Iedzīvotāju skaits sarūk lēnāk

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 908 tūkst. iedzīvotāju – par 12,3 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

2019. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 11,2 tūkst. iedzīvotāju (par trīs simtiem vairāk nekā 2018. gadā), bet aizbrauca 14,6 tūkst. (par 1,2 tūkst. mazāk). No Eiropas Savienības (ES) valstīm ieradās 2,5 tūkst. jeb 23 % iebraucēju. Salīdzinājumā ar 2018. gadu iebraukušo skaits bija par 10 % lielāks. Jāņem vērā, ka statistikas datu apkopojumā Apvienotā Karaliste vairs netiek iekļauta ES valstu sastāvā. 2019. gadā no Apvienotās Karalistes iebrauca 2,2 tūkst. cilv. jeb 19,6 % no kopējā imigrantu skaita (2018. gadā –2,2 tūkst.). Nedaudz pieauga imigrantu skaits no NVS valstīm – 4,3 tūkst. iebraucēju jeb par 6 % vairāk nekā 2018. gadā: 1,5 tūkst. ieradās no Ukrainas, 1,1 tūkst. – no Krievijas. Pagājušajā gadā 830 iebraucēju ieradās no Indijas (2018. gadā – 938).

2019. gada imigrācijā 5,1 tūkst. jeb 46 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Uz ES valstīm emigrēja 9,2 tūkst. iedzīvotāju, kas bija par 1,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2019. gadā samazinājās par 30 % – emigrēja 2,9 tūkst. (2018. gadā – 4,2 tūkst.). Uz Vāciju izbrauca pusotrs tūkstotis iedzīvotāju, 400 – 500 cilvēku emigrēja uz Īriju, Norvēģiju un Nīderlandi. Par 23 % samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 72 % aizbraucēju bija Latvijas valstspiederīgie (2018. gadā – 82 %).

Turpinās sabiedrības novecošanās

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.– 2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos. 2020. gada sākumā bērnu un pusaudžu īpatsvars vecumā 0–14 gadi iedzīvotāju kopskaitā bija 16,0 %, kas ir nedaudz vairāk nekā 2019. gada sākumā (par 0,1 procentpunktu jeb 108 cilv.). Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 15,4 tūkst. jeb 1,3 %, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – 2019. gadā par 3,0 tūkst. jeb 0,7 %.To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,8 % 2019. gada sākumā līdz 23,1 % 2020. gada sākumā.1

2019. gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: poļi – par 2,2 %, lietuvieši – par 1,8 %, baltkrievi – par 2,2 %, krievi – par 1,6 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis par 0,2 procentpunktiem un 2020. gada sākumā bija 62,5 %.

Pēc valstiskās piederības 86,3 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2019. gada sākumā – 86,1 %), 10,4 % nepilsoņi (10,7 %) , 2,1 % – Krievijas pilsoņi (2,2 %) un 1,2 % citu valstu pilsoņi. 51 % visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 72 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62 %, un tikai 37 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā

Bērnu skaits vecumā līdz14 gadiem 2019. gadā pieauga tikai Pierīgā, taču to īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgas reģionā – 18,5 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstījās no 18,4 % Jelgavā līdz 14,5 % Jūrmalā. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,9 % no iedzīvotāju kopskaita bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Zilupes, Aglonas, Neretas un Daugavpils novadā – tikai 10,4 – 10,9 %.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija Zemgalē (61,2 %), mazāks – Kurzemē (59,9 %). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1 tūkst., visvairāk samazinājās Rīgā – par 6 tūkst. un Latgalē – par 4 tūkst. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Rīgā (61,1 % no iedzīvotāju kopskaita), vismazāk – Valmierā (58,6 %), novados – visvairāk Baltinavas (66,3 %), vismazāk Strenču novadā (56,1 %).

Visos reģionos vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju bija vecumā virs 63 gadiem (visvairāk Latgalē – 25,3 %, mazāk – Pierīgā (20,5 %). Visvairāk senioru bija Strenču novadā – 31,6 % iedzīvotāju ir vecumā 63+, vismazāk Mārupes novadā – 10,3 %.

Iedzīvotāju skaits pieaug tikai Pierīgā

2019. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā – par 1,0 % jeb 3,9 tūkst. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,6 % jeb 4,3 tūkst., Vidzemē – par 1,2 % (2,2 tūkst.), Kurzemē par 1,1 % (2,7 tūkst.), Zemgalē – par 0,8 % (1,9 tūkst.) Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,1 tūkst.

Rīgā un Pierīgā dzīvoja vairāk nekā puse (53 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,7 % jeb par 362 cilvēkiem, un Jelgavu – par 0,2 % jeb 90 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4 % (471 cilvēku), Rīgā – par 0,8 % (5127), Rēzeknē – par 0,7 % (207), Daugavpilī – par 0,7 % (558), Jēkabpilī – par 0,7 % (148), Liepājā – par 0,6 % (410), bet vismazāk – Valmierā – par 0,3 % (75). Izņemot Jūrmalu, pārējās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jēkabpilī, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā.

Pērn 20 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 16 no tiem bija Pierīgas novadi. Vēl neliels iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Ozolnieku, Aknīstes, Vecpiebalgas un Līgatnes novadā. Visos 20 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 11 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā (par 5,7 % jeb 613 cilv.).

Visblīvāk apdzīvoti bija Salaspils, Stopiņu un Mārupes novadi – vidēji 200 cilv. uz 1 km2, bet vismazākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā Kurzemē (3 cilv. uz 1 km2) un Rugāju novadā Latgalē (4 cilv. uz 1 km2).

Salīdzinājumam daži demogrāfiskie rādītāji Baltijas valstīs: iedzīvotāju skaits Igaunijā 2020. gada sākumā bija 1 milj. 329 tūkst. (par 4,2 tūkstošiem vairāk nekā 2019. gadā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 1,3 tūkst., bet pozitīvs starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo – 5,5 tūkst.2

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2020. gada sākumā bija 2 milj. 794 tūkst. (iedzīvotāju skaita pieaugums – 0,1 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 10,7 tūkst., taču pozitīvs migrācijas saldo – 10,8 tūkst.3

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus. Pieaugot e-pakalpojumiem un e-pārvaldei valsts iestādēs, administratīvo datu izmantošana sniedz iespēju iegūt objektīvu un ticamu informāciju ne tikai par iedzīvotāju skaitu un demogrāfisko sastāvu, bet arī citiem tautas skaitīšanas rādītājiem.

Tieši pēc gada – 2021. gada 28. maijā tiks publicēti tautas skaitīšanas rezultāti, kurus CSP apkopos no Latvijā pieejamiem administratīvo datu avotiem. Līdz tam plānots uzsākt datu publicēšanu par vairākiem tautas skaitīšanas rādītājiem – 2020. gada vasarā par ģimenes sastāvu, bet rudenī par iedzīvotāju iegūto izglītību.

Informācija par iedzīvotāju skaitu administratīvajās teritorijās 2020. gada sākumā, kā arī dati par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem pieejami CSP datubāzē sadaļā „Iedzīvotāji”.

 

Centrālās statistikas pārvalde
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums