CSP turpinās aptaujāt iedzīvotājus par ienākumiem un dzīves apstākļiem

Rīga, 26.02.2019.
No marta sākuma līdz jūnija beigām Centrālā statistikas pārvalde (CSP) turpinās aptaujāt iedzīvotājus par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Tiks uzdoti jautājumi par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, kā arī par sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem.

CSP pateicas iedzīvotājiem, kuri jau piedalījās aptaujā un aizpildīja anketu internetā. Lielākajai daļai iedzīvotāju, kuri jau otro, trešo vai ceturto gadu piedalījās šajā aptaujā, bija iespēja par savu mājsaimniecību jautājumus atbildēt tiešsaistē, un to izmantoja 14 % respondentu.

Turpmāk aptaujā būs jāpiedalās tikai tiem iedzīvotājiem, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli ar plānoto intervijas laiku un intervētāja kontaktinformāciju. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.  

Lai vienotos par ērtāku klātienes vai telefonintervijas laiku, respondenti var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Gan klātienes, gan telefonintervijas veiks CSP intervētāji. Ierodoties mājoklī, intervētāji uzrādīs CSP darbinieka apliecību. Intervētāja identitāti var pārbaudīt, zvanot uz tālruņa numuru 67366912  darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00.

Šogad CSP aptaujā ap 8 tūkst. mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem arī turpmāk, jo viņu sniegtā informācija var visprecīzāk raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.

Nozīmīgākie 2018. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot  489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē –  330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi  592 eiro un  536 eiro mēnesī.

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā. Palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, 770 eiro mēnesī – mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam.

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2 %) un vismazākais – Rīgā (15,6 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29 % iedzīvotāju, Zemgalē – 25 %, Kurzemē – 24,8 % un Pierīgā – 16,9 % iedzīvotāju.

Nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus, 2017. gadā sasniedza 20,7 %. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 12,1 % un 10,2 %.

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 %), savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5 %) un pensionāri (48,9 %).

2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,8 % iedzīvotāju 50 līdz 64 gadu vecumā un 45,7 % iedzīvotāju vismaz 65 gadu vecumā. Bēdīgākā situācija bija tiem senioriem (vismaz 65 gadus veci), kuri dzīvoja vieni. Gandrīz trīs ceturtdaļas (74 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, un pēdējo gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars turpina palielināties.

Par aptauju

Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību. Pērn lielākā atsaucība dalībai aptaujā bija Zemgalē un Kurzemē (attiecīgi 84 % un 82 % respondentu), mazāka atbildētība bija Vidzemē (75 %), Latgalē (71 %), Pierīgā (67 %) un Rīgā (68 %).

Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama CSP datubāzē sadaļās:

Mājsaimniecību budžets – Ienākumi,
Nabadzība un nevienlīdzība – Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība, Materiālā nenodrošinātība, Minimālā ienākuma līmenis
Veselība – Veselības pašnovērtējums, Pieaugušo un bērnu veselība
Kultūra – Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē,
Dzīves kvalitāte – Apmierinātība ar dzīvi,
Mājokļa apstākļi,
Mājsaimniecību sastāvs

Centrālā statistikas pārvalde
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli