LZA zinātnieki atzīst viroterapijas potenciālu


foto;www.redzet.lv
Ceturtdien, 12. janvārī, Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde, kas veltīta viroterapijai pagātnē un mūsdienās. Eksperti skaidroja, ka interese par onkolītisko viroterapiju pašlaik sasniegusi jaunu uzplaukumu, jo pēdējā pusgadsimta centieni izārstēt vēzi ar ķīmiskas izcelsmes un biosintēzes ceļā iegūtām zālēm, kam raksturīgas daudzas veselībai bīstamas blaknes, nav devuši gaidīto rezultātu.

 “Onkologi nereti grēko, apgalvojot, ka vēzi mūsdienās iespējams izārstēt pilnībā. Tā nav taisnība, šai cīņā zinātnieki piedalās joprojām, savukārt mūsdienās ir iespējams audzēju izplatību ierobežot un pagarināt dzīvildzi. Man savā ziņā arī sāp šī patiesība, jo tas attīsta tādu izteicienu kā “dzīvību glābjošas zāles” izplatību publiskajā telpā. Mūsdienās vēl nav radīts medikaments, kas pilnībā izārstētu ļaundabīgos audzējus un metastāzes,” LZA sēdē pauda profesore un onkoloģe Dace Baltiņa.

Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš sacīja, ka šī bija viena no interesantākajām LZA sēdēm, kurā viņš dzirdēja pārliecinošus referātus no profesores Baltiņas un akadēmiķa Ivara Kalviņa: “Rigvir ir viens no Latvijas veiksmes stāstiem. Savulaik atļauts un reģistrēts, tagad patentēts ārzemēs. Tas izrādījies veiksmīgs pret melanomu, ievērojami palielinot dzīvildzi daudziem cilvēkiem. Es domāju, ka vērtīgi ir arī tas, ka medikamentam ir oponenti, taču jāatceras, ka statistika ir statistika, bet dzīve ir dzīve,” pauda akadēmiķis.

Zinātnieki skaidroja, ka onkolītiskā viroterapija ir vēža ārstēšana ar dzīviem vai ģenētiski modificētiem vīrusiem, kas selektīvi vairojas vēža šūnās. Lai arī šī īpašība dažādiem vīrusiem novērota jau teju simts gadu garumā, interese par viroterapiju pagājušā gadsimta otrajā pusē svārstījusies no pilnīga nolieguma līdz pastiprinātai interesei par terapijas būtību. Viroterapijas ceļu vairākkārt aizšķērsojuši citi būtiski atklājumi, piemēram, audzēju ķīmiskā kanceroģenēze, slimību iespējamā ārstēšana ar ķīmiskām vielām, AIDS uzliesmojums. Tā visa rezultātā pētījumi par onkotropiem un onkolītiskiem vīrusiem atkārtoti tika nobīdīti otrajā plānā.

Patlaban pasaulē ir reģistrēti trīs onkolītiskie vīrusi, bet paredzams, ka tuvākajā laikā apstiprinājumu saņems vēl četri medikamenti. Latvijā izstrādātais onkolītiskais medikaments šai sarakstā ir pirmais un pagaidām vienīgais dzīvais, nepatogēnais un ģenētiski nemodificētais vīruss. To lieto jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadu beigām un pieredze rāda, ka tas nerada pacienta veselībai bīstamas blaknes.

LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs pauda, ka bija vērtīgi no pirmavota uzklausīt stāstu par Rigvir, lielo darbu, kas paveikts, un par vēl lielāku darbu, kas vēl priekšā. “Ir svarīgi, nezaudējot integritāti, brīnišķīgo profesores Ainas Mucenieces atklājumu maksimāli vērst par labu cilvēcei, jo tas vairs nav stāsts par zinātniskiem rakstiem, bet gan cilvēku dzīvību,” pauda zinātnieks.

Savukārt akadēmiķis Kalviņš norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un apstiprināto par viroterapijas efektivitāti un bīstamo blakņu neesamību, neizmantot to melanomas ārstēšanā nozīmē ignorēt pacienta tiesības uz ilgāku un kvalitatīvāku dzīvi.

 

Alīna Kozlovska

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

grāmatvedības pakalpojumi  apdrošināšana  lēti ceļojumi  santehniķis  metāla durvis  maksātnespēja