82% Latvijas iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu


Dace Helmane public. foto
Kamēr depozīta sistēmas ieviesēji un iesaistītās puses aizrautīgi diskutē, katrs cenšoties pierādīt savu taisnību, galvenā mērķauditorija, uz kuru vistiešāk depozīta sistēma attieksies ik dienu, proti, Latvijas iedzīvotāji, to atbalsta. Tiesa daudzi iedzīvotāji redz depozīta sistēmu kā iespēju, lai varētu nodot lielāko daļu mājsaimniecībā izlietoto produktu iepakojumu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuru Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) veica kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, parāda, ka 82% iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu, nekā šobrīd tajā paredzēts. Iedzīvotāji ir motivēti un apņēmīgi iesaistīties atkritumu šķirošanā, tāpēc viņiem būtu jānodrošina iespēja nodot vairāk iepakojumu, saņemot par to arī atpakaļ naudu.

Jāuzklausa iedzīvotāju viedoklis

 

Kopumā iedzīvotāji pret depozīta sistēmu ir noskaņoti pozitīvi, jo pašlaik Latvijā, pēc SKDS datiem, dzērienu iepakojuma depozītu sistēmu atbalsta 84% iedzīvotāju. Taču jaunākie aptaujas dati arī rāda, ka lielākā daļa no tiem nemaz nepārzina, kādus iepakojumus sistēmā varēs nodot un kāda ir plānota sistēmas darbība. Iedzīvotāju ekspektācijas par depozīta sistēmu ir daudz augstākas un tas varētu sagādāt vilšanos plānotajā depozīta sistēmas modelī. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot tādus iepakojuma veidus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā nemaz nav iekļauti. Iedzīvotāji uzskata, ka depozīta sistēmā tiks pieņemtas arī 18 l ūdens pudeles (26%), vīna pudeles (26%) vai stiprā alkohola pudeles (18%), uz ko depozīta sistēma neattiecas.

 

Turklāt, atbilstoši mūsu un SKDS veiktajai aptaujai, teju divas trešdaļas no aptaujātajiem jeb 61% iedzīvotāju norāda, ka vēlētos depozīta sistēmā nodot arī tādus iepakojumus, kurus šobrīd tajā nav plānots iekļaut. Proti, pašreizējais depozīta sistēmas ietvars paredz ierobežotu iepakojumu pieņemšanu, pieņemot tikai konkrētus gāzēto dzērienu iepakojumus, mazās ūdens pudeles, alus pudeles, skārdenes, bet “aiz borta” atstājot daudz un dažādus iepakojuma veidus, tostarp lielās ūdens pudeles, dažādus piena un raudzēto dzērienu iepakojumus, jogurta pakas, kečupa un eļļas pudeles, dažādu konservējumu burkas, vīna pudeles un lielās 5 l ūdens pudeles.

Vienlaikus iedzīvotāji vēlētos saņemt materiālu atlīdzību par to iepakojumu šķirošanu, kas palikuši “aiz borta”. Piemēram, 71% aptaujāto norādījuši gribētu depozīta sistēma nodot visu tilpumu ūdens pudeles, 65% - dažādu alkoholisko dzērienu pudeles, 48% - piena produktu plastmasas pudeles. Iepriecinoši, ka īpaši aktīvi ir jaunieši, jo aptauja rāda, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk nekā cita vecuma iedzīvotāji vēlētos nodot un saņemt naudu par visiem iepakojumiem.

Depozīta sistēmu iedzīvotāji uztver labvēlīgi, izrādot apņēmību tajā iesaistīties, bet patlaban politikas veidotājiem un iepakojuma likuma izstrādātājiem sabiedrība būtu jāiesaista plašākā diskusijā par depozīta sistēmā iekļautajiem iepakojumu veidiem un iespēju robežās jāpaplašina depozīta sistēmas ietvars, veidojot to optimāli atbilstošu iedzīvotāju gaidām, lai nerastos situācija, ka jau ieviesta depozīta sistēma iedzīvotājos rada vilšanos, neizpratni un pat haosu. Depozīta sistēma ir kompleksa un pietiekami dārga, tā skars ikvienu. Tāpēc vajadzētu izmantot citu nozaru, piemēram, būvniecības, praksi, kad iedzīvotāji tiek iesaistīti detālplānojuma apspriešanā. Līdzīga apspriešana un iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana ir absolūti nepieciešama arī šajā gadījumā. Pēc iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanas atbildīgajām iestādēm un politiķiem būtu empīrisks pamatojums iespējamai jaunu iepakojuma veidu iekļaušanai depozīta sistēmā, lai padarītu to maksimāli efektīvu un motivētu iedzīvotājus iesaistīties. Turklāt pats par sevi saprotams, ka iedzīvotāji, kuriem būs bijusi iespēja izteikties un paust savu viedokli par depozīta sistēmu, izturēsies pret to vēl labvēlīgāk un iesaistīsies aktīvāk.

Jo vairāk informācijas, jo labāk

Ar apjomīgu skaidrošanas darbu par iepakojuma depozīta sistēmu noteikti nevajadzētu kavēties, lai lēmuma pieņemšanā ņemtu vērā sabiedrības gaidas un ieviestu sistēmu veiksmīgāk. Papildus diskusijas rīkošanai par depozīta sistēmu un tās iespējamo paplašināšanu iedzīvotājiem jānodrošina skaidra, izsmeļoša un saprotama informācija par visiem ar depozīta sistēmu saistītājiem aspektiem. Kur, kā un par cik dzērienu iepakojumiem varēs nodot, kādus dzērienu iepakojumus varēs nodot, kādā stāvoklī jābūt nododamajiem iepakojumiem, par cik veikalos sadārdzināsies sistēmā iekļautie dzērieni un cik daudz naudas par to iepakojumiem varēs atgūt? Uz visiem šiem jautājumiem nepieciešamas detalizētas un niansētas atbildes, lai izvairītos no pārpratumiem pēc depozīta sistēmas ieviešanas.

Pašlaik iedzīvotāju informētība ir ļoti zema un iedzīvotāji neizprot plānotās sistēmas darbību un principus . To apliecina InCSR veiktā aptauja, jo kopumā 59,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu izprot slikti vai ļoti slikti. Tikai 12% iedzīvotāju ļoti labi izprot, kā darbosies dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, drīzāk labi to izprot 24% aptaujāto, turpretī 26,5% depozīta sistēmu izprot ļoti slikti, bet 33,2% – drīzāk slikti. Turklāt ir vēl ļoti daudzas un dažādas nianses, par kurām iedzīvotājus vajadzētu informēt. Piemēram, kas notiks ar jau izveidoto atkritumu šķirošanas konteineru tīklu un kā tas tiks turpmāk attīstīts.

Šajā gadījumā, veicot skaidrojošo darbu par depozīta sistēmu, būtu jāpiemēro princips – jo vairāk informācijas, jo labāk – ar nosacījumu, ka informācija ir skaidra, detalizēta un pietiekami vienkārša, neliekot iedzīvotājiem lasīt lielus pētījumus, izprast sarežģītus skaitļus vai tehniskas nianses, bet uzsverot pieņemamo iepakojumu veidus, iedzīvotāju ieguvumus, iesaistoties depozīta sistēmā, un tās iespējamo labvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi kopumā. Jo bieži vien skaisto atpūtu pie dabas sabojā tur atstātie iepakojumu kalni, piemētātas pludmales, pļavas, mežmalas. Un depozīta sistēma būtu motivējošs faktors, lai šos iepakojumus savāktu, nevis atstātu apkārtējā vidē.


Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta valdes locekle

Gavars Janis
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli