Veiktas izmaiņas noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos


foto;www.farming.lv
Lai nodrošinātu ES prasību* izpildi, Zemkopības ministrija (ZM) ir precizējusi noteikumus par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, ko valdība otrdien, 8.augustā, pieņēma. Veiktie grozījumi skar iepriekšējās paziņošanas pienākumu un attiecas uz zvejniekiem, kuri zvejo ar 8-10 metrus gariem kuģiem, ievērojot nosacījumu, ka uz kuģa ir paturēti vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas. Grozījumi skar arī zvejniekus, kuri izkrauj vismaz 5 tonnas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča pelaģisko krājumu nozvejas un 750 kilogramu mencas, kā arī personas, kuras no saraksta izslēgtos zvejas kuģus vēlēsies atkārtoti iekļaut sarakstā.

Noteikumu grozījumi precizē piekrastes zvejas žurnāla iesniegšanas termiņu un paredz arī izmaiņas piekrastes zvejas licences veidlapā.

Turpmāk iepriekšējās paziņošanas pienākums būs arī par zveju ar 8 līdz 10 metru gariem zvejas kuģiem tajā gadījumā, ja uz tiem ir paturēta vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.

Zvejnieku pienākums būs izkraut Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejotās brētliņas un reņģes vai citas pelaģiskās sugas, ja to daudzums ir vismaz 5 tonnas, kā arī nozvejoto mencu, ja nozvejas svars pārsniedz 750 kilogramus,- vienīgi apstiprinātājās ostās vai izkraušanas vietās: Pāvilostas, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Kuivižu un Rojas ostā, kā arī Nīcas pagasta Jūrmalciema piestātnē (Nīcas novadā) un Kolkas pagasta Kolkas ciema piestātnē (Dundagas novadā). 

 

Tāpat zvejniekiem turpmāk būs jāziņo ne tikai izkraušanas ostas, bet arī izkraušanas vietas nosaukums, ja noteikto zivju apjomu plānots izkraut apstiprinātajās izkraušanas vietās.

Lai pilnveidotu mencu zveju piekrastes ūdeņos, periodā no 1. oktobra līdz 15. novembrim piekrastes ūdeņu posmā no Kolkas raga līdz Latvijas dienvidu robežai, zvejojot vietās, kas dziļākas par 5 metriem, būs iespējams veikt komerczveju ar zivju tīkliem un akmeņplekstu tīkliem, kuri nogremdēti uz grunts un kuru augstums nepārsniedz 3 metrus. Mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no kopējā nozvejas svara. Vienlaikus ir arī paredzēts, ka komerciālajā zvejā Baltijas jūras piekrastē situācijās, kad mencu piezvejas apjoms ir nozīmīgs, piemēram, gadā sasniedz 100 kilogramus, zvejniekam pašvaldībā būs jāpieprasa mencu nozvejas apjoma limits, ja viņš arī turpmāk vēlēsies nozvejā paturēt mencu.

Noteikumi ievieš jaunu pasīvās zvejas rīku apaļā jūrasgrunduļa zvejai – apaļo jūrasgrunduļu murdu, un nosaka tā parametrus.

Kā arī noteikumi paredz, ka no zvejas flotes saraksta izslēgtos neaktīvos zvejas kuģus no jauna var iekļaut sarakstā 24 mēnešu laikā no izslēgšanas brīža, tiem atjaunojot arī pirms izslēgšanas paredzētās zvejas vietas un zvejas rajonus, ja zvejniekam ar attiecīgo pašvaldību ir noslēgts līgums par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un ir saņemts ZM saskaņojums par zvejas kuģa iekļaušanu sarakstā.

Noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"" stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007

Zemkopības ministrija

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

apdrošināšana  smslån  tenti