Eksperts: Ceļu seguma virskārta jāatjauno ik pēc 7 līdz 10 gadiem


Aigars Strežs public. foto
Ik gadu tuvojoties pavasarim, arvien aktuālāks un pamanāmāks kļūst jautājums par ceļu segumu kvalitāti uz Latvijas ceļiem. Sociālajos medijos, ziņu portālos un televīzijā ik dienas varam redzēt neapmierinātu autovadītāju komentārus par ceļu stāvokli Rīgas ielās un citviet Latvijā. Lai katru pavasari nebūtu jācīnās ar jaunām bedrēm, ceļu seguma virskārta ir jāatjauno ik pēc 7 – 10 gadiem, uzsver SIA "Ceļu eksperts" valdes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Aigars Strežs. Viņš skaidro, ka ceļu seguma kvalitāti ietekmē gan mainīgie laikapstākļi, gan tas, ka segums netiek atjaunots pietiekami bieži.

Krasa atšķirība starp galvenajiem un mazākas nozīmes ceļiem

Katra autovadītāja viedoklis par ceļu stāvokli Latvijā var būt diezgan atšķirīgs, jo ikdienā mēs pārvietojamies pa dažādiem maršrutiem. Ja vienā valsts daļā ceļi var būt ļoti labā stāvoklī, tad citā situācija var būt krasi atšķirīga. Ja vērtējam vidējo rādītāju, tad jāsaka, ka lielie, galvenie ceļi ir pietiekami labā stāvoklī. Jā, nobraucot uz mazākas nozīmes ceļiem un ieliņām, situācija ir pavisam citādāka, it sevišķi pēc ziemas perioda. Protams, visvairāk traucē pēdējā laikā visur pieminētās un katram labi zināmās bedres. Nevar noliegt, ka tās ļoti apgrūtina braukšanas apstākļus ikvienam autovadītājam. Bedres ne tikai traucē pārvietošanos pa ielām, jo nemitīgi ir jāmeklē veidi, kā izvairīties, bet būtiski apdraud arī automašīnas tehnisko stāvokli, jo, iebraucot bedrē, var rasties dažāda veida bojājumi.

Ceļu seguma virskārta jāatjauno ik pēc 7 līdz 10 gadiem

Bedru veidošanās ziemas periodā ir neizbēgama parādība uz ceļiem, kas ir diezgan novecojuši un sliktā stāvoklī. Segums kļūst arvien vieglāk sabojājams brīdī, kad tā ekspluatācijas ilgums pārsniedz 7 vai 10 gadus. Ja tas netiek regulāri atjaunots, bedru rašanās iespējamība ievērojami paaugstinās – to šobrīd varam lieliski novērot. Ja netiek atrasti līdzekļi segumu atjaunošanai, ar šādu problēmu būs jāsaskaras un jācīnās katru pavasari atkal un atkal.

Ceļu segumu kvalitāti un izturību būtiski pasliktina arī ziemas periodā ceļu uzturēšanai izmantotās vielas, kas tiek kaisītas uz ceļiem. Vidējais Latvijas ceļu segumu ekspluatācijas laiks ir ļoti liels. Ja uznāk mūsu klimatiskajiem apstākļiem neraksturīgs un diezgan pēkšņs siltuma vilnis, bedrīšu veidošanās intensitāte palielinās. Nevarētu teikt, ka šogad situācija ir sliktāka vai labāka kā iepriekšējos gados, bet šoreiz viss norisinās ļoti īsā laika periodā, līdz ar to, uzreiz arī daudz redzamāk.

Bedru lāpīšana Latvijā ir ierasta prakse

Ceļa segumi nolietojas visur, ne tikai Latvijā. Lielā mērā to ietekmē arī klimats. Latvijā tas ir ļoti mainīgs - ceļš tiek pakļauts nemitīgām temperatūras un laikapstākļu izmaiņām. Tomēr arī valstīs, kur ir caurmērā silts laiks, asfalts saplaisā un ar laiku uzrodas bedres. Klimats Latvijā ir bijis mainīgs un tāds būs arī nākotnē, tāpēc nemitīga bedru lāpīšana situāciju neatrisinās, lai gan tā Latvijā ir ļoti ierasta prakse. Ja pabrauksiet pa reģionālajiem (P) vai vietējiem (V) ceļiem, atradīsiet posmus, kuri ir burtiski noklāti ar bedru ielāpiem. Pēc katra ziemas perioda šādos ceļa posmos braukšanas komforts samazinās.

Arvien vairāk uzlabojas ceļu būvniecības kvalitāte

Ceļu uzturēšanas stratēģiju var veidot dažādi. Ticu, ka atbildīgās instances domā, kā visoptimālāk un pareizāk ieguldīt pieejamos resursus. Pēdējos gados daudzos Latvijas valsts galvenajos autoceļos veikti dažādi segumu atjaunošanas darbi, atjaunotie posmi ir samērā gari, kas būtiski spējis uzlabot situāciju, bet ar to nepietiek. Uz mazākas intensitātes ceļiem situācija joprojām nav iepriecinoša. Jāsaka, ka gadu no gada uzlabojas ceļu būvniecības kvalitāte. Tiek sekots līdzi aktuālākajām tendencēm, lai veiktie darbi tiktu veikti augstā kvalitātē. Tajā pašā laikā ir nepieciešami daudz lielāki resursi, lai veiktu kādas globālas pārmaiņas, tāpēc nedomāju, ka tuvākajos gados situācija uzlabosies ļoti strauji, bet progress gadu no gada noteikti turpināsies.

Prasme balansēt starp iespējām un izmaksām

Autoceļu būvniecība un uzturēšana prasa lielus finansiālus ieguldījumus. Skaidrs, ka pilnīgi visus ceļus vienā dienā nesalabosim, bet ir jāspēj atrast labākie kompromisi. Balstoties uz reālajām iespējām (pieejamajiem resursiem), ir jāsabalansē ieguldījumu proporcijas plānotajiem ceļu būvniecības, atjaunošanas un uzturēšanas darbiem, tādā veidā, lai tas ļautu nodrošināt pēc iespējas labāku ceļu lietošanas kvalitāti. Cik lielā mērā ceļu stāvoklis kopumā, vai kādā ceļu tīkla daļā tas būs braukšanai atbilstošs un vai tas būs pietiekami komfortabls, protams, būs atkarīgs no kopējā pieejamā finansējuma.

 

Autors: SIA “Ceļu eksperts” valdes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Aigars Strežs

Biznesa augstskola Turība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana