C HEPATĪTA PACIENTU APVIENĪBA: NAUDA VAIRS NAV GALVENAIS ŠĶĒRSLIS, TAČU NEPIECIEŠAMA SISTĒMAS OPTIMIZĀCIJA


public. foto
Salīdzinot ar daudzām citām veselības nozares jomām, C hepatīta ārstēšana pēdējos gados piedzīvojusi būtisku finansējuma pieaugumu. Ja 2015. gadā tam tika atvēlēti 4 miljoni eiro un ārstēti vien vissmagāk slimie pacienti, tad šā brīža finansējums sasniedzis 15 miljonus, kas ir vairāk kā apsveicami. Tomēr arī šajā situācijā pacienti saskaras ar dažādām grūtībām – lielākoties tā ir ārstēšanas sistēma, kas nav paspējusi līdzi strauji augošajiem ārstēšanas apjomiem.

27. jūlijā C hepatīta pacientu apvienība rīkoja diskusiju “Par dzīvi bez C hepatīta”, kurā aicināja ārstus infektologus, kā arī Nacionālā Veselības dienesta un Veselības ministrijas pārstāvjus iezīmēt jaunus plānus slimības apkarošanai Latvijā. Tiek lēsts, ka Latvijā C hepatīta pacientu skaits varētu būt līdz pat 50 000, savukārt vēl aptuveni 35 000 varētu būt inficēti un paši to nemaz nezināt – vīrusa inkubācijas periods ir līdz pat 4 mēnešiem, un daļai pacientu tas norit bez akūti pamanāmām blaknēm.

Ja iepriekšējos gados par valsts līdzekļiem tika ārstēti vien pacienti ar smagākajiem aknu bojājumiem, t.i. skalā no 0-4 terapijai nozīmēti tika pacienti ar fibrozes stadiju – F4 un F3 – un ārstēšanā tika izmantota novecojusī interferona terapija, tad no pagājušā gada pacienti saņem mūsdienīgu terapiju, kuras efektivitāte jau tuvojas 100%. Tā kā vairums F4 un F3 pacientu terapiju jau saņem, no šī gada jūnija uzsākta arī F2 stadijas pacientu ārstēšana, kā arī terapiju beidzot saņem visu vīrusa genotipu pacienti. Tomēr neatbildēts paliek jautājums – ko darīt tiem, kuri par savu slimību uzzinājuši savlaicīgi, atbilstošo stadiju vēl nav sasnieguši un vēlas uzsākt ārstēšanos nekavējoties?

Pašreiz F1 un F0 pacienti var gaidīt, līdz viņi būs gana slimi, lai kvalificētos ārstēšanai, pirkt reģistrētās zāles par savu naudu vai arī iegādāties ES nereģistrētus medikamentus no trešās pasaules valstīm – Ēģiptes, Indijas un citām. Svarīgākais, ko uzsvēra ikviens diskusijas dalībnieks – arī tad, ja zāles pirktas uz paša atbildību, ārstēšanai viennozīmīgi ir jānorit ārsta uzraudzībā. Diskusijā izskanēja arī stāsts par kādu pacientu, kuram šāda pašiniciatīva diemžēl beigusies letāli. Lai arī šobrīd šādu zāļu iegāde paša lietošanas vajadzībām ir likumā atļauta, jāsaprot, ka šādā situācijā pacients uzņemas pilnu atbildību, un viņa tiesības neaizsargā ne Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ne citas iestādes. NVD pārstāvis Edgars Labsvīrs uzsvēra, ka iegādāties zāles šādā veidā “nav normāls pacienta ceļš” un jādara viss, lai ārstēšana noritētu valsts sistēmas ietvaros. Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, infektologs hepatologs Pauls Aldiņš diskusijā norādīja, ka iepriekš izveidojušās C hepatīta pacientu rindas ir apkalpotas un smagāk slimie pacienti terapiju jau uzsākuši, tādēļ ir pēdējais laiks atteikties no līdzšinējiem ārstēšanas ierobežojumiem un jāsāk domāt par visu pacientu iekļaušanu valsts apmaksātās terapijas plānā.

Cita būtiska problēma, ar kuru saskaras pacienti – iestāžu kapacitāte tik straujam pacientu skaita pieaugumam izrādījusies nepietiekama. Pēc pacientu teiktā, viņiem nākas nesamērīgi ilgi gaidīt gan uz vizīti pie speciālista, gan piekļuvi izmeklējumiem, gan birokrātisku ierēdņu atbildi par valsts apmaksātās terapijas piešķiršanu. Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane norādīja, ka šī kapacitāte tiek arvien palielināta, turklāt, lai uzlabotu ārstēšanas pieejamību, pilotprojekta ietvaros uzrunātas Liepājas un Daugavpils reģionālās slimnīcas. Nākotnē plānots C hepatīta ārstēšanu nodrošināt arī citās reģionālās slimnīcās, bet pirms tam jāatrisina virkne jautājumu.

Pērn gada laikā par valsts līdzekļiem tika ārstēti 1260 pacienti, savukārt jau šogad tie ir jau vairāk kā 1000 pacienti, turklāt līdz gada beigām līdzekļi vēl ir atlikuši. Līdz ar to var teikt, ka Latvija pakāpeniski, bet stabili tuvojas Pasaules Veselības organizācijas nospraustajiem mērķiem – izskaust C hepatītu līdz 2030. gadam. Ir cerība PVO mērķus šim gadam pat pārsniegt.

Kopumā jāteic, ka situācija ārstēšanā ir apsveicama, lai arī sistēmiski uzlabojumi ir ārkārtīgi nepieciešami. Ārsti un pacientu apvienības pārstāvji gan teic – jācer, ka C hepatīta pacientu ārstēšana kā prioritāte valstij saglabāsies arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām.

 

Kristaps Kaugurs
C hepatīta pacientu apvienības pārstāvis
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija