Lielākā daļa cilvēku nezinātu, kā palīdzēt cukura diabēta pacientam, kurš zaudējis samaņu

Situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ, vairāk nekā puse cilvēku nespētu konstatēt slimības pazīmes, un 71% nezinātu, kā sniegt pirmo palīdzību, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu. Par to liecina veiktā aptauja sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju, aktualizējot tēmu par nepietiekamām sabiedrības zināšanām par cukura diabētu, tā simptomiem un palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientiem. Šāda statistika ir satraucoša, jo Latvijas cukura diabēta pacientu reģistra dati rāda, ka cukura diabēta pacientu skaits Latvijā 10 gadu laikā ir dubultojies, pašlaik sasniedzot jau teju 90 tūkstošus pacientu.

Cukura diabēta izplatība Latvijā līdzīgi kā citur pasaulē pēdējo 10 gadu laikā ir strauji pieaugusi, un 2016. gada nogalē Latvijas cukura diabēta pacientu reģistrā bija jau 88 945 pacienti. Ja salīdzina ar 2005. gadu, kad reģistrēti bija 47 847 pacienti, var redzēt, ka pacientu skaits ir teju dubultojies. Šī iemesla dēļ arī apkārtējiem, kuri paši neslimo ar cukura diabētu, jābūt informētiem, lai zinātu, kā palīdzēt apkārtējiem ārkārtas situācijās, taču, kā liecina jaunākās aptaujas dati, sabiedrības zināšanas ir nepietiekamas. Tikai 36% iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka zina, kas ir cukura diabēts un kā tas izpaužas, savukārt trešā daļa iedzīvotāju neapzinās, kādi ir cukura diabēta simptomi.

“Satraucoši ir tas, ka joprojām vairāk kā 2/3 sabiedrības nav pietiekošas informācijas par cukura diabēta pirmajiem simptomiem un pazīmēm. Tas bieži ir par iemeslu tam, ka cukura diabēts tiek diagnosticēts novēloti, tikai tad, kad jau attīstījušās slimības komplikācijas. Tāpēc regulāri vajadzētu veikt plašus informatīvus un izglītojošus pasākumus, lai pēc iespējas vairāk sabiedrības locekļu zinātu ne tikai cukura diabēta saslimšanas riska faktorus un kā katram mazināt savu saslimšanas risku, bet arī atpazītu pirmās slimības pazīmes un savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu,” uzsver Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.

Riska grupa informēta vismazāk

Vismazāk par cukura diabētu ir informēta vecuma grupa, kurai ir vislielākais risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, - tie ir cilvēki vecumā ap 40 gadiem. Vairāk nekā puse iedzīvotāju šajā vecuma grupā (52%) nav informēti par to, kādas ir neārstēta diabēta sekas, savukārt 53% nezinātu, pie kura ārsta būtu jāvēršas diagnozes noteikšanai.

Pētījuma datus komentē Jana Jaņeviča, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa: “Diemžēl reizēm nācies novērot, ka pat cukura diabēta pacienti nepazīst hipoglikēmijas jeb cukura līmeņa pazemināšanās simptomus un nav informēti vai līdz galam neizprot, kā jārīkojas, piemēram, hipoglikēmijas gadījumā.”

Ņemot vērā, ka 70% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā ir bijusi saskarsme ar kādu cukura diabēta pacientu, bažas raisa cilvēku zināšanu trūkums par palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientam, ja viņam paliek slikti. 51% nepazītu simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos cukura diabēta pacientam. Vēl sliktākas zināšanas ir gados jauniem cilvēkiem. 57% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem nesaprastu, ka cilvēkam ir slikti, jo pazeminājies cukura līmenis asinīs. 77% cilvēku šajā vecuma grupā nezinātu, kā rīkoties, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu. Par īpaši izstrādāto cukura diabēta “pasi”, kas parasti atrodas pie cukura diabēta pacienta un ietver informāciju, kā līdzcilvēkiem rīkoties ārkārtas gadījumos, informēti ir tikai 26% iedzīvotāju.

“Diabēta pacientam ar hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju pirms samaņas zuduma parasti ir virkne simptomu, kas kalpo kā signāls rīcībai. Līdzcilvēkiem ir jābūt zinošiem un vērīgiem, jo pacients šiem simptomiem var nepievērst uzmanību, skaidrot tos ar vispārēju nogurumu. Ar gadiem, attīstoties diabētiskai polineiropātijai, šie simptomi var mazināties. Lai palīdzētu diabēta pacientam, pirms viņš nonācis bezsamaņā, nav vajadzīgas īpašas zināšanas medicīnā, tāpēc ir svarīgi, lai ne vien pats cukura diabēta pacients, bet arī apkārt esošie cilvēki varētu sniegt pirmo palīdzību,” skaidro Jana Jaņeviča.

Iedzīvotājiem ir tikai vispārējas zināšanas, kā rīkoties situācijās, kad cukura diabēta pacients zaudējis samaņu. 71% izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet 41% meklētu diabēta pacienta insulīna šļirci. Tas skaidrojams ar informācijas trūkumu, jo, ja arī palīdzību sniedzošais cilvēks atrastu insulīna šļirci, viņam visdrīzāk nebūtu zināšanu, kā ar to pareizi rīkoties un vai to vispār drīkst izmantot.

“Bēdīgi atzīt, taču, manuprāt, sabiedrības (īpaši diabēta pacientu apkārtnē esošo cilvēku) neinformētība par palīdzību cukura diabēta gadījumā ir saistīta ar slimnieka bailēm no atstumšanas. Gadās, ka pacienti slēpj savu saslimšanu no darba kolēģiem, studiju biedriem, rezultātā tuvumā esošie cilvēki par to nezina un nav gatavi palīdzības sniegšanai,” par pieredzi stāsta diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča.

Vairums cukura diabēta simptomus skaidrotu ar saspringtu dzīves ritmu

Cukura diabēta terapijā ir svarīgi laikus sākt ārstēšanu. Pētījuma dati rāda, ka vairāk nekā puse cilvēku darba spējīgā vecumā sākotnējos diabēta simptomus skaidrotu ar aizņemtību, stresu un nogurumu pēc darba. Cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem pie ārsta neietu, ja piedzīvotu nervozitāti, nogurumu bez iemesla, slāpes, biežu urināciju un bada sajūtu, kas ir sākotnēja diabēta simptomi un nebūtu jāignorē. Šos simptomus pie ārsta pārbaudīt ietu tikai vecāka gadagājuma cilvēki.

Tieši jauni cilvēki arī visretāk pārbauda cukura līmeni asinīs. 37% cilvēku vecumā no 18 līdz 39 gadiem cukura līmeni asinīs pārbauda reizi pāris gados, un 35% to nav darījuši nekad. Reizi gadā cukura līmeni asinīs pārbauda tikai 19% darba spējīga vecuma cilvēku.

Iedzīvotājiem ir arī nepilnīgas zināšanas par cukura diabēta ārstēšanu. Lielākā daļa uzskata, ka ārstēšanā var izmantot tikai insulīnu vai speciālus medikamentus, bet novārtā tiek atstāta pareiza ēdienkarte un dzīvesveids.

Lai informētu iedzīvotājus par cukura diabēta simptomiem, ārstēšanu un sniegtu informāciju, kas jāzina, ja līdzcilvēkam ir cukura diabēts, ir izstrādāta mājaslapa diabetapacientiem.lv, kurā apkopota viegli uztverama un pārskatāma informācija, kā arī veidlapas, kas palīdzēs sagatavoties vizītei pie ārsta. Noderīga informācija diabēta pacientiem un aktualitātes par dažādiem pasākumiem atrodamas mājaslapā diabets.lv.

Aptauja veikta Latvijas Diabēta federācijas un mājaslapas diabetapacientiem.lv izstrādātāju sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījuma ietvaros interneta vidē aptaujāti 1006 iedzīvotāji no visas Latvijas.

 

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  notekas  kasko apdrošināšana  Аренда автобусов в Париже  vannu restaurācija