Kad sāpju cēlonis ir galvā...


public. foto
Mūsdienu straujais dzīves ritms, stresa pilnā ikdiena un negatīvās emocijas ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, savukārt tā skar iekšējo orgānu darbību un visu veselības stāvokli kopumā. Ja arvien biežāk stresa mirkļos sāk sāpēt vēders, galvassāpes kļūst arvien biežākas un intensīvākas un vairs nepalīdz arī ierastā pretsāpju tablete, laiks vērsties pie speciālista – iespējams, ka pie vainas ir apspiestas emocijas, stress vai bailes. Vairāk par to stāsta Sāpju centra vadītāja, docente Irina Evansa.

Kas ir psihosomatiskās sāpes?

Psihosomatiskas jeb psihogēnas sāpes ir fiziski izjustas sāpes, kuras izraisa, pastiprina vai uztur psiholoģiski faktori - domas, emocijas un uzvedība. Pacienti visbiežāk sūdzas par pastāvīgām un stiprām sāpēm, kuras nav izskaidrojamas ar audu bojājumiem vai jebkāda cita veida fizioloģiskiem procesiem. Psihosomatiskās sāpes nereti tiek klasificētas arī kā hroniskas sāpes – jo ilgāks ir sāpju sindroms, jo vairāk iesaistīti ar psihi saistīti mehānismi.

Kā rodas psihosomatiskās sāpes?

Psihosomatisko sāpju rašanos visbiežāk skaidro ar stresa ietekmi – akūts vai hronisks, ieildzis fizisks vai emocionāls distress ir būtisks apgrūtinājums visām organisma sistēmām. Tas arī izskaidro fizisku simptomu parādīšanos kā neapzinātu psiholoģiskās aizsardzības mehānismu. Psihosomatiskās sāpes provocē arī konflikti un dažādas psihosociālas problēmas, kā arī noteiktas personības iezīmes – jūtīgums pret stresu, zems sāpju slieksnis, neapzināta izvairīšanās no problēmsituāciju risināšanas, kā arī pagātnē izveidojušies nosacījuma refleksi, ko veido agrīna pieredze, piemēram, nosodoša vecāku reakcija uz bērna sāpēm.

Izpētīts, ka vidēji 40 - 60% sieviešu un 20% vīriešu, kas sūdzas par hroniskām sāpēm, bērnībā vai dzīves laikā ir bijuši emocionālas, fiziskas vai seksuālas vardarbības upuri. Psihosomatiskās sāpes bieži vien mijas ar citām somatiskām sūdzībām, kuru pamatā ir stresa cēloņa ignorēšana, somatizācijas mehānisms (neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret apziņai nepieņemamām jūtām) un pastiprināta medicīniskās palīdzības meklēšana. Tomēr, kā norāda docente Irina Evansa, paradoksālā veidā arī tas var veicināt psihosomatiskos simptomus: ‘’Meklējot medicīnisko palīdzību, pacienti panāk savu sāpju atzīšanu un koncentrējas uz tām, tomēr tā tiek novērsta uzmanība no apspiestajām atmiņām par psiholoģisko traumu, kas bijusi sāpju cēlonis.’’

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli