LFF sniegs papildu atbalstu klubiem un aicina pilnveidot valsts atbalsta noteikumus

Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde, reaģējot uz valstī noteikto ārkārtējo situāciju un tās ietekmi uz pašmāju futbola klubu darbību, vienojusies par papildu atbalsta nodrošināšanu LFF biedriem. Tāpat LFF administrācija vērsusies Ministru kabinetā ar aicinājumu un pamatojumu pilnveidot dīkstāves pabalstu piemērošanas noteikumus, lai tie būtu saistoši plašākam lokam sporta nozarē strādājošo organizāciju.

Par atbalstu LFF biedriem:

Iepriekš izveidotā darba grupa LFF biedru konsultēšanai saistībā ar federācijas un valsts piedāvātajiem atbalsta mehānismiem, kā arī operatīvai biedru atbalsta sistēmas un kritēriju izveidei apkopojusi iespējamos ārkārtējos futbola organizāciju atbalsta mehānismus. Pašlaik apzinātas gan potenciālās atbalsta summas, gan iespējamie kritēriji atbalsta iegūšanai.

LFF administrācijai uzdots līdz 22. aprīļa valdes sēdei izstrādāt nolikumu un pieteikuma veidlapas LFF biedru un tiesnešu atbalstam "Covid-19" izraisītās ārkārtējās situācijas laikā, kā arī izveidot darba grupu programmas pieteikumu izvērtēšanai.

Par sporta nozares atbalstīšanu:

LFF, vēršoties pie atbildīgajām ministrijām, lūdz veikt tādus precizējumus normatīvajos aktos, kas ļautu arī sporta nozarē strādājošām organizācijām - bērnu futbola skolām un futbola klubiem - pretendēt uz atbalsta mehānismiem ārkārtējās situācijas laikā. Tiek akcentēts, ka darba devējiem svarīgākais atbalsta mehānisms - dīkstāves pabalsts - nav piemērots sporta vai sabiedriskajām organizācijām. Tas nav pieejams šīm organizācijām, neskatoties uz to, ka tās, līdzīgi kā komersanti, piedalās Latvijas ekonomikas, sociālās un kultūras dzīves veidošanā un nodokļu ieņēmumu nodrošināšanā valsts budžetā, lai citos - šajos ārkārtējās situācijas – apstākļos varētu atbalstīt savus darbiniekus ar līdzvērtīgu iespēju saņemt valsts piešķiramos dīkstāves pabalstus.

Līdz šim liels skaits futbola organizāciju ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumus, ar kuriem atteikts piešķirt dīkstāves pabalstus. Pamat iemesls atteikumiem ir cieši saistīts ar futbola organizāciju būtību un juridisko formu - biedrībām, kuru mērķis ir statūtos noteikto mērķu sasniegšana un kam nav peļņas gūšanas rakstura, pretēji kā tas ir komercsabiedrībām - un to darbības specifiku.  Biežs atteikumu pamatojums ir tas, ka daļa no ieņēmumiem futbola organizācijām bieži ir dotācijas un audzēkņu skolu līdzmaksājumi.

LFF uzsver, ka, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus Nr. 165, nav ņemta vērā samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana attiecībā uz sporta vai sabiedriskajām organizācijām - futbola organizācijām, to darbības specifiku un nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Rezultātā futbola organizācijas, īpaši bērnu futbola skolas, tiek nostādītas nepamatoti nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem komersantiem un biedrībām, kas strādā citās nozarēs, un tādēļ var saņemt dīkstāves pabalstus.

Šajā kontekstā LFF atgādina, ka futbola organizāciju pienesums Latvijas ekonomikai caur tiešo ietekmi uz ekonomiku, sociālo nozari un veselības nozari veido apmēram 45 miljonus eiro gadā. Nesen LFF un Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) kopīgi veiktais pētījums pierādīja, ka Latvijā kopskaitā gan reģistrēti, gan iesaistīti futbolā ir apmēram 90 000 spēlētāji. Tā rezultātā tiešais ieguldījums gada griezumā ekonomikā ir novērtēts 27,8 miljonu eiro apmērā, sociālajā nozarē - 2,1 miljonu eiro apmērā, bet veselības aprūpes ietaupījums, ko sniedz dalība futbolā - 15 miljonu eiro apmērā. Turklāt tas ir tikai mantiski novērtējamais tiešais ieguldījums Latvijas ekonomikai. Tikpat būtisks tas ir arī attiecībā uz elites un profesionālo sportu, kura ietvaros jūtams ir futbola pienesums arī tūrisma un viesnīcu nozarei. Ir turpat neiespējami novērtēt visus ieguvumus, kurus iegūst visa Latvijas sabiedrība no veselīgas un sportiskas sabiedrības, ko organizē un palīdz veidot visas Latvijas futbola organizācijas.

Lai gan šo situāciju LFF ir raksturojusi caur futbola kā sporta veida prizmu, daudzkārt svarīgāks šis jautājums kļūst, ņemot vērā, ka futbols ir tikai viens no Latvijā pārstāvētajiem sporta veidiem. Tādējādi LFF vērtējumā sporta nozares specifiskās problemātikas atstāšana novārtā valsts ārkārtējā situācijā radīs daudz būtiskāku negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā kā tikai sporta nozares piespiedu dīkstāves atbalsta izmaksas.

Futbola organizāciju specifika Latvijā ir tāda, ka šo organizāciju pastāvēšana lielā mērā ir atkarīga no sponsoru, atbalstītāju, bērnu vecāku, pašvaldību un citu trešo personu ieguldītā līdzfinansējuma. Futbola organizācijas Latvijā nevar pastāvēt, darbojoties tikai pēc komercdarbības principiem. Līdz ar to futbola organizācijām ir neiespējami izpildīt Ministru kabineta noteikumus, lai šajā krīzes situācijā kvalificētos valsts atbalsta mehānismiem. Galvenokārt futbola organizācijas nevar izpildīt prasību, ka lielākā daļa no ieņēmumiem tiek gūti tieši no saimnieciskās darbības. Pie šādiem apstākļiem LFF rosina Ministru kabinetu visas Latvijas sabiedrības interesēs izstrādāt tādus noteikumus, kas nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības pretendēt uz dīkstāves atbalsta mehānismu ārkārtējā situācijā Latvijā arī sabiedriskajām un sporta organizācijām, ņemot vērā, ka šīm organizācijām ieņēmumi var nebūt tikai no saimnieciskās darbības.

Citi jautājumi:

LFF valde otrdien iepazinās ar "Ernst & Young" īstenotā federācijas 2019. gada finanšu revīzijas pārskata secinājumiem un topošo ziņojumu, kas tiks prezentēts LFF biedriem šogad gaidāmajā kongresā. Līdztekus tam, reaģējot uz valstī noteiktā ārkārtējā stāvokļa ietekmi uz Latvijas futbola šīgada kalendāro plānu, turpinās darbs pie LFF 2020. gada budžeta projekta precizēšanas.

Nākamā LFF valdes sēde paredzēta 22. aprīlī.

Latvijas Futbola federācija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums