Kā mājdzīvnieku "vecāki" virza tirgu?

Pārsteidzoši, bet līdztekus tādām pārtikas produktu kategorijām, kā piemēram, kafija, siers, piens, rupjmaize u.tml., mājdzīvnieku barības kategorija šobrīd uzrāda vienu no straujākajiem izaugsmes tempiem Baltijā. Proti, pērn tā palielinājās par 7,6%*, salīdzinot ar 2018. gadu. Kas ir tās attīstības pamatā? Kategorijas galvenie virzītāji ir tā dēvētie mājdzīvnieku "vecāki" un viņu pieaugošā izpratne par mājdzīvnieku vajadzībām, vēlme tos lutināt, kā arī piedēvēt tiem cilvēciskās īpašības.

 

Raugoties uz katru Baltijas valsti atsevišķi un salīdzinot ar 2018. gadu**, mājdzīvnieku barības kategorijas pieaugums Latvijā bija 10,0%, Lietuvā - 10,3%, bet Igaunijā - 5,8%. Izaugsmi lielākoties veicinājuši tādi produktu segmenti kā kārumi, uzkodas un mitrā barība paciņās. Taču arī tam pamatā ir nozīmīgākas pārmaiņas cilvēku attieksmē pret mājdzīvniekiem, viņu vajadzību izpratnē.

 

# Palielinās izpratne, ka mājdzīvnieku dzīves kvalitātē liela loma ir pareizam uzturam

Lai nodrošinātu mājdzīvniekiem pilnvērtīgu dzīves kvalitāti, cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību barības izvēlei. Daudzās valstīs rūpnieciski ražotās mājdzīvnieku barības patēriņš ir ļoti augsts, piemēram, Lielbritānijā un Francijā 96%*** cilvēku baro savus mīluļus ar rūpnieciski ražotu barību.

 

Turpretim Baltijas valstīs situācija ir atšķirīga - Latvijā un Lietuvā rūpnieciskās mājdzīvnieku barības patēriņš ir zemāks nekā Igaunijā. Piemēram, Lietuvā 24% cilvēku savus suņus baro ar rūpnieciski ražotu barību, tikmēr Igaunijā to dara 67%. Kaķu mīļotāju vidū tendence ir līdzīga - Igaunijā 78% cilvēku savus kaķus baro ar rūpnieciski ražotu barību, savukārt Lietuvā – 49%. Situācija Latvijā līdzinās Lietuvas praksei – attiecīgi 21% cilvēku izvēlas rūpnieciski ražotu mājdzīvnieku barību saviem suņiem, bet 44% - kaķiem.

 

Cilvēki ir tie, kuri nosaka, kādu barību patērēs mājdzīvnieki. Viens no iemesliem, kas ietekmē viņu pieņemtos lēmumus, ir nepilnīgas zināšanas par to, kāds uzturs ir nepieciešams mājdzīvniekiem. Daudzi cilvēki joprojām baro savus suņus un kaķus ar pārtiku, kas nav paredzēta dzīvniekiem. Patiesībā, visizplatītākais mīts cilvēku vidū par piemērotāko barību mājdzīvniekiem, ir tas, ka viņi var dalīties ar sava ēdiena pārpalikumiem, dodot tos mājdzīvniekiem.

Tomēr, jāatzīst, ka situācija pēdējos desmit gados ir ievērojami uzlabojusies, un industrijā tiek prognozēts, ka, palielinoties izpratnei par mājdzīvnieku uztura nepieciešamībām, nākotnē rūpnieciski ražotas mājdzīvnieku barības patēriņš tikai palielināsies. To ietekmē arī fakts, ka rūpnieciski ražota barība ir ērtāka - piemēram, viena mitrās kaķu barības paciņa satur pareizo uzturvielu daudzumu un ir atbilstoša vienai pilnvērtīgai šī mājdzīvnieka ēdienreizei.

# Cilvēki ir gatavi tērēt vairāk, lai lutinātu mājdzīvniekus

Mūsdienās cilvēki ir gatavi tērēt vairāk par rūpnieciski ražotu barību, kas vienlaikus sniedz iespēju lutināt savus mājdzīvniekus, un tas ir pavēris iespēju tirgus premiumizācijai. Tās rezultātā mājdzīvnieku barības ražotāji “atbild” ar piedāvājumu, papildinot piedāvājumu ar dažādiem “premium” klases zīmoliem. Piemēram, produktu līnijām, kas paredzētas īpašām mājdzīvnieku vajadzībām, tiek izstrādātas pēc jaunām receptēm, kā arī nodrošina dažādas dzīves kvalitāti veicinošas funkcijas.

Vēlme lutināt savu kaķi, suni vai citu mājdzīvnieku, ir veicinājusi “premium” klases zīmolu veiksmīgu darbību tirgū. Pašlaik augstākās klases zīmoli piedāvā plašāku mājdzīvniekiem paredzētu produktu sastāvdaļu spektru, kā arī izsmalcinātāku barības vizuālo prezentāciju un formu, piemēram, pastētes, gaļas gabaliņus mērcē un dažādas uzkodas.

# Iedzīvotāji piedēvē savus paradumus mājdzīvniekiem un vēlas ciešāku saikni ar tiem

Pēdējos gados urbanizācijas dēļ ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kuras dzīvo pilsētās un dod mājas rūpīgi izvēlētiem šķirnes mājdzīvniekiem. Visbiežāk tās ir viena cilvēka vai divu cilvēku jeb nelielas mājsaimniecības, ar izteiktu tendenci savus mājdzīvniekus audzināt kā cilvēkus un pilnvērtīgus ģimenes locekļus. Pasaulē to dēvē arī par “pet humanization” tendenci.

Jāuzsver, ka šī tendence ir arī cilvēka nepieciešamību atspoguļošana mājdzīvnieku vajadzībās. Piemēram, izvēloties barību, kas ir atbilstoša mājdzīvnieka vecumam, vai nesatur noteiktas sastāvdaļas tādas kā graudi, laktoze u.tml.

Vēlme audzināt un uztvert mājdzīvniekus kā cilvēkus, ir plaukstoša tendence visā pasaulē. Attīstot savu produktu portfeli, ražotāji arvien vairāk piedāvā risinājumus, kas ļauj mājdzīvnieku īpašniekiem justies vēl saistītākiem un tuvākiem ar saviem mīluļiem. Dzīvnieku kārumu produktu segments ir spilgts piemērs, kas atspoguļo mājdzīvnieku lutināšanu, dziļas saiknes veidošanu un savstarpējo mijiedarbību ar īpašnieku jau daudz augstākā pakāpē. Pieprasījums pēc tiem, protams, pozitīvi ietekmē kategorijas izaugsmi.

Kopsummā, atskatoties uz galvenajiem faktoriem, kas ietekmē mājdzīvnieku barības kategorijas izaugsmi, ir skaidrs, ka mūsdienās cilvēki no vienkāršiem īpašniekiem ir kļuvuši par mājdzīvnieku “vecākiem”, izrādot padziļinātas rūpes un interesi par savu četrkājaino draugu dzīves kvalitāti. Un šim aspektam arī nākotnē būs noteicoša, ja ne izšķiroša, loma tirgus virzības veidošanā augšupejošā līknē.

* “Nielsen” mazumtirdzniecības mērījums, mājdzīvnieku barības kategorija Baltijas valstīs, 2019. gada decembris.

** “Nielsen” mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu pētījums, pārtikas kategoriju TOP 20 Baltijas valstīs, 2019. gada decembris.

*** “IPSOS Marketing” pētījumi “Pet Ownership Study 2012” un “Pet Ownership Study 2016”.

 

Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums