Vai jums ir sirds un asinsvadu slimības? Tad ir sevišķi liela varbūtība nomirt no Covid-19


foto;vestirama.ru
Jau zināms, ka jaunais koronavīruss ir īpaši bīstams hroniskiem un vēža slimniekiem, vecāka gadagājuma ļaudīm un grūtniecēm, taču zinātnieki tikai tagad ir ieguvuši datus par to, kam šis vīruss ir visbīstamākais. Izpētot Covid-19 izraisītos nāves gadījumus, kā arī šo pacientu slimības vēstures, ir noskaidrots, ka sevišķi apdraudēti ir pacienti ar sirds un asinsvadu slimībām. "Turklāt ar šīm slimībām ne vienmēr slimo vecāka gadagājuma ļaudis. Ir gan trīsdesmitgadnieki, gan bērni ar sirds slimībām," stāsta Roberts Feders, kardiologs ar ilggadēju darba pieredzi Vācijas klīnikās, tostarp leģendārajā universitātes slimnīcā "Charité". "Ja jums vai jūsu tuviniekiem ir diagnosticētas sirds slimības, izturieties pret karantīnu ārkārtīgi nopietni."

Oficiālie mirstības dati no Covid-19 Itālijā, kur mirušo skaits jau pārsniedzis Ķīnas rādītājus, parāda, ka 76 % mirušo cieta no paaugstināta asinsspiediena, bet 33 % — no sirds slimībām. Ķīnas dati liecina, ka no 44 tūkstošiem apstiprināto inficēšanās gadījumu ar jauno koronavīrusu visaugstākais mirstības koeficients ļaužu vidū ar pavadslimībām bija personām ar sirds un asinsvadu slimībām un veidoja 10,5 %, savukārt kopējais mirstības līmenis bija aptuveni 2,3 %.

Ja ir paaugstināts asinsspiediens, koronārā sirds slimība vai diabēts, pastāv īpaši augsts risks saslimt ar Covid-19. No jau saslimušajiem sliktas izredzes ir tiem, kas cieš no akūta koronārā sindroma. Vislielākā varbūtība nomirt no vīrusa ir tiem, kas cieš no sirds mazspējas. „Tas tāpēc, ka, lai iekļūtu šūnā, jaunais koronavīruss piestiprinās pie olbaltumvielas, ko sauc par angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2 (ACE2). Šī olbaltumviela atrodas plaušu šūnās, tāpēc vīruss var iekļūt šajās šūnās un apgrūtināt elpošanu — un ļaudis par to jau ir labi informēti. Taču ir jāņem vērā, ka angiotenzīnu konvertējošais enzīms 2 atrodas arī sirds muskuļa un asinsvadus izklājošajās šūnās. Tas nozīmē, ka līdztekus apgrūtinātai elpošanai vīruss tieši izraisa akūtus un hroniskus sirds un asinsvadu bojājumus. Ja tā jau ir pacienta vājā vieta, izveseļošanās prognoze ir diezgan pesimistiska,” paskaidro R. Feders. Saskaņā ar Vuhaņā, kur sākās slimības uzliesmojums, veiktajiem pētījumiem dažiem Covid-19 slimniekiem sirds šūnu nāve attīstījās no sirdslēkmes atšķirīgu iemeslu dēļ, tas ir, to tieši izraisīja Covid-19.

„Tā kā Covid-19 izraisa apgrūtinātu elpošanu, var izveidoties apburtais loks: elpceļu infekcijas var palielināt slodzi sirdij, kas nozīmē, ka sirdij vajadzēs vairāk skābekļa. Bet tāpēc, ka Covid-19 dēļ pacientam ir apgrūtināta elpošana, sirds cieš vēl vairāk, it sevišķi, ja tā jau ir slima,” komentē ārsts.

Bet arī tas vēl nav viss. Olbaltumviela angiotenzīnu konvertējošais enzīms 2 cita starpā ietilpst arī plašā hormonu sistēmā, kas regulē asinsspiedienu, sirds un asinsvadu, kā arī nieru darbību. Tāpēc vīruss ir tik bīstams hipertoniķiem.

Šajā situācijā kardiologs mudina iedzīvotājus ļoti nopietni izturēties pret aicinājumu palikt mājās un censties nenonākt saskarē ar citiem. Ja slimojat ar sirds un asinsvadu slimībām, ir jāapzinās šīs slimības radītās milzīgās briesmas un jāizvairās no citiem cilvēkiem. „Ja pašsajūta sagādā raizes un ir vajadzīga kardiologa palīdzība, mēģiniet pierakstīties uz noteiktu laiku, lai nav jāsēž rindā un tādējādi jāpalielina risks inficēties. Ideāli, ja attāli varat konsultēties ar ārstu. Piemēram, es tagad piedāvāju pacientiem šādu iespēju, lai nepakļautu viņus briesmām.”

Ārsts mudina arī visus citus Latvijas iedzīvotājus tikpat nopietni izturēties pret karantīnu un ārkārtējo situāciju. „Jūs varat būt vīrusa nēsātājs un pat nezināt par to. Jums blakus veikalā, aptiekā vai pastaigā var nonākt slimnieks ar sirds un asinsvadu slimībām. Tā ne vienmēr ir vecāka gadagājuma persona — var slimot arī jaunieši un pat bērni. Un jūs viņus netīšām inficēsit, tāpēc ka nevērīgi izturējāties pret aicinājumu palikt mājās,” norāda kardiologs R. Feders. „Un viņu nāve būs uz jūsu sirdsapziņas.”

Par “Dr. Federa Vācijas – Latvijas Kardioloģijas Privātpraksi”

Dr. Roberts Feders līdz šim ir guvis nozīmīgu darba pieredzi Vācijā un tur arī pierādījis sevi kā zinošs un spēcīgs kardiologs. Studējis medicīnu Rīgas Stradiņa Universitātē un Vācijā, Charité Universitātē, bet kopš 2011. gada praktizēja Berlīnē. Tieši Vācijā pilnībā izgājis kardioloģijas un internās medicīnas rezidentūru. Strādājot Charité Universitātes klīnikā, Deutsches Herzzentrum Berlin un Vivantes klīnikā Berlīnē, guvis pieredzi darbā ar ļoti smagiem saslimšanas gadījumiem. Dr. Roberts Feders ir arī  iztulkojis un izdevis latviešu valodā pazīstamā vācu medicīnas autora Gerda Herolda „Iekšķīgās slimības” grāmatas kardioloģijas daļu. Uztura speciāliste Linda Federa ir beigusi Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot uztura speciālista kvalifikāciju un grādu veselības aprūpē un 2011. gadā uzsāka darba gaitas Vācijā, Berlīnē, strādājot kardioķirurģijas klīnikās - Vācu sirds centrā „Deutsches Herzzentrum Berlin” un Paulīnes klīnikā „Paulinenkrankenhaus Berlin”, kā arī uzņēmumā, kas specializējas individuāla parenterālā uztura ražošanā onkoloģiskiem, dialīzes un īsās zarnas sindroma pacientiem. Strādājot šajās darba vietās, Linda ir guvusi īpaši padziļinātu pieredzi darbā ar kardioķirurģiskiem, kardioloģiskiem, onkoloģiskiem und nefroloģiskiem pacientiem, ieskaitot pacientus ar terminālu nieru mazspēju, kā arī parenterālo barošanu.

Plašāku informāciju par kardiologa Roberta Federa un uztura speciālistes Lindas Federas privātpraksi var uzzināt, apmeklējot mājaslapu https://www.dr-feders.lv/ vai sazinoties pa telefonu +371 245418181.

 

 

 

 

 

Marija Vorkule
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi