Guntis Indriksons apstiprina LFF valdei savu pilnvaru nolikšanu 2018. gada LFF kongresā

Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons trešdien, 19. aprīlī, notikušajā LFF valdes sēdē apstiprināja valdes locekļiem lēmumu 2018. gada LFF kongresā nolikt savas darba pilnvaras, kas 2018. gada martā nozīmēs ārkārtas LFF prezidenta vēlēšanu kongresa organizēšanu.

 LFF valde pieņēmusi Gunta Indriksona lēmumu atkāpties no prezidenta amata 2018. gada kongresā, tādējādi rosinot vēlēšanu sagatavošanas procedūras uzsākšanu atbilstoši statūtiem 2017. gada laikā.

NACIONĀLĀS IZLASES GALVENĀ TRENERA APSTIPRINĀŠANA

Valdes sēdē apstiprināšanai par Latvijas nacionālās futbola izlases galveno treneri tika virzīts Aleksandrs Starkovs, kura piemērotību amatam atbalstīja arī Latvijas Futbola treneru asociācija (LFTA). Tās vienbalsīgo viedokli valdes sēdē pamatoja LFTA priekšsēdētājs Jānis Skredelis, virzīto kandidatūru atbalstot arī LFF prezidentam Guntim Indriksonam, LFF ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim un LFF sporta direktoram Dainim Kazakevičam. Pats Aleksandrs Starkovs pauda gatavību darbu uzņemties, izklāstot savu redzējumu par pašreizējo situāciju Latvijas nacionālajā izlasē un galvenajiem tuvākās nākotnes darbu akcentiem. Jaunais izlases galvenais treneris amatā tika apstiprināts ar LFF valdes locekļu balsu vairākumu, klātesošajiem esot par un diviem valdes locekļiem atturoties.

Līdz ar šo lēmumu Aleksandrs Starkovs noslēdzis savu darba cēlienu LFF valdē, kas turpmāk darbosies 11 cilvēku sastāvā.

LFF valde vienlaicīgi izsaka pateicību līdzšinējam izlases galvenajam trenerim Marianam Paharam un viņa treneru korpusam par ieguldīto darbu un veikumu Latvijas futbola labā!

PAR SITUĀCIJU AR SKONTO STADIONU UN NACIONĀLĀS IZLASES 2017. GADA MĀJAS SPĒLĒM

LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis iepazīstināja klātesošos ar aktuālo situāciju Skonto stadionā un LFF iesaistīšanos pēc iespējas operatīvākā iesaistīto pušu konflikta atrisināšanā. Situācijas analīzē valde izcēla apstākli, ka Skonto stadiona nākotne ietekmē ne tikai Latvijas nacionālās izlases tuvākās mājas spēles, bet arī Latvijas klubu mājas spēles Eiropas klubu turnīros un vairāku Virslīgas čempionāta galvaspilsētas komandu spēles. Ņemot vērā esošo situāciju, Latvijas futbola pašreizējās infrastruktūras intereses un Latvijas futbola līdzjutēju ērtības, LFF nemaina savu nostāju, darot visu iespējamo, lai tuvinātu konfliktā iesaistītās puses situācijas atrisinājumam ar primāro mērķi uzņemt Latvijas nacionālās izlases spēles Skonto stadionā. Līdztekus tam LFF valde šajā ārkārtas situācijā atbalsta jau uzsāktos centienus Daugavas stadiona Liepājā operatīvai uzlabošanai līdz Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) trešās kategorijas stadiona prasību atbilstībai, lai Latvijas izlasei un pašmāju klubiem būtu alternatīva spēļu aizvadīšanas vieta gadījumā, ja Skonto stadiona jautājumā iesaistītās puses esošo situāciju nepratīs atrisināt. Šādas rīcības labad LFF jau ir guvusi sadarbības atbalstu Liepājas domē un turpina sarunas ar UEFA, kā arī vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, Ministru kabinetā un Saeimas sporta apakškomisijā.

LFF valde pieņēma sekojošus lēmumus:

  • kā prioritāru norises vietu Latvijas nacionālās izlases spēlei pret Portugāli noteikt Rīgas Skonto stadionu un pilnvarot LFF ģenerālsekretāru Jāni Mežecki panākt vienošanos noslēgtā līguma ietvaros ar Skonto stadiona īpašniekiem, kas garantē attiecīgās spēles organizēšanu;

  • apstiprināt Liepājas stadionu Daugava par 2017. gada Latvijas nacionālās izlases spēļu organizēšanas vietu ārkārtas situācijās;

  • pilnvarot LFF ģenerālsekretāru veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu Liepājas stadiona Daugava sagatavošanu spēlēm ārkārtas situācijās;

  • uzdot LFF ģenerālsekretāram sagatavot atzinumu, pamatojot Latvijā esošo stadionu atbilstību un nepilnības nacionālās izlases spēļu organizēšanai līdz 2017. gada 21. aprīlim.

LATVIJAS FUTBOLA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2017.-2024. GADAM

LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks klātesošajiem prezentēja galarezultātu ilgstošajam darbam pie Latvijas futbola attīstības stratēģisko virzienu noteikšanas un definēšanas, kas ietverti Latvijas futbola attīstības stratēģijas dokumentā 2017. – 2024. gadam ar vienojošo vīziju “Futbols Latvijas sirdī”. Latvijas futbola attīstības stratēģija kalpos kā iedvesmas un skaidru mērķu avots visai Latvijas futbola ģimenei, lai kopīgiem un vienotiem spēkiem radītu vidi, kas iedvesmotu cilvēkus sasniegumiem futbolā. LFF valde apstiprināja iepriekš LFF komitejās apspriesto stratēģiskā dokumenta gala versiju, ar ko futbola sabiedrība tiks tuvāk iepazīstināta 28. aprīļa LFF kongresā.

INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA TURPMĀKA REALIZĀCIJA

LFF valdes loceklis, kā arī Infrastruktūras un reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuks iepazīstināja valdi ar pašreizējo situāciju saistībā ar Latvijas futbola infrastruktūras pilnveidošanas programmu, kas sadarbībā ar valsti laika posmā līdz 2020. gadam paredz ieguldīt ievērojamus finansiālos līdzekļus esošo mākslīgā seguma futbola laukumu nomaiņai 12 pilsētās, kā arī Ventspils, Liepājas, Slokas un Jelgavas stadionu pilnveidošanai atbilstoši UEFA otrās kategorijas stadionu prasībām. Infrastruktūras attīstības programma paredz arī ēdināšanas bloka rekonstrukciju un fitnesa, atjaunošanās un veselības centra izveidi LFF mācību un treniņu centrā Staicele, kā arī darbu pie futbola haļļu projektēšanas, dabīgā zāliena futbola laukumu uzlabošanas, futbola laukumu kopšanas un uzturēšanas programmas un stadionu infrastruktūras pilnveidošanas.

Saistībā ar Latvijas futbola infrastruktūras tālāku attīstīšanu LFF valde apstiprināja sekojošus LFF pārstāvjus sadarbībai ar Izglītības un zinātnes ministriju infrastruktūras attīstības programmas realizēšanai – Vladimiru Žuku, Kārli Boldiševicu, Oļegu Burovu, Aldi Adamoviču un Edgaru Pukinsku.

Savukārt saistībā LFF mācību un treniņu centra Staicele tuvākās nākotnes attīstības perspektīvām nolemts līdz 2017. gada 19. maijam izvērtēt LFF ilgtermiņa finanšu iespējas un, pamatojoties uz tām, realizēt LFF MTC Staicele ēdināšanas un fiziskās atjaunošanās bloka realizācijas plānu.

CITI LĒMUMI

LFF valdes sēdē tāpat tika apstiprinātas izmaiņas LFF pārvaldes modeļa un statūtu revīzijas darba grupā, no kuras personisku iemeslu dēļ izstājies Mārtiņš Knipšis, savukārt darba grupā iekļauti Renārs Kurmis un Kaspars Gorkšs.

Tāpat LFF valde izskatīja 13 federācijas biedru parakstīto un Krišjāņa Kļaviņa iesniegto iesniegumu ar lūgumu atcelt Latvijas futbola 1. un 2. līgas komandu dalības maksu, kā arī tiesnešu darba apmaksu un tiesnešu brigādes transporta izdevumus no klubu līdzekļiem. Iesniegumā lūgts līdz ar 2017. gada sezonu šos izdevumus pilnībā segt no LFF līdzekļiem. LFF valde lēma atbalstīt tiesnešu apmaksas, tiesnešu transporta kompensācijas un apbalvošanas izdevumu segšanu 1. un 2. līgas čempionātos no LFF līdzekļiem tām organizācijām, kuras ir oficiāli LFF biedri.

LFF valde iepazinās ar biedrības Latvijas Futbola Virslīga iesniegto vēstuli, kurā biedrība lūdz samazināt maksu par spēļu organizāciju (tiesnešu darba samaksa un transporta izdevumi). Iesniegumu uzdots izskatīt LFF Klubu sacensību komitejai, kurai jāsniedz savi priekšlikumi izskatīšanai nākamajā valdes sēdē.

Valde tika informēta par Daiņa Gudermaņa atkāpšanos no Infrastruktūras un reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieka amata, tāpēc komitejas priekšsēdētājam Vladimiram Žukam līdz nākamajai valdes sēdei uzdots izvirzīt Infrastruktūras un reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieka kandidatūru no valdes locekļu vidus.

Nākamā LFF valdes sēde nozīmēta 17. maijā.


 


 

Latvijas Futbola federācija

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

grāmatvedības pakalpojumi  apdrošināšana  lētas aviobiļetes  santehniķis  metāla jumti