Desmit interesanti fakti par ugunsdzēsējiem


public. foto
Ugunsdzēsēji un paramediķi ir pirmie, kas saskaras ar briesmām, un glābēju lēmumu cena bieži vien ir cilvēku dzīvība vai nāve. Viņi riskē ar savām dzīvībām, lai glābtu un aizsargātu savu pilsētu un cilvēkus.

Arī pašu ugunsdzēsēju liktenis ir atkarīgs no kolēģu atbalsta un palīdzības. Kā viņiem izdodas ar to tikt galā, skatieties seriālā “Čikāga liesmās”, kas no pirmdienas, 10.jūnija darbadienu vakaros skatāms kanālā “FOX Life”. 

Pirms tam kanāls “FOX Life” ir apkopojis vairākus interesantus faktus par ugunsdzēsējiem. 

Liela daļa ugunsdzēsēju ir brīvprātīgie

Tiek lēsts, ka visā pasaulē aptuveni trīs ceturtdaļas ugunsdzēsēju ir brīvprātīgie. Viņi piedalās dzēšanas darbos, lai šādi palīdzētu savai kopienai. Piemēram, Čīlē visi ugunsdzēsēji ir brīvprātīgie, tiesa, viņi tiek īpaši apmācīti. Ir arī valstis, kurās ugunsdzēsējiem jābūt augstākajai izglītībai vai jāiziet īpaša apmācība. 

Arī Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 44 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB), kas darbojas vietās, kur nav VUGD posteņu. Turklāt tā kā dzēsēji ir vietējie iedzīvotāji, tad tas palīdz operatīvāk pievērsties ugunsnelaimes likvidēšanai. Šogad ir uzsākts pilotprojekts BUB atbalstam, jo sabiedrībai tik svarīgā brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība draud apsīkt. 

Pirmā ugunsdzēsēju brigāde tika izveidota Senajā Romā

Pirmo Romas ugunsdzēsēju brigādi 500 vīru sastāvā izveidoja ģenerālis un politiķis Markuss Licinijs Krass I gs.p.m.ē. Savukārt pirmā ugunsdzēsēju kompānija Filadelfijā radās Bendžamina Franklina laikā. Šos ugunsdzēsējus pat dēvēja par Franklina ūdensspaiņu brigādi. Bet Latvijā pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda 1845.gadā izveidojās Daugavpilī. Rīgā brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība izveidojās nedaudz vēlāk - 1864.gada nogalē.  

Reiz ugunsdzēsējiem neesot patikušas tvaika mašīnas

Nostāsti liecina, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji XIX gs. ir visai vardarbīgi iebilduši pret tvaika mašīnām, jo tās padarījušas novecojušus viņu izmantotos zirgu ratus un sūkņus. Tādēļ viņi lielajās Amerikas pilsētās, piemēram, Ņujorkā un Sentluisā demolējuši tvaika mašīnas un darbinājuši sirēnas, lai atrunātu pašpārvaldes no moderno ietaišu izmantošanas. 

Degošā ēkā neko nevar ne redzēt, ne dzirdēt

Filmās un seriālos ugunsdzēsēji bieži vien ātri pārvietojas pa degošas ēkas iekšpusi, atrod ievainotu cilvēku, noņem savu sejas masku un uzliek cietušajam. Reālajā dzīvē ugunsdzēsēji nevar noņemt sejas maskas biezo un indīgo dūmu dēļ, bet redzamība un dzirdamība ir tuvu nullei. Ekrānos dzēšana izskatās iespaidīgi, taču paši ugunsdzēsēji apgalvo, ka, realitāte ir daudz skarbāka. 

Japānā glābēji strādāja saslapinātās drēbēs

No 1603. līdz 1867.gadam japāņu ugunsdzēsēji izmantoja unikālu glābšanas tehniku. Viņi dzēšanai neizmantoja šļūtenes, bet gan paši aplējās ar ūdeni un tad devās ēkās, lai sagrautu ēku sienas. Tika uzskatīts, ka uguns izplatīšanās apturēšana ir svarīgāka nekā būves saglabāšana. Viens no šīs metodes ieguvumiem – salīdzinoši maz nāvju gadījumu, pat ļoti lielu ugunsgrēku gadījumos. 

Pirmā ugunsdzēsēja sieviete – melnādaina verdzene Mollija Viljamsa

Leģendas vēsta, ka pirmā sieviete, kas reģistrēta kā ugunsdzēsēja, bija Mollija Viljamsa, kas 1815.gadā pievienojās Ņujorkas ugunsdzēsējiem. Vienlaikus viņa bija arī pirmā melnādainā glābēja. Viņa bija verdzene un strādāja kā pavāre, taču 1818.gadā Ņujorku skāra gripas epidēmija, vīri saslima, tādēļ Viljamsa faktiski bija tā, kas stiepa ūdens sūkni uz negadījumu vietām. Savukārt Girtona koledžā, Kembridžas universitātē, laikā no 1878. līdz 1932.gadam darbojās sieviešu ugunsdzēsēju brigāde. Bet, protams, arī šodien absolūti lielākā daļa ugunsdzēsēju ir vīrieši. 

Ugunsdzēsēji strādā ēkās, kurās temperatūra ir augstāka nekā cepeškrāsnī

Ja ēkā ir izcēlies plašs ugunsgrēks, tad zemākajos stāvos temperatūra sasniedz 300 grādus pēc Celsija, bet augšējos – pat 800 grādus. Lielākā daļa cilvēku cepeškrāsnī gatavo maltīti ne vairāk kā 220 grādu temperatūrā. 

Ugunsdzēsējiem ir jāapģērbjas ātrāk nekā divās minūtēs

Turklāt pilns aprīkojums sver 80 – 120 mārciņas. Tādēļ ugunsdzēsēji savu apģērbu glabā un saloka tā, lai varētu ārkārtīgi ātri saģērbties. Dažas sekundes biksēm, vēl dažas – lai ielēktu zābakos, jaka, ķivere un – aiziet! 

Senāk ugunsdzēsējiem lieli palīgi bija dalmācieši

Dalmāciešus ne velti dēvē par ugunsdzēsēju suņiem. Izrādās, to bezbailība, spēja ātri mācīties un labi sadzīvot ar citiem dzīvniekiem padarīja dalmāciešus par uzticamiem glābēju palīgiem, kas pieskatīja ratos iejūgtos zirgus un aizsargāja aprīkojumu no garnadžiem. Jā, bija laiki, kad ugunsdzēsēji pārvietojās ar zirgu pajūgiem. Šodien dalmācieši joprojām ir ugunsdzēsēju simbols, taču reālos glābšanas darbos, piemēram, cietušo meklēšanā biežāk palīdz citu sugu suņi. 

Ugunsdzēsēji glābj nelaimē nokļuvušus dzīvniekus

Kurš gan internetā nav redzējis mīlīgus video, kā ugunsdzēsēji izceļ no kanalizācijas pīlēnus? Arī tā ir glābēju ikdiena – steigties palīgā nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem. Grāvī iekritušas govis, zem mašīnas motora iesprūdis kaķis, purvā iestidzis zirgs, ledū ielūzis suns – ugunsdzēsēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai tiem palīdzētu vislabākajā veidā.  

“Čikāga liesmās” līdzautors ir populārais producents Diks Folfs, kurš ir veidojis arī tādus skatītājus iemīļotus seriālus kā “Likums un kārtība”, “Ņujorkas policija”, “Miami Vice”, “FIB”, tāpat strādājis pie britu seriāla “Netaisnība” adaptācijas ASV tirgum. Pēc “Čikāga liesmās”, kas stāsta par ugunsdzēsēju darbu, ir tapuši arī seriāli par citiem šīs pilsētas ārkārtas dienestiem – “Čikāgas policija”, “Čikāgas mediķi”, ka arī par prokuratūras darbu “Čikāgas tieslietas”. 

Nepalaidiet garām! Seriāls “Čikāga liesmās” skatāms televīzijas kanālā “FOX Life” no 10.jūnija, darbadienu vakaros plkst.21:00! 

„FOX International Channels” (FIC) ir starptautiska mediju kompānija, kurai visā pasaulē pieder 324 dažādi izklaides TV kanāli, un to saturs pieejams 44 valodās. Latvijā FIC piedāvā kanālus FOX, FOX Life un „National Geographic”, kas skatītājiem pieejami ar latviešu un krievu valodas subtitriem. Visi FIC Latvija kanāli atrodami TV operatoru „Lattelecom”, „Baltcom”, „IZZI”, „Latnet TV”, „Livas”, „SkaTVis” un „Mits LV” piedāvātajās kanālu pakās.

„Public ID Group”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli