Rīdzinieki jautā: kādēļ katru mēnesi ir atšķirīgas izmaksas par ūdens uzsildīšanu?

Reizēm, salīdzinot rēķinus, pilsētnieki pamana, ka vasarā cena par ūdens uzsildīšanu ir augstāka, bet aukstajā gada laikā tā parasti ir mazāka. Un tā var atšķirties arī no kaimiņu mājām. "Rīgas namu pārvaldnieka" speciālisti skaidro, kāpēc tā notiek.

Patērētās siltumenerģijas aprēķins ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai (ja mājā tāda ir) tiek veikts atbilstoši RD 2010. gada 24. augusta instrukcijā Nr. 9 noteiktajai metodikai.

Pielietotā metodika patērētās siltumenerģijas sadalījumam vasaras un ziemas (apkures sezonā) periodā ir atšķirīga. Apkures periodā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai aprēķina no kopējās patērētās siltumenerģijas atņem karstā ūdens cirkulācijai un apkurei patērēto siltumenerģiju. Lai aprēķinātu 1m³ ūdens uzsildīšanas izmaksas, iegūto siltumenerģijas daudzumu dala ar uzsildītā ūdens daudzumu. Savukārt vasaras norēķinu periodā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai aprēķina, no kopējās patērētās siltumenerģijas atņemot karstā ūdens cirkulācijai patērēto siltumenerģiju. Lai aprēķinātu 1m³ ūdens uzsildīšanas izmaksas, iegūto siltumenerģijas daudzumu dala ar uzsildītā ūdens daudzumu.

Dzīvojamās mājas kopējais ūdens patēriņa skaitītājs uzskaita tikai aukstā ūdens patēriņu. Pēc dzīvokļu īpašnieku nodotajiem rādījumiem par karsto ūdeni tiek noteikts, cik no kopējā patērētā aukstā ūdens kubikmetriem ir patērēts kā karstā ūdens daudzums. Savukārt siltumenerģiju dzīvojamā mājā uzskaita ISM (individuālajā siltummezglā) esošais siltumenerģijas skaitītājs, pēc kura rādījumiem tiek noteikts siltumenerģijas daudzums aukstā ūdens uzsildīšanai, lai tas būtu karsts.

Ja dzīvokļu īpašnieki godprātīgi nenodod karstā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, proti, mazāk nekā patērēts, bet siltumenerģijas patēriņš ir liels (jo reāli patērēts karstais ūdens vairāk, nekā uzrādīts), palielinās karstā ūdens 1 m³ maksa par vienību.