Piecu gadu laikā strauji audzis iedzīvotāju skaits, kas var atļauties ceļot


foto;Wtalks.com
Ne vienam vien latvietim vasara nozīmē brīvdienu un arīdzan ceļojumu laiku, kad savu iespēju robežās iedzīvotāji realizē plānus par citu valstu apskati un bezrūpīgu atpūtu. Saskaņā ar Eurostat statistikas datiem pēdējo piecu gadu laikā strauji audzis to iedzīvotāju skaits, kas var atļauties vismaz vienu nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu pavadīt ārpus mājām. Ja 2013. gadā šādi iedzīvotāji bija mazākumā jeb 48%, tad 2018. gadā tie bija jau 67%. Tātad pagājušogad tikai trešdaļa sabiedrības atzinuši, ka nedēļu ilgs atvaļinājums ārpus mājām nav pa spēkam ģimenes maciņam.

Līdzīgi kā ģeogrāfiskā novietojuma ziņā Latvija gozējas pa vidu starp Lietuvu un Igauniju, tā arī ceļošanas un atpūtas ziņā Latvijas iedzīvotāju pašvērtējums ir vidēji augsts, piekāpjoties Igaunijai un apsteidzot Lietuvu. Mūsu pavisam tuvā kaimiņvalsts Igaunija par vienu procentpunktu pat apsteidz Eiropas Savienības vidējo rādītāju – Igaunijā 2018. gadā savu spēju doties nedēļu ilgā atpūtā pozitīvi vērtējuši 73% iedzīvotāju. Vērtējot izmaiņas laika gaitā, Igaunijā tās bijušas pat straujākas nekā Latvijā – 2013. gadā pozitīvi noskaņoti bija 52% aptaujāto, bet 2018. gadā jau par 21% vairāk jeb kopumā 73%. Otra mums tuvā kaimiņvalsts Lietuva gan nav piedzīvojusi lielas pārmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā, jo pirms pieciem gadiem minēto atvaļinājumu spēja atļauties 53%, bet 2018 .gadā – 59% iedzīvotāju. 

Ja salīdzinām situāciju Eiropas Savienībā, attiecīgu atpūtu var atļauties vidēji 72% iedzīvotāju. Saraksta augšgalā ar vislielāko iedzīvotāju īpatsvaru, kas lēš, ka var pavadīt ikgadējo atvaļinājumu prom no mājām vismaz nedēļas garumā, ir Dānija (88%), Luksemburga (89%) un Zviedrija (90%). Savukārt saraksta pretējā pusē ir tādas valstis kā Rumānija (41%), Horvātija, Grieķija un Kipra (49%).

Ceļošanas intensitātes straujais pieaugums skaidrojams ne vien ar ekonomisko procesu augšupeju pēdējo piecu gadu laikā, bet arīdzan ar iedzīvotāju mērķtiecīgu plānošanu. Kā atklāj 2018. gadā veiktā iedzīvotāju aptauja1, taujājot par mājsaimniecības galvenajiem mērķiem tuvāko divu gadu laikā, aiz mājokļa remonta un uzlabošanas (minējuši 33% respondentu) uzreiz seko ceļošana (31%). “Vērtējot pieliktās pūles šī mērķa sasniegšanai, jāatzīst, ka vēlme doties ceļojumā ir pat spēcīgāka par perspektīvu uzlabot savu mājokli, jo šim mērķim uzkrājumi tiek veidoti biežāk – 30% iedzīvotāju atzīst, ka krāj naudu ceļojumiem un hobijiem, savukārt remontam krāj 26%. Tajā pašā laikā remonta izdevumiem biežāk nekā ceļošanai iedzīvotāju plānos parādās arī aizņēmumu izmantošana (16% pret 8%), kas savā ziņā varētu būt skaidrojams ar salīdzinoši lielākiem mājokļa uzlabošanas izdevumiem, kam uzkrājumu veidošana varētu prasīt pārāk ilgu laiku”, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Swedbank Finanšu institūta 2018. gadā veiktais pētījums2 arīdzan atklāja tendenci, ka ceļojumos iedzīvotāji mēdz doties pat tad, ja mājās paliek nenokārtotas saistības un parādi – to atzina 20% ceļotāju. Turklāt nebūt nav tā, ka šim rādītājam būtu tendence samazināties, jo arī 2017. gadā šādu ieceri pauda līdzīga daļa iedzīvotāju (22%). “Rezultāti liecina, ka piektdaļai iedzīvotāju ceļošanas kāre ir daudz spēcīgāka par rūpību maksājumu veikšanā, riskējot ar finansiālām grūtībām ilgākā laika posmā, kad, atgriežoties ierastajā ikdienā, jātiek galā gan ar atstātajiem parādiem, gan atvaļinājuma radītajiem papildu tēriņiem. Līdz ar to var secināt, ka straujš iedzīvotāju pieaugums, kas atzīst, ka var atļauties doties vismaz nedēļu ilgā ceļojumā ārpus mājām, ne vienmēr ir pieaugošu ienākumu un rūpīgas plānošanas rezultāts”, atzīst E. Kropa.

1 Kantar Emor 2018. gada novembrī veiktais finanšu monitorings, ar interneta starpniecību aptaujājot 1010 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2 Swedbank Finanšu institūta aptauja par Latvijas iedzīvotāju finanšu disciplīnu, plānojot ceļojumus, veikta sadarbībā ar Snapshots 2018. gada maijā. Tajā ar interneta aptaujas palīdzību aptaujāti 700 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Swedbank Finanšu institūts
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana