Eksperte: Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis


Anna Medne public. foto
Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana. Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne norāda, ka tiem, kuriem izveidojies parāds, nevajadzētu izvairīties no maksāšanas, tā vietā ieteicams pārliecināties, vai nav bijuši kādi attaisnotie izdevumi par sevi vai apgādājamiem, tādejādi mazinot parāda apjomu. Tāpat viņa piebilst, ka diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis un prognozē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies atteikties no tā.

Slēpšanās nav risinājums

Pagājušajā gadā plašu rezonansi izraisīja fakts, ka izmainītās nodokļu sistēmas dēļ daudzi iedzīvotāji bija palikuši parādā valstij par 2018. gadu. Pēc nodokļu reformas iedzīvotājiem izveidojās nodokļu starpība saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās nodokļa likmes dēļ. Noslēdzoties 2019. gadam, tika secināts, ka 17 800 cilvēki nav samaksājuši nodokļu parādu, kas, raugoties uz kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir pietiekami liels skaits.

Par katru kavējuma dienu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05 procentu apmērā no pamatparāda summas, tāpēc es aicinu iedzīvotājus būt aktīviem, sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), noskaidrot situāciju, kā arī pārbaudīt, vai 2018. gadā bijuši kādi attaisnotie izdevumi (ne tikai savus, bet arī - par ģimenes locekļiem - vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem un laulāto neatkarīgi no tā, vai viņi ir maksātāja apgādībā), kas varētu samazināt parādu apjomu. Tāpat jāpārliecinās, vai apgādājamās personas, ja tādas ir, tikušas savlaicīgi reģistrētas. Nepieciešamības gadījumā reģistrāciju var veikt arī ar atpakaļejošu datumu. Soda procenti tikai palielinās kopējo parāda summu, tāpēc nevajag vilcināties. Lielāku parādu gadījumā ir iespējams vienoties ar VID par parāda atmaksas grafiku.

Sakrāt naudu ceļojumam

Analizējot to, vai soda procenti palīdzēs risināt situāciju ar parādu nemaksātājiem kopumā, sliecos teikt – nē, jo šāda veida sankcijas tikai vairos sabiedrības negatīvismu un ignoranci pret nodokļu maksāšanu. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts no viņiem vienkārši piedzen šo naudu, tāpēc agri vai vēlu izpaudīsies negatīvisms. Ja kopumā palūkojamies uz to, kāpēc šāda situācija vispār izveidojusies, tad jāsecina, ka diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis.

Protams, vispirms jāsagaida 2020. gada 1. jūnijs, kas parādīs situāciju par aizvadīto 2019. gadu. Ja aina būs tikpat satraucoša, kā tas bija pirmajā nodokļu reformas gadā, prognozēju, ka daudzi iedzīvotāji izmantos iespēju atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma. Zinu, ka vairākos uzņēmumos tiem darbiniekiem, kuru ienākumi ir aptuveni 1000 eiro vai nedaudz virs, grāmatveži iesaka atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma, jo viņiem tas nav izdevīgi. Ja darbinieks atsakās, sākotnēji tiek ieturēti lielāki nodokļi, tomēr, iesniedzot gada deklarāciju, sistēma veiks pārrēķinu un pārmaksātā daļa tiks atmaksāta. Zināmā mērā tas ir veids, kā sakrāt naudu ceļojumam.

Ar koeficientu mēģina novērst problēmu

Jāņem vērā, ka no šī gada 1. janvāra ir paaugstināts gada neapliekamais minimums (līdz 3600 eiro), kā arī apliekamo ienākumu apmērs (līdz 6000 eiro), kam piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu. Tādejādi maksimālais neapliekamais minimums – 300 eiro mēnesī – tiek piemērots tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī. Tāpat šogad tiek piemērots arī jauns koeficients – ienākumu pieauguma koeficients 1,09, lai novērstu situācijas, kad pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas iedzīvotājam jāveic papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums.

Liels slogs VID un grāmatvežiem

Ja par diferencētā neapliekamā minimuma lietderību tā ieviesēji vēl ir gatavi diskutēt un uzsver, ka pēc viena gada nevar izdarīt secinājumus, tad fakts, ka šīs ir izmaiņas ir būtiski sarežģījušas grāmatvedību, nav noliedzams. Tas ir liels slogs grāmatvežiem un pašam VID, turklāt negatīvās mieles, ko tas atstājis lielā daļā sabiedrības, būs jūtamas vēl ilgi nākotnē. Arī cerēto ietekmi uz ēnu ekonomikas mazināšanu tas nav radījis, tāpēc, manuprāt, nākamajā nodokļu reformā diferencētais neapliekamais minimums būtu jāatceļ.

Autore: Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne


 

Biznesa augstskola Turība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli