Pētniece: Kurš rādīs diasporas izglītības ceļu jeb Quo vadis diasporas izglītība?

Ieva Reine public. foto
Sasteigtība un selektīvi izmantotas atziņas
Saprotams, ka konsultatīvā padome ir jauna, un nav zināms, kādus darbības virzienus izglītībā tā iezīmēs, tāpēc iestādes dara, ko var, nereti ar lielu steigu, jo iedalītie valsts budžeta līdzekļi diasporas saiknes uzturēšanai un valodas apmācībai prasa ātru rīcību - jāpaspēj izlietot attiecīgajā budžeta gadā paredzētajam mērķim vai tā imitācijai. Kopīgā iezīme šādos sasteigtos dažāda apjoma un tematikas projektos ir selektīvi un ne vienmēr adekvāti izmantotas gan atsevišķu biedrību, gan arī pārējās diasporas organizāciju pētniecībā un pieredzē kopumā gūtās atziņas.
Trūkst vienotas politikas
Latvijas Televīzijas 8. augusta sižets par taupības pamudinājumu, Izglītības un zinātnes ministrijai iespējami samazinot līdzekļu izlietojumu uz Latviešu valodas aģentūras (LVA) rēķina atklāj dziļo problemātiku, kas traucē realizēt vienotu valsts diasporas un remigrantu izglītības politiku. Arguments, ka ar latviešu valodas apguvi bez LVA nodarbojas arī Valsts izglītības satura centrs, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts valodas centrs un Kultūras ministrija, ir tikai daļēji patiess. Katrai šai institūcijai ir sava funkcija, un tas darbs, ko veic LVA, šobrīd nav nevienas struktūras pārziņā un neatbilst to kompetencei.
Pastāv risks nesasniegt gaidītos rezultātus
Kā piemēru vienotas pieejas un sadarbības trūkumam var minēt Sabiedrības integrācijas fonds konkursa nolikumu par valodas apmācību remigrantiem un diasporai (netiek runāts par nedēļas nogales skolām), nesaskatot, ka vairāki kompetenti projekta pieteicēji var būt ne tikai Latvijā. Rodas jautājums, vai, izstrādājot konkursa nolikumu, ir padomāts par pašu disaporu, tajā skaitā, profesionālu pedagogu iesaisti, tādējādi izmantojot uz ārvalstīm aizplūdušo skolotāju cilvēkkapitālu Latvijas interesēs. Latviešu valodas skolotāju trūkums Latvijā un zemā aktivitāte informatīvajā seminārā, kas varētu liecināt par izglītības iestāžu neieinteresētību vai kapacitātes trūkumu dalībai šādos projektos, liek spriest, ka pastāv risks nesasniegt gaidītos rezultātus.
Nepārdomātas darbības, kas neattaisnos līdzekļus
Latviešu valodas aģentūra, izsludinot tālmācības pieejas apguvi nedēļas nogales skolu skolotājiem, nav pamanījusi jau esošu tālmācības skolu darbību un nepieciešamību tās atbalstīt prioritāri. Savukārt, Valsts izglītības satura centra piedāvātās valsts valodas pārbaudes, kuras ik pa laikam notiek dažādos pasaules nostūros, pārsvarā nedēļas nogales skolās, pēc pašu centra pārstāvju atzinuma būtu vairāk piemērotas pieaugušo auditorijai, nevis bērniem, kuri vēl tikai apgūst pamatskolas mācību vielu. Lietderības koeficients valodas pārbaudēm nozīmīgi pieaugtu, ja tiktu izstrādati jau sen diasporas gaidītie valodas zināšanu pārbaudes kritēriji pamatskolai, didaktiskie un mācību materiāli skolas vecuma bērniem un jauniešiem, kā arī vērtējumi, kas daudzās valstīs būtu konvertējami atzīmju sistēmā un palielinātu latviešu bērnu konkurētspēju, stājoties labākajās ģimnāzijās. Valsts valodas pārbaude nevar kalpot par nedēļas nogales skolu absolventu eksāmenu, kuri pārsvarā ir jaunāki par 15 gadiem. Šādas un līdzīgas aktivitātes, konkursi, iestāžu pašiniciēti projekti u.c. darbības nerada pārliecību, ka tie ir pārdomāti, sasniegs mērķauditoriju, sniegs sabiedrisku labumu un attaisnos ieguldītos sabiedrības līdzekļus.
Jāuzticas diasporas ekspertiem
Šie nedaudzie piemēri parāda, ka valstī kopumā nav vienotas stratēģijas, zināšanu un kapacitātes aptvert un risināt diasporas un remigrantu integrācijas problemātiku, t.sk. valodas un sociālo zināšanu apguves jautājumus. Diasporas likumā noteiktie ministriju pienākumi ir sadrumstaloti, jo to atbildība ir atkarīga no dažādiem vecumposmiem, interesēm, nākotnes plāniem utt. Latviešu valodas apguvei un remigrantu integrācijai jāatrodas vienas institūcijas paspārnē, veidojot labu sadarbību ar attiecīgajiem izpildītājiem. Šāda koordinācijas un stratēģiskās plānošanas padomdevēja funkcija būtu jāuztic diasporas ekspertiem, kas jau ilgstoši sadarbojas ar Latvijas izglītības iestādēm, izmantotojot esošās zināšanas un lietderīgi plānojot resursu izlietošanu. Ja lēmums par LVA pastāvēšanas beigām tomēr nozīmētu diasporas (bērnu) latviešu valodas izglītības nodošanu citām struktūrām, būtu vēlams efektīvāks risinājums, piemēram, konkrēta, vienota atbildība par disaporas un remigrantu izglītību un integrāciju.
Autore: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, ”Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas” vadītāja Ieva Reine
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs. |
Pievienot komentāru |
Novadu vēstis
Vēl šajā sadaļā
- Nacionālā apvienība par tiesībām rakstīt un aizstāvēt promocijas darbus latviski
- Deputāts: Ārkārtas vēlēšanas būtiski pārdalīs kārtis
- Renārs Putniņš: Nevaru pieņemt solījumu nepildīšanu
- 5G līdz 2035. gadam palielinās valstu IKP par 3 triljoniem ASV dolāru
- Deputāts: Feodāla stila saimniekošana atkal izgāzusies
- Eksperts: Vardarbības gadījumi skolās ir sabiedrības spogulis
- Noslēgusies Radošo industriju inkubatora septītā uzņemšana
- Atklāta vēstule Latvijas medicīnas nozares pārstāvjiem un darbiniekiem!
- Noskaities zemes nomnieks demontē rotaļu laukumu
- NEKĀ PERSONĪGA viedoklis par notiekošo LNT un TV3
Aktuālās ziņas
- Izsludināts atklāts konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā
- Iniciatīvas „Konsultē vispirms” līderis 2019. gadā - Zāļu valsts aģentūra
- Ar labdarības projektu atgādina, ka rūpēties par dzīvniekiem ir vīrišķīgi
- Plānots zvejas atļauju (licenču) izsniegšanu deleģēt pašvaldībām
- Norisinās Latvijas-Baltkrievijas konsulārās konsultācijas Minskā
- Latvijas, EEZ un Norvēģijas valstu starpā divpusējā sadarbība un uzticība vainagojas stratēģiskās investīcijās
- Apbalvoti konkursa „Sakoptākais mežs” laureāti
- RTU – viena no pasaules 100 zaļākajām universitātēm
- Plānotas izmaiņas traktortehnikas reģistrācijā un ceļu satiksmes noteikumos
- LM aicina brīvprātīgos darbam valsts sociālās aprūpes centros
- Norisinās Latvijas-Baltkrievijas konsulārās konsultācijas Minskā
- Recenzija_JĀ/NEatkarība-2019_Bulduru Izstāžu nams
- Dīķa ielas posmā slēgs satiksmi
- Izsludināts atklāts konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā
- Plānots zvejas atļauju (licenču) izsniegšanu deleģēt pašvaldībām
- Liepājā diskutē par biznesa un pašvaldības sadarbības nozīmīgumu
- Ziemassvētku koncerti Tukumā un apkārtnē
- Ar labdarības projektu atgādina, ka rūpēties par dzīvniekiem ir vīrišķīgi
- Apbalvoti konkursa „Sakoptākais mežs” laureāti
- Novadpētniecības konference “Daugavpils cietoksnis un tā iemītnieki”
Piektdiena, 6. decembris
|
![]() ![]() |
- Norisinās Latvijas-Baltkrievijas konsulārās konsultācijas Minskā
- Recenzija_JĀ/NEatkarība-2019_Bulduru Izstāžu nams
- Dīķa ielas posmā slēgs satiksmi
- Izsludināts atklāts konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā
- Plānots zvejas atļauju (licenču) izsniegšanu deleģēt pašvaldībām