ar šo piedāvājumu saskaņot meža nozares redzējumu par tās tālākās attīstības stratēģiju. Pašlaik meža nozares attīstības redzējumu nosaka Meža politika un Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. 2018. gadā, sadarbojoties Meža nozares organizācijām, tika izstrādāti priekšlikumi Meža nozares stratēģijai laika periodam pēc 2020. gada. Tā ietver īsāka termiņa (līdz 2030. gadam) un vidēja termiņa (līdz 2050. gadam) meža nozares attīstības vīziju.

Meža nozare savā stratēģijā mērķus pozicionē kā devumu Latvijas cilvēkiem, zemei un valstij. Meža nozare stratēģija arī iezīmē rīcības virzienus, kā uzlabot savu devumu Latvijas sabiedrībai, kā arī izaicinājumus, kam jāatrod risinājumi, lai šos mērķus sasniegtu. “Meža nozare vēlas veidot sakoptu, neatkarīgu un pārtikušu Latviju. Meža nozares turpmākai attīstībai ir virkne būtisku jautājumu, uz kuriem jārod atbildes – kā lietderīgāk izmantot cilvēku laiku, lai rezultātā viņi nopelnītu vairāk un spētu labāk nodrošināt savu ģimeni? Ko ir jēgpilni ražot no koka vairāk nekā līdz šim, lai līdz 2030. gadam koksnes vērtība, nonākot pie gala pircēja, pieaugtu vismaz 12 reizes? Kās lietderīgāk izmantot zemi, lai līdz 2050. gadam palielinātu Latvijas mežu ražību par 25%?” saka ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

NAP sākotnējais piedāvājums un Meža nozares stratēģijas redzējums ir samērā līdzīgi. Turpmākajā darbā būtiska ir starpnozaru koordinācija, ko viena nozare nevar atrisināt visus saistīto nozaru jautājumus. Ja tie netiek atrisināti, tie ierobežo meža nozares attīstību.

Latvija ir 3. lielākā koksnes granulu eksportētāja pasaulē, 4. lielākā bērza saplākšņa eksportētāja pasaulē, 9. lielākā zāģmateriālu eksportētāja pasaulē. Savukārt Baltijas valstis ir lielākās gatavo koka māju eksportētājas Eiropā, naudas vērtībā pārsniedzot 380 miljonus eiro gadā.

 

Zemkopības ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli