Profesore: OIK raganu medības turpinās


Rosita Zvirgzdiņa
Lai gan notikumi valstī mainās pa dienām un pat pa stundām, pagājušās nedēļas izskaņās sabiedrību pāršalca ziņa, ka ekonomikas ministram Ralfam Nemiro anulēta pielaide valsts noslēpumam. Tiek lēsts, ka viens no iemesliem šādam lēmumam ir OIK atcelšana. Biznesa augstskola Turība profesore Rosita Zvirgzdiņa norāda, ka OIK turpina būt karstais kartupelis arī ārkārtas situācijā, ko Saeima un valdība pārspēlē viens otra lauciņā. No šīs sistēmas ilgtermiņā nav bijuši nekādi vērtīgi ieguvumi, un, pretēji apgalvotajam, arī "Latvenergo" bez ienākumiem no OIK nebankrotēs.

Kopš 1997. gada

Līdz ar pirmajām dienām ekonomikas ministra amatā un arī pirms nokļūšanas šajā pozīcijā Ralfs Nemiro aktīvi iestājās par OIK atcelšanu, solot to panākt no 2021. gada. Diemžēl vai par laimi, bet šobrīd kļuvis skaidrs, ka OIK savās pozīcijās noturējies ilgāk, nekā ministrs, lai gan obligātā iepirkumu komponente viennozīmīgi ir jāatceļ. OIK kā fenomens izrādījies ļoti dzīvotspējīgs, neraugoties uz sabiedrības neapmierinātību. Kopš 1997. gada OIK jautājumos nav nodrošināta parlamentārā kontrole, bet tikai 2013. gadā aizsākts aktīvs darbs pie tā pieauguma iegrožošanas un pat samazināšanas. Diemžēl līdz pat 2020. gada pavasarim tas palicis tikai diskusiju un solījumu līmenī un, ja tā tiks turpināts arī nākotnē, risinājuma nebūs.

Atrast problēmu, bet nesteigties ar risinājumu

Vairākus gadus ar mainīgu intensitāti sildītais kartupelis, 2019. gadā kļuva īpaši karsts, kad premjers atzina, ka nesola OIK likvidēšanu līdz 2021. gadam, kā bija plānots un noteikts Ministru kabineta darāmo darbu deklarācijā. Arī paraugoties uz to, kā attīstījusies jautājuma risināšanas hronoloģija un temps, rodas pamatots jautājums – kam ir izdevīga šīs sistēmas nesakārtošana? Ja 2019. gada vidū OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka trūkst jebkāda kontroles mehānisma, tad nākamā reize, kad valdība atgriezās pie šī jautājuma bija tikai 2020. gada sākumā, kad tika secināts – nepieciešama kontroles jeb uzraudzības mehānisma izstrāde.

OIK raganu medības

Tāpat jau 2019. gada vidū tika pausts, ka gada laikā tiks izdiskutētas ieceres par OIK atcelšanu, savukārt no 2021. gada patērētājiem vairs nebūs jāmaksā OIK maksājums. Visu šo laiku Saeimā ir turpinājies parlamentārās izmeklēšanas process, kas brīžiem līdzinājās raganu medībām. Vērojot šo procesu, radās iespaids, ka daudz svarīgāk par risinājumu un OIK atcelšanu, ir kāda sodīšana.

Ne atbildības, ne risinājumu

Sešu mēnešu laikā komisija aizvadīja 20 sēdes, bet par pārsteigumu – neviens neatzina savu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Bēdīgākais, ka šajā laikā arī netika rasts risinājums, tikai paredzēts, ka valsts atbalsts “zaļās” elektroenerģijas ražotājiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas rēķinos vairs nebūs.

Šobrīd OIK atcelšana ir īpaši būtiska

Pieļauju, ka sākotnēji, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, nav tikusi pienācīgi izvērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī prognozētas iespējamās tās izmaiņas. Ņemot vērā šī brīža ārkārtas situāciju un sekas, ko tā radīs tautsaimniecībai, varam prognozēt, ka iedzīvotāju maksātspēja tuvākajā nākotnē nepiedzīvos strauju augšupeju, tāpēc OIK atcelšana ir īpaši būtiska.

Policijas akadēmijas atjaunošana nelīdzēs

OIK, protams, nav nekas pretlikumīgs, tomēr tā dod labumu atsevišķiem komersantiem, nevis sabiedrībai kopumā, īpaši ar tik vājiem kontroles mehānismiem. Situācijas risinājums, ko vairāk nedrīkst atlikt, nav nedz auditos, nedz kārtējās komisijās. Viens no oriģinālākajiem risinājumiem, kas izskanējis, ir Policijas akadēmijas atjaunošana, kas nākotnē nepieļautu tādu sistēmu veidošanos. Tomēr, manuprāt, tālāk par ziņu virsrakstiem šis risinājums netiks.

Optimālākais risinājums šobrīd būtu visu iesaistīto pušu atklāta diskusija pie apaļā galda, meklējot iespējamo kompromisu starp pilnīgu un krasu atcelšanu, kas novestu pie tiesvedības ar elektrības ražotājiem, un sloga turpināšanu mājsaimniecībām. Patiesība ir kaut kur pa vidu, piemēram, virskompensāciju atcelšanā.

 

Autore: Biznesa augstskola Turība profesore Rosita Zvirgzdiņa

Biznesa augstskola Turība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums