Vēstule SIF padomei un Ministru prezidentam par 2020.gada NVO fonda prioritātēm

Šodien, 7. janvārī, Sabiedrības integrācijas fonda padomei un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam tika nosūtīta Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) un citu lielāko nozaru organizāciju sagatavota vēstule. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji aicina Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomi, lemjot par Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "NVO fonds" 2020.gada prioritātēm un projektu konkursa saistošo dokumentāciju, ņemt vērā, ka NVO fonds šobrīd ir vienīgais valsts finansējuma avots jomām, kuras Latvijā netiek finansētas no citiem finanšu avotiem, tas ir, pilsoniskajam dialogam, kas ietver gan sabiedrības un NVO iesaisti lēmumu izstrādē pašvaldības, valsts un ES līmenī, gan arī uzraudzības aktivitātes, kā arī kapacitātes stiprināšanu un tīklošanos. Proti, aicinām SIF padomi ņemt vērā, ja dažādiem ar sabiedrību saistītiem projektiem un nozaru organizācijām ir alternatīvi pašvaldību/valsts finansējuma veidi, tad pilsoniskajam dialogam tādu nav.

Līdz ar to aicinām SIF padomi, lemjot par NVO fonda 2020.gada prioritātēm un projektu konkursa saistošo dokumentāciju, balstīties uz vairākiem apsvērumiem un datiem, lai panāktu pēc iespējas efektīvāku NVO fondam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu:
1) NVO fonda nolikuma atbilstība politikas plānošanas dokumentiem, uzmanību vēršot uz rezultatīvajiem rādītājiem, kuri nav sasniegti vai ir viszemākā līmenī;
2) Finansējuma demarkācijas riski un jomas, kuras netiek atbalstītas no citiem finanšu avotiem;
3) Publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības ekspertu pieņemtie lēmumi par NVO fonda prioritātēm.

NVO fonda atbilstība politikas plānošanas dokumentiem

Ņemot vērā, ka 2020.gada NVO fonda programmas virsmērķis ir noteikts "paaugstināt iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām, uzticēšanos valstij un ticību spējai ietekmēt lēmumus, veicināt un paaugstināt iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai," vēršam uzmanību uz likumsakarību starp sabiedrības neuzticēšanos publiskajai pārvaldei un sabiedrības neticību savai spējai ietekmēt procesus valstī, kas, savukārt,  radījis kritiski zemu sabiedrības pilsonisko un politisko līdzdalību. To apliecina arī starptautisku pētījumu rezultāti, kas norāda, ka Latvijā pastāv demokrātijas krīze, ko radījusi plaisa starp publisko pārvaldi un sabiedrību, nepilnvērtīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību.
Vēršam uzmanību, ka aktīva, stipra un zinoša pilsoniskā sabiedrība ir arī nacionālās drošības jautājums. Nacionālajā drošības koncepcijā kā viena no Latvijas prioritātēm apdraudējuma novēršanai, noteikta nepieciešamība īstenot pasākumus un radīt atbilstošus apstākļus, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski politiskajos procesos valstī.

Plašāk ar vēstules saturu var iepazīties šeit.

Latvijas Pilsoniskā alianse
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli