Dienas nometne "Ziema Rīgā" beidzas. Iekļaujošās nometnes turpinās

Lai arī iekļaujošā dienas nometne "Ziema Rīgā" turpināsies līdz 12. martam, pagājušajā otrdienā kafejnīcā un klubā "Buberts" Dzirnavu ielā 15, notika nometnes noslēguma vakars "Randiņš ar odziņu". Nometni organizē cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalsta biedrība "Es Redzu" ar BlueOrange Charity fonda atbalstu.

Kopš dzimšanas neredzīgais dziedātājs un radiomīlis Edijs Fuksis (30 gadi) noslēguma ballē izpildīja gan pašam mīļākās, gan publikas pieprasītās dziesmas. „Dziedāšana man ir dvēseles aicinājums, jo man patīk priecēt cilvēkus. Es piedalījos Latvijas radio „Jauno zvaigžņu” konkursā, tad festivālā ”Dziesma manai paaudzei”, duetā ar Maritu Snipki uzstājamies labdarības koncertos. Labprāt piekritu uzaicinājumam uzstāties nometnes „Ziema Rīgā” noslēguma pasākumā, jo pazīstu tās rīkotājus kopš mūzikla „Mazais princis” uzveduma Jūrmalā, kurā piedalījās slavenais mūziķis Adrians Kukuvass,” pastāstījis Edijs. Viņa vērtējumā vides pieejamības ziņā Rīgas sabiedriskais transports nav sliktāks nekā citur. Jo īpaši svarīga ir iespēja bez pārsēšanās nokļūt no Juglas līdz Pārdaugavai. „Protams, vienmēr ir klāt cilvēka faktors – daži šoferi rīkojas nedraudzīgi –, bet parasti gan šoferi, gan līdzbraucēji ir ļoti atsaucīgi. Tagad dažiem jaunajiem autobusiem ārpusē ir skaļrunis, lai var dzirdēt, uz kurieni tas dodas. Slikti, ka brauciena laikā netiek nosauktas pieturas. Situācija ar neredzīgo pārvietošanas ceļu infrastruktūru ir ļoti atšķirīga. Ir samērā labi aprīkoti maršruti, bet to nav īpaši daudz. Rīgas centrā neredzīgam cilvēkam nav īpaši ērti pārvietoties, apmeklēt Operu vai koncertzāles.” Lai palīdzētu cilvēkiem ar pārvietošanas traucējumiem un viņu draugiem, Edijs Fuksis sapņo par īpašu radio kanālu, par paraugu ņemot ASV un Krievijas pieredzi. Tā saturu veidotu ziņas, kas attiecas uz šo auditoriju, arī diskusijas ar atbildīgām amatpersonām par vides pieejamību. Šādās diskusijās vajadzētu piedalīties arī pašiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem. „Par to notika pārrunas ar Latvijas Radio vadību, pats esmu stāstījis par šo ideju raidījumā „Īstenības izteiksmē”, un šobrīd atliek atrisināt autortiesību un finansējuma jautājumus. Bet es joprojām meklēju domubiedrus, kas vēlētos piedalīties šajā projektā.”

 

Noslēguma ballē piedalījas arī laulāts pāris, praktiski neredzīgais Mārtiņš (30), kas strādā Latvijas Neredzīgo biedrībā, un vājredzīgā Sanita (32), kas kā asistents palīdz savam vīram un vēl vienam neredzīgajam. Ja Sanita redz visas krāsas, bet nevar koncentrēt skatienu, tad Mārtiņš uztver tikai gaismēnu kontrastu un pārsvarā orientējas ar dzirdes un taustes palīdzību. Sanitai no nometnes piedāvājumiem visvairāk patika slidošana Volvo hallē Imantā, kas bija viņās pirmā pieredze šajā jomā. „Protams, daudz kritu, bet iztiku bez traumām. Tiesa, mēs vieni paši diez vai tiktu cauri gaiteņu labirintam, lai nokļūtu līdz ledum,” – tā Sanita. Arī Mārtiņš atzīst, ka tā bija vērtīga pieredze: „Lai arī vienreiz pakritu, izrādījās, ka es to varu. Pašās beigās par nevajadzēja turēties pie borta.”

Mārtiņš un Sanita piedalījās arī ekskursijā uz Rīgas lidostu. „Izvadīja cauri un pastāstīja par visiem pārbaudes termināliem, tad aizveda ar autobusu pa visu skrejceļu. Pirms tam es nekad nebiju viena pati gājusi cauri šīm pārbaudēm. Tagad droši vien varētu,” atzina Sanita. Viņai ar vīru ļoti patīk nometnes, kurās var pārbaudīt sevi un daudz ko jaunu iemācīties: „Kuldīgas nometnē mēs daudz spēlējam golbolu ar pīkstošu bumbu. Gan cilvēki ar redzes traucējumiem, gan redzīgie ar aizsietām acīm. Pedējiem tā bija iespēja iejusties neredzīgo cilvēku ādā.”

Augstskolas "Turība" žurnālistikas fakultātes 1. kursa studente neredzīgā Anastasija Proskurjakova uzskata, ka Rīgas un citu Latvijas pilsētu vide vēl nav gatava, lai tajā varētu brīvi pārvietoties cilvēki ar īpašām vajadzībām. "Bet, ja vide nav gatava, tad var sagatavoties pats. Es personīgi iemācījos iztikt bez speciālā marķējuma uz ietves un pīkstošā luksofora, kuru pilsētā nav tik daudz. Muzejos acīmredzami pietrūkst audio gidu, īpašo skulptūru un taktilo gleznu, kuras var aptaustīt ar rokām. Bet arī tas nav pats svarīgākais. Galvenais ir iespēja būt sabiedrībā, runāt ar dažādiem cilvēkiem, apgūt jaunas lietas," ir pārliecināta meitene.

Par nometnes „Ziema Rīgā” svarīgāko rezultātu tās galvenais treneris Atis Ķeņģis no NVO „Piedzīvojuma gars” uzskata izpratni, kā šāds formāts var strādāt. „Pamatizaicinājums bija saprast, ko īsti grib nometnes dalībnieki. Piemēram, dziļāk parunājot ar cilvēkiem, kas pierakstījušies Medicīnas un Dabas muzeju apmeklējumiem, izrādījās, ka viņiem īsti to nevajag. Tas pats notika pie nesen atjaunotā Nacionālā Mākslas muzeja, kad grupa labprāt pastaigājās pa muzeja apkārtni, bet atteicās ienākt iekšā, jo, kā teica viena meitene, „tur nevar aiztikt lietas”. Te droši vien vajadzētu mainīt attieksmi gan muzejniekiem, gan pašiem neredzīgajiem. Daudz lielāka piekrišana bija slidošanai un citām sporta aktivitātēm, arī dejām un lidostas „Rīga” apmeklējumam.” Galvenais treneris atzina, ka šī nometne bija liels izaicinājums arī viņa asistentu komandai. „Nebūt ne visi grib un prot strādāt ar līdzcilvēku, kas ir ieslēgts sevī un nenāk uz kontaktu. Bet reizē dažiem bija jāparvar pārlieku rūpju un atbildības komplekss, jāsaprot, ka vairumā gadījumu šie cilvēki paši spēj parūpēties par sevi,” saka Atis Ķeņģis.

Ziemas dienas nometnes un cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācijas biedrības „Es redzu” vadītāja Aivija Bārda pastāstīja, ka šāda nometne tika sarīkota, lai uzrunātu iepriekšējo pasākumu dalībniekus un partnerus, uzturētu to uguni, kas tika iedegta pilna laika nometnēs. „Cilvēki ir ļoti dažādi, katram ir savas motivācijas un uzvedības īpatnības, bet viņus visus vieno vēlme izrauties no četrām sienām, satikties ar esošajiem draugiem un iegūt jaunus, uzzināt un piedzīvot ko vērtīgu. Mēs sapratām, ka esam pārvērtējuši mūsu auditorijas interesi pret mākslu, bet sports un brīvdabas aktivitātes aizgāja pa pirmo. Te ir, par ko padomāt gan mums, gan kultūras iestāžu vadītājiem. Par ziemas nometnes sensāciju kļuva tikšanās ar neredzīgo detektīvromānu rakstnieci Francisku Ermleri. Tā bija saistoša saruna ar augstu intelekta un garīguma latiņu. Vēl viena mūsu zvaigzne ir māksliniece Anna Kenne, kas ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā. Esam lepni, ka palīdzējām viņai piepildīt seno sapni tikt Mākslas akadēmijas karnevālā. Annas darbu izstādi līdz 12. martam vēl var apskatīt „Bubertā”.”

Aivijas Bārdas secinājums par Rīgas kultūras un sporta infrastruktūras pieejamību ir tāds, ka patlaban neredzīgie cilvēki vieni paši nevar iekļūt un brīvi pārvietoties šādos objektos. „Reālajos apstākļos viņi nevar iztikt bez asistenta. Bet asistentu pakalpojumu pieejamība un to kvalitāte ir problēma pati par sevi. Nometnes „Ziema Rīgā” pasākumos piedalījās arī dalībnieki no projekta „Draugs īpašam bērnam”, kas paredz suņu-pavadoņu piemeklēšanu un sagatavošanu cilvēkiem ar kustību vai redzes traucējumiem. Uzskatu, ka šis ir viens no asistentu problēmas risināšanas ceļiem.”

Pēc nometnes vadītājas teiktā, dienas nometne pakāpeniski pāries pavasara nedēļas salidojumā, kas šoreiz tiks bāzēts Amatciemā, Vidzemē. ”Ja Kuldīgā mēs vairāk nodarbojamies ar vēstures mantojuma pieejamību, tad šeit tiks akcentēta dabas objektu pieejamība un brīvdabas tūrisms cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ir paredzēts arī līderības treniņš, sporta un daudzas citas nodarbošanās.” Viņa aicina visus jauniešus ar īpašām vajadzībām un viņu draugus izvērtēt Amatciema nometnes piedāvājumu.

Piecu dienu nometne "Citāda Rīga Citāda Latvija”, kas ir domāta jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem, norisināsies no 13. līdz 17. martam Amatciemā. Papildinformācija: [u]http://ej.uz/CitadaLatvija[/u].

Pieteikties kā nometnes dalībnieks, asistents vai mentors var arī, rakstot uz [u]atis.kengis@gmail.com[/u].

 

 

Neredzīgo integrācijas biedrības „Es redzu”

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

apdrošināšana  jämföra smslån  parkets  palodzes  autoserviss