Kā ieekonomēt uz atkritumu izvešanas rēķina?


foto:riga.lv
No 2019. gada 1. janvāra Rīgā paaugstināta maksa par atkritumu izvešanu, kas saistīts ar atkritumu apglabāšanas tarifa pieaugumu "Getliņi EKO" poligonā un dabas resursu nodokļa likmes pieaugumu. Taču iedzīvotāji varēs ietaupīt uz atkritumu izvešanas maksas, ja sāks atkritumus šķirot. Pēc uzņēmuma, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, aplēsēm, ir iespējams ieekonomēt no 20% līdz 50%, ja visi daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji šim jautājumam pievērsīsies atbildīgi.

Standarta maksa par sadzīves atkritumu izvešanu gala patērētājam no jaunā gada galvaspilsētā palielinājusies par ceturtdaļu eiro par kubikmetru (atkarībā no apsaimniekošanas uzņēmuma, dzīvokļu skaita mājā un atkritumu izvešanas biežuma). Komunālo pakalpojumu rēķinos šīs maksas apmērs veidojas, ņemot vērā tarifu par atkritumu apglabāšanu “Getliņi EKO”, dabas resursu nodokļa likmi un samaksu par apsaimniekošanas uzņēmuma darbu.

Pagājušā gada beigās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja jauno tarifu par atkritumu apglabāšanu “Getliņi EKO” poligonā. Tagad par šo pakalpojumu jāmaksā 58,12 eiro par tonnu. Cenā iekļauts arī no 2019. gada 1. janvāra paaugstinātā dabas resursu nodokļa likme (no 35 līdz 43 eiro par tonnu).

Pašreizējais cenu pieaugums vēl nav pēdējais. Pirmkārt, dabas resursu nodokļa likme par sadzīves atkritumu apglabāšanu pieaugs arī no 2020. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu šī likme tiks pacelta no 43 eiro līdz 50 eiro par tonnu. Otrkārt, palielinoties šim nodoklim, mainīsies arī “Getliņi EKO” poligona tarifs. Treškārt, pasaules tendences liecina, ka cilvēku radīto atkritumu apjoms gadu no gada pieaug, tāpēc kaut kas ir jādara lietas labā.

Apglabāt vai pārstrādāt?

Pēc Pasaules bankas datiem, 2016. gadā pilsētās saražots 2,01 miljardi tonnu cieto sadzīves atkritumu. Tas ir, vidēji viens pilsētnieks rada 0,74 kg atkritumu dienā.

Un, tā kā iedzīvotāju skaits pieaug un urbanizācijas tempi tikai palielinās, tiek pieņemts, ka līdz 2050. gadam, salīdzinājumā ar 2016. gadu, gada laikā tiks radīts par 70% vairāk atkritumu jeb 3,4 miljardi tonnu.

Gandrīz puse (44%) no visiem pasaules atkritumiem veidojas attīstītajās valstīs, kas ietilpst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), kurai pievienojusies arī Latvija. Šo valstu iedzīvotāji ik dienas rada 2,2 kg atkritumu.

Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā “Pašvaldību atkritumu apsaimniekošana Eiropas valstīs” atzīmēts, ka arī Eiropas iedzīvotāju radīto atkritumu apjoms pieaug. Līderos ir Dānija, Šveice un Vācija, kur 2014. gadā katrs iedzīvotājs radīja aptuveni 700 kilogramus atkritumu (2004. gadā šis rādītājs bijis aptuveni 600 kg). Neskatoties uz to, ka Latvija atrodas saraksta apakšā, atkritumu daudzuma pieauguma tendence ir vērojama arī pie mums, kaut gan ne tik izteikti, kā citās Eiropas valstīs.

Ja 2004. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs radīja 318 kg atkritumu, tad 2014. gadā – 325 kg. Turklāt pašvaldību pārstrādājamo atkritumu daļa Latvijā pieaugusi no 5% 2004. gadā līdz 21% 2014. gadā. Salīdzinājumam: Vācijā 2004. gadā pārstrādāti 56% atkritumu, bet 2014. gadā – 64%. Kopumā Vācija, Austrija, Beļģija, Šveice, Nīderlande un Zviedrija 2014. gadā pārstrādājušas ne mazāk par pusi no saviem pašvaldību atkritumiem. Desmit gadu laikā ievērojami uzlabojusies situācija Lietuvā, Polijā, Itālijā, Lielbritānijā un Čehijā, kur pārstrādājamo atkritumu apjoms pieaudzis par 20-29 procentiem.

Apglabāto atkritumu līmenis 32 valstīs, kas ietilpst ESAO, samazinājies no 49% 2004. gadā līdz 34% 2014. gadā. Taču dažādās valstīs šie rādītāji būtiski atšķiras. Piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, pašvaldību atkritumi praktiski vispār nenonāk izgāztuvēs. Savukārt Kipra, Horvātija, Grieķija, Latvija, Malta un Turcija vēl aizvien izgāztuvēs glabā vairāk kā trīs ceturtdaļas no saviem pašvaldību atkritumiem. 

Ja mēs neuzveiksim atkritumus, atkritumi uzveiks mūs

Atkritumu apsaimniekošana to augošo apjomu dēļ tikai sadārdzināsies, savukārt atkritumu pārstrāde un otrreizēja to lietošana kļūs arvien aktuālāka. Tāpat arī apdomīga attieksme pret dabas resursiem un to izmantošanas laika iespējama pagarināšana ir galvenais Eiropas Savienības pārejas uz aprites ekonomiku mērķis. Šī saimniekošanas metode balstīta uz resursu atkārtotu izmantošanu pēc iespējas ilgāku laiku. Aprites ekonomika ir alternatīva tradicionālajai lineārajai ekonomikai, kurā preces tiek radītas, izmantotas un izmestas.

Programmas dokumentus, kas saistīti ar pāreju uz aprites ekonomiku, Eiropas Komisija publicēja jau 2015. gadā, bet pagājušogad tika apstiprināta pasākumu pakete attiecībā uz plastmasas un citu atkritumu pārstrādi.

Rezultāts, kuru ES cenšas sasniegt, pārejot uz jauno saimniekošanas veidu – līdz 2025. gadam 55% visu sadzīves atkritumu jābūt pārstrādātiem, bet līdz 2035. gadam pārstrādājamo atkritumu daļai jāsastāda 65%.

Likumprojekts par taras depozīta sistēmas ieviešanu, kas pašlaik tiek izskatīta Saeimas Tautsaimniecības komisijā, vēl aizvien izsauc domstarpību jūru – ir tikai viens no rīkiem, ar kuriem Latvija tādā vai citādā veidā cenšas pāriet uz aprites ekonomiku. Taras depozīta sistēma ļauj iedzīvotājiem atgūt naudu par dzērienu iepakojumiem, ja viņi tukšo taru ievieto īpašos automātos pieņemšanas punktos. Parasti taras depozīta sistēmā iekļauj plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas.

Kur pasūtīt atkritumu konteinerus?

Tā kā Latvija ir ES valsts, pāreja uz aprites ekonomiku ir obligāta arī mums. Tāpēc pierast pie atkritumu šķirošanas labāk ir jau tagad, turklāt ar to ir iespējams arī ieekonomēt.

2016. gadā uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Clean R” veica atkritumu šķirošanas eksperimentu mājā Meiju ielā 2, Rīgā. Eksperiments rādījis, ka, pateicoties atkritumu šķirošanai, atkritumu daudzums samazinājies par 20%, tādējādi samazinājušies arī izdevumi.

Samazināt izdevumus ir iespējams arī tāpēc, ka šķiroto atkritumu izvešana un nodošana pārstrādei ir bezmaksas pakalpojums, bet parastajos atkritumos ir aptuveni 30-40% atkritumu, kurus iespējams šķirot.

Konteinerus atsevišķu veidu atkritumiem var atpazīt pēc krāsas un uzrakstiem vai attēliem: tā, piemēram, plastmasas konteineri ir dzelteni, bioloģisko atkritumu konteineri – zaļi. Galvaspilsētā ir uzstādīti vairāk nekā 3000 konteineru – plastmasai, stiklam, papīram. Ja iedzīvotāji šos konteinerus nevar atrast, tad jāvēršas vai nu pie apsaimniekošanas uzņēmuma, vai tieši pie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma, lai pie mājas šos konteinerus uzstādītu.

Instrukcija, kā uzstādīt šķiroto atkritumu konteinerus un novietnes

Kāpēc atkritumiem jābūt tīriem?

Rīgas dome ir noslēgusi līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ar četriem uzņēmumiem – “Clean R”, “Eco Baltia vide”, “Pilsētvides serviss” un “Lautus”. Šiem uzņēmumiem ir tiesības savākt, sašķirot un pārvadāt atkritumus Rīgā. Bet, ja nešķiroti sadzīves atkritumi tiek nogādāti uz Getliņu poligonu un par to ir jāmaksā, tad šķiroto atkritumu konteineri un to izvešana ir bez maksas.

Tiesa, ir viens svarīgs nosacījums – atkritumi ir jāšķiro visiem mājas iedzīvotājiem, turklāt jāšķiro ir pareizi un atbildīgi, citādi par konteinera iztukšošanu nāksies maksāt pēc parastā tarifa, kā par parastiem sadzīves atkritumiem.

Galvenā prasība no apsaimniekošanas uzņēmumu puses – sašķirotajiem atkritumiem ir jābūt tīriem! Piemēram, papīru un kartona konteinerā nedrīkst mest slapju kartonu. Savukārt stikla konteineros var mest tikai tīras stikla burkas bez vāciņiem. Sīkāk par to, kā šķirot atkritumus, var izlasīt šeit.

Kā portālam Riga.lv pastāstīja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos, ievērojot visus šos noteikumus, ar atkritumu šķirošanuiespējams ieekonomēt no 20% līdz 50% no kopējās maksas par atkritumu izvešanu.

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli