Aigars Rostovskis: Izglītība ar misijas apziņu


Aigars Rostovskis public. foto
Augstākās izglītības nozarē šobrīd aktīvi tiek diskutēts, kā nākotnē veidot augstākās izglītības iestāžu pārvaldību un vai vajadzētu ieviest augstskolu tipoloģiju. Tikpat aktuāls jautājums ir arī budžeta vietu sadale. Vieni uzsver, ka budžeta vietu skaitu nedrīkst samazināt, bet citi piedāvā ieviest "burkāna principu", tomēr uz situāciju jāraugās racionāli – tuvāko 10 vai 15 gadu laikā vietējo studentu skaits būs bez būtiskām izmaiņām, norāda Biznesa augstskola Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Viņš skaidro, cik būtiska ir darba tirgus un izglītības sasaiste, norādot, ka augstskolām pašām jāļauj definēt, kāda ir to specifika un izvēlētais virziens.

Lielāka uzmanība studentu atlasei

Demogrāfiskā situācija Latvijā ir tāda, kāda ir, turklāt tuvākajos gados nav gaidāmas krasas pārmaiņas. Tas nozīmē, ka augstākās izglītības iestādēm ir jāorientējas arī uz cilvēkiem, kuri iegūst otro izglītību, jau esot darba tirgū. Jāveic arī aktīvs darbs ārvalstu tirgos, strādājot pie tā, lai nebūtu izteiktas vienas valsts dominances un būtiskāka uzmanība tiktu veltīta studentu atlasei, samazinot atbirumu. Mēs dzīvojam atvērtā ekonomikā, tāpēc arī augstākās izglītības iestādēm jādomā atvērti. Ar studentiem no vairāk nekā 40 pasaules valstīm Turība turpinās uzsākto kursu, tāpat kā darbu pie ciešākas darba tirgus un izglītības sasaistes.

Augstskolas pelnījušas lielāku uzticību

Sekošana līdzi darba tirgus tendencēm ir process, kas prasa aktīvu iesaisti no ikviena augstskolas pārstāvja. Īpaši apstākļos, kad regulējums no nozares ministrijas nereti ir novecojis, bet politikas iniciatīvas – bieži tālas no realitātes. Manuprāt, augstākās izglītības iestādes Latvijā ir pelnījušas lielāku uzticību no politikas veidotāju puses, jo ir pierādījušas izpratni par nozares tendencēm. Vadošās augstskolas apzinās, cik būtiski ir strādāt ciešā sasaistē ar darba tirgu, un mēs ceram, ka Izglītības un zinātnes ministrija transformēsies no reglamentējošas institūcijas uz atbalstošu. Nākotnē redzu nozares ministriju kā konsultantu, kas sekmē katras augstskolas nosprausto mērķu sasniegšanu.

Savukārt budžeta vietu sadales jomā lielākai teikšanai jābūt studentiem, nevis ierēdņiem. Jābūt noteiktam līdzekļu apjomam, ko valsts var novirzīt izglītības iestādēm, bet tā sadali nosaka studenti, balsojot ar kājām. Uz līdzekļiem pastāv brīva konkurence un tās augstskolas, kuras spēj radīt konkurētspējīgākās programmas, arī iegūst finansējumu. No studenta viedokļa raugoties, visām studiju programmām jābūt līdzīgos izmaksu diapazonos, no valsts puses sedzot pilnu maksu vai līdzfinansējot.

Pilnībai nav robežu

Runājot par ieceri ieviest augstskolu tipoloģiju, jāpiezīmē, ka tas ir solis pareizā virzienā, attālinoties no situācijas, kurā visas augstskolas ir vienādas. Nākotnē noteikti jāiet tālāk, radot iespēju katram izvēlēties savu fokusu. Katrai augstskolai jāļauj pašai definēt, kāda ir tās pastāvēšanas jēga un vīzija. Neraugoties uz to, ka kopš PSRS sabrukuma pagājuši gandrīz 30 gadi, daļā sabiedrības joprojām nav pietiekamas izpratnes un zināšanu par tautsaimniecību un atvērto ekonomiku. Tieši tāda ir Turības misija – pilnveidot zināšanas tautsaimniecības jomā un iet kopsolī ar darba tirgu. Patiesībā, būt dažus soļus priekšā. Turklāt, pilnībai, kā zināms, robežu nav.

Pielietojamās zināšanas

Ir skaidrs, ka vienmēr būs augstskolas, kuras izvēlēsies iet zinātnes virzienā, vadoties pēc noteiktiem kritērijiem. Tāpat būs augstākās izglītības iestādes, kas attīstīties t.s. pielietojamo zināšanu jomā (applied science). Šādām augstskolām būs pavisam citi kritēriji, piemēram, absolventu nodarbinātība, viņu ienākumi u.tml. Būs arī augstākās izglītības iestādes, kuras kombinēs abus veidus dažādās proporcijās, un arī tādām ir jābūt, jo visus nav iespējams salikt konkrētās kastītēs. Neraugoties uz izvēlēto ceļu, ikvienai augstskolai ir jāapzinās, ar ko tā konkurē Eiropas vai pasaules mērogā.

Izglītība, kas rada labklājību

Pasaule mainās ļoti dinamiski – daļa sabiedrības vienmēr vēlēsies akadēmisko jeb teorētisko izglītību, tomēr aizvien vairāk ir to, kuri izglītojas, lai būtu veiksmīgāki savā profesionālajā dzīvē, lai gūtu panākumus u.tml. Ļoti lielai sabiedrības daļai aktuālākais jautājums ir un būs labklājība – un to var panākt ar kvalitatīvu, profesionāli pielietojamu izglītību.

Autors: Biznesa augstskola Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis

Biznesa augstskola Turība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli