Pusaudži labprāt saņem atbalstu arī attālinātā režīmā


Foto:pexels.com
Kopš 2018.gada Bērnu slimnīcas fonda un nozares speciālistu izveidotais Pusaudžu resursu centrs (PRC) piedāvā mūsdienīgu, pierādījumos un starptautiskajā pieredzē balstītu palīdzību jauniešiem ar mentālās veselības grūtībām. Sākoties COVID-19 krīzei, PRC speciālisti darbu turpināja attālināti, nezaudējot komunikāciju ar jauniešiem un nodrošinot nepieciešamo atbalstu. PRC speciālistu novērojumi liecina, ka jauniešu pieredze krīzes laikā ir bijusi dažāda, un daļai situācija pat ir uzlabojusies.

Kopš 2018.gada pieprasījums pēc PRC sniegtā atbalsta ir ievērojami pieaudzis- 2018.gadā PRC pakalpojumus izmantoja 58 pusaudži, 2019.gadā pakalpojumu saņēma 217 jaunieši (Rīgā- 187), Liepājā- 30), savukārt 2020.gada pirmajos 3 mēnešos pakalpojumu saņēma jau 171 pusaudzis (Rīgā – 136, Liepājā – 35). Taču krīzes laikā jauno pieteikumu skaits ir kļuvis nedaudz mazāks, un to daļēji skaidro tas, ka daļai jauniešu nav vēlēšanās vai tehnisku iespēju saņemt konsultācijas attālināti, bet daļai pusaudžu krīzes laikā ir novērojami situācijas uzlabojumi. “Sabiedrības līmeņa situāciju šobrīd vēl ir grūti izvērtēt, taču ir vērojama viena interesanta tendence, proti, daļai pusaudžu situācija krīzes laikā pat uzlabojas. Bieži jauniešu grūtības izpaužas saistībā ar skolu, taču ārkārtējās situācijas ietekmē ar šīs grūtības ir mazinājušās, jo jaunieši faktiski neatrodas skolas telpās. Turklāt viņiem ir iespēja brīvāk pielāgoties skolas režīmam, piemēram, gulēt ilgāk, pašiem ieplānot mācības, kā arī nav jāsaskaras ar stresoriem skolas vidē, piemēram, mobingu,” situāciju komentēja PRC programmu virsvadītājs Emīls Ūdris. “Krīzes situācija liek jauniešiem pavadīt arī vairāk laika mājās, tādā veidā mazinot potenciālās problēmas, kas saistītas ar vielu lietošanu un klaiņošanu. Turklāt, ņemot vērā, ka bieži PRC jauniešus piesaka viņu vecāki, reizēm tieši šādu pusaudžu vecāki jūtas drošāki un mierīgāki, zinot, kur ir viņu bērni, tāpēc arī daļa vecāku un jauniešu šobrīd neizjūt nepieciešamību pēc speciālistu atbalsta un konsultācijas atsaka vai pārceļ uz vēlāku laiku”, papildināja E.Ūdris.

Krīzes laikā viena no grūtībām, ar ko jaunieši, kas saņem atbalstu PRC, saskārās, jo īpaši ārkārtējās situācijas sākumā, ir pielāgošanās jaunajai sistēmai, piemēram, izmaiņas dienas ritmā un nespēja pildīt līdz šim īstenotas aktivitātes. Tāpēc speciālistiem biežāk ir jāpalīdz jaunietim strukturēt un plānot savu ikdienu, tostarp, atpūtas aktivitātes un komunikāciju ar citiem. Vēl viens ārkārtējās situācijas negatīvais efekts ir ilgstoša izolācija mājās. Tādā situācijā var pieaugt spriedze ģimenēs, kuras rezultātā pieaug un/vai vairāk izgaismojas grūtības ģimenes sistēmās. Galvenokārt šo spriedzi izjūt vecāki, tāpēc ir svarīgi nodrošināt atbalstu arī vecākiem. Krīzes laikā PRС tika pātrauktas atbalsta grupas jauniešu vecākiem, taču no šīs nedēļas tās tiek atjaunotas un pagaidām notiks attālinātā režīmā.

“Jāatcerās, ka šīs akūtās krīzes situācijā nav tādas “pareizās emocionālās reakcijas”, ir normāli justies tieši tā kā tu jūties – ir normāli satraukties par nākotni, ir normāli dusmoties uz ierobežojumiem, ir normāli arī just prieku un sajūsmu par iespēju palikt mājās. Īslaicīgais stress nevienmēr iedarbojas negatīvi, tas var arī mobilizēt organisma resursus šķēršļu pārvarēšanai. Lielākas problēmas sākas tad, kad krīze ieilgst un kļūst hroniska, kad organisma resursi tiek izsmelti, tad var saasināties vai parādīties no jauna ar stresu saistīti veselības traucējumi piem. trauksme un depresija. Tieši tāpēc psihiskās veselības speciālisti visā pasaulē ar bažām skatās uz COVID-19 pandēmijas socioekonomiskām sekām – ir skaidrs, ka tuvākajos gados, arī tad kad vīruss tiks apkarots, daudziem jauniešiem būs arvien vairāk nepieciešama mūsu palīdzība un atbalsts,” pastāstīja Dr. Ņikita Bezborodovs, PRC attīstības vadītājs, bērnu psihiatrs.

 “Sākoties krīzei, bija ļoti svarīgi nepārtraukt palīdzības siegšanu jauniešiem, tāpēc, izvērtējot visus riskus, nolēmām pāriet uz darbu attālināti, kā arī ieviesām jaunu atbalsta veidu – krīzes konsultācijas. Neviens no jauniešiem, kuri saņēma mūsu palīdzību, pārejot uz attālināto režīmu, sadarbību nepārtrauca. Un daļa jauniešu šadi ir arī uzsākuši palīdzības saņemšanu, jo tieši krīzes laikā atsākām īstenot Garastāvokļa traucējumu programmu sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un Bērnu slimnīcu. Ņemot vērā, ka programma paredzēta jauniešiem ar depresiju un pašnāvības risku, ļoti svarīgi, ka mums ir iespēja savlaicīgi sniegt savu atbalstu, iesākumā vismaz attālināti. Turklāt jau tagad redzam, ka sadarbība ar jauniešiem var būt efektīva arī šādā formātā, tāpēc arī turpmāk plānojam konsultēt attālināti gadījumos, kad tas ir atbilstoši pusaudža situācijai,” pastāstīja Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja.

Pusaudžu resursu centrs (PRC)  sniedz mūsdienīgu, pierādījumos un starptautiskajā pieredzē balstītu palīdzību jauniešiem ar mentālās veselības grūtībām. PRC ir izveidojis Bērnu slimnīcas fonds sadarbībā ar nozares speciālistiem Latvijā un ārvalstīs. PRC sniegtais atbalsts iekļauj aktīvu pusaudža iesaisti skolas, ģimenes un brīvā laika aktivitātēs, kā arī speciālistu konsultācijas pēc katram klientam individuāli sastādīta plāna. Programmas ietvaros palīdzību Rīgā sniedz 17 speciālisti (psihologi, sociālais darbinieks, uztura speciālists, vecāku psihoterapeits, psihiatrs, pusaudžu narkologs, fizioterapeits, sporta trenere), bet Liepājā 5  (mentori, psihologs, sociālais darbinieks). Pateicoties sadarbībai ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju, Pusaudžu resursu centrā sniegtā palīdzība jauniešiem ir pieejama bez maksas.

 Lai pieteiktos konsultācijai, ar Pusaudžu resursu centru var sazināties pa tālruni + 371 29164747 vai rakstos uz info@pusaudzim.lv . 

Liene Dambiņa
Bērnu slimnīcas fonda vadītāja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums