Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk plāno savas ģimenes budžetu


foto;www.maxima.lv
Vairākums jeb 74,7% mājsaimniecību plāno savu budžetu – tas ir par 0,3% vairāk nekā pērn rudenī un par 2,3% vairāk nekā pagājušajā vasarā. Savukārt 23,4% mājsaimniecību budžetu neplāno vispār, liecina "Maxima mazumtirdzniecības kompass" pētījuma dati.

Biežāk tēriņi tiek plānoti ģimenēs, kurās ir bērni līdz 18 gadiem (par 4,9% vairāk nekā ģimenēs, kurās nav bērnu līdz 18 gadu vecumam). Salīdzinot pētījuma rezultātus ar iepriekš “Maxima mazumtirdzniecības kompass” ietvaros veiktajiem pētījumiem, redzams, ka vasaras periodā iedzīvotāji vismazāk domā par ģimenes budžeta plānošanu, savukārt, tuvojoties pavasarim, ģimenes budžeta plānošana atkal kļūst aktuālāka.

 

Vairāk savus tēriņus plāno Vidzemes (28%) un Rīgas (27%) iedzīvotāji, bet vismazāk – Zemgales iedzīvotāji (15%). Tēriņu plānošana raksturīgāka iedzīvotājiem ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem, kā arī šo atbildi biežāk minēja respondenti ar augstāko izglītību, vecumā no 25 līdz 34 gadiem (27%) un no 64 līdz 74 gadiem (30%).

 

“Ar budžeta plānošanu saistīta arī dārgāku pirkumu veikšana. Gada laikā pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri plāno dārgāku pirkumu iegādi, kas varētu būt cieši saistīts ar PVN samazināšanu raksturīgiem dārzeņiem, augliem un ogām, jo cilvēkiem ir bijusi iespēja samazināt izdevumus pamatprecēm, tāpēc iespējams atvēlēt vairāk līdzekļus dārgākām precēm” norāda “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa. 2018. gada janvārī jau 91% iedzīvotāju plānoja dārgāku pirkumu veikšanu (par 3,1% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu vidējo rezultātu).

 

Vairāk dārgāko pirkumu plāno sievietes, jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī mājsaimniecībās, kurās ir vairāk par četriem ģimenes locekļiem. Kā novērojams arī iepriekšējos pētījumos, visbiežāk iedzīvotāji dārgākus pirkumus veic no naudas summas, kas iepriekš tikusi uzkrāta (53,1%). Gada laikā naudas uzkrāšana dārgāku pirkumu iegādei kļuvusi īpaši populāra vīriešu vidū. Aptuveni puse iedzīvotāju (50,4%) iegādājas tikai tās preces, kuru izmaksas var segt no rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem, nekrājot un neaizņemoties. 

Pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018. gada janvārī – tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes. “Maxima mazumtirdzniecības kompass” sastāv no trīs daļām: 1. daļa: novērtējums par Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari, 2. daļa: pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un makroekonomikas rādītāju ietekmi uz tiem, 3. daļa: nozares aktualitāte – kā preču cena ietekmē pircēju paradumus.

Par SIA “Maxima Latvija”:

SIA “Maxima Latvija” ir mazumtirdzniecības tīkls, kam Latvijā 46 apdzīvotās vietās ir 154 veikali, no kuriem 126 ir X formāta veikali, 24 – XX formāta un 4 – XXX formāta veikali. Uzņēmums ietilpst holdingā “Maxima Grupe”, kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs Baltijā, nodarbinot vairāk nekā 30 000 darbiniekus piecās valstīs (Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā). SIA “Maxima Latvija” 154 veikalos, 1 internetveikalā Barbora.lv un divos loģistikas centros ir nodarbināti aptuveni 7500 darbinieki.

SIA “Maxima Latvija”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  metāla durvis  kasko apdrošināšana  vannu restaurācija