Eksperte: "Rīgas Satiksme" nav atsevišķs gadījums, bet vispārpieņemta prakse


Publicitātes foto
Pērnā gada nogalē plašākai sabiedrībai kļuva zināms par liela apjoma korupciju pašvaldības uzņēmumā "Rīgas Satiksme", kad KNAB uzsāka kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas Satiksmes" veiktajiem iepirkumiem. Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle skaidro, ka minētais iepirkums un "Rīgas Satiksmes" stāsts nav viens atsevišķs gadījums, bet valstī pieņemta prakse. Viņa uzsver, ka kopējais labums Latvijā nav populārs jēdziens, un īpaši spilgti tas izpaužas valsts un pašvaldību uzņēmumos.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā nepieciešami profesionāļi, nevis politiķi

Šis gadījums ir viens no daudziem, tomēr viens no retajiem, kas tika plaši izgaismots. Diemžēl procesi mūsu valstī notiek tā, kā notiek. Valsts un pašvaldību uzņēmumos lielā daļā gadījumu naudas plūsma joprojām tiek organizēta tā, kā kādam ir nepieciešams, nevis tā, lai sekmētu kopējo labumu. Situāciju vēl smagāku padara fakts, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi ir tie, kuri darbojas visai sabiedrībai būtiskās jomās – transports, veselības aprūpe, komunālo pakalpojumu nodrošināšana u.tml. Latvija gan nav vienīgā valsts, kurā ir šāda situācija, bet virkne citu valstu tomēr spēj nodalīt uzņēmuma vadīšanu no valsts pārvaldes. Spilgts piemērs ir Norvēģija, kurā šādu uzņēmumu vadībā tiek iecelti spēcīgi menedžeri un profesionāli vadītāji no privātā sektora, kuri rūpējas, lai uzņēmumi būtu rentabli un nestu peļņu. Šādā gadījumā tiek aiztaupītas nemitīgas dotācijas no valsts vai pašvaldību budžeta, kas bieži vien nav racionāli pamatotas. Valsts vai pašvaldības šādos gadījos ir iesaistītas uzņēmuma attīstības plānošanā, sekojot līdzi tam, lai tiktu ievērotas visu sabiedrības grupu intereses, bet neiesaistās ikdienas procesos.

Padome var nebūt risinājums

Ja valsts vai pašvaldības uzņēmums strādā ar zaudējumiem vismaz kādā jomā, jābūt skaidrojumam un pamatojumam, kas tieši rada zaudējumus, un uzņēmuma vadībai jāspēj piedāvāt alternatīvi risinājumi, kas tos spētu mazināt. Ikvienam uzņēmumam ir jāstrādā pēc iespējas efektīvāk, un pašvaldību uzņēmumi nav izņēmums.

Protams, ņemot vērā, ka mēs esam maza valsts, kurā gandrīz visi viens otru pazīst, nav viegli nodalīt lietas. Tas dara bažīgu arī attiecībā uz piedāvāto risinājumu – “Rīgas Satiksmes” padomes izveidi. Tas, vai no jauna izveidotā padome patiešām spēs pildīt savus pienākumus - uzraudzīt “Rīgas Satiksmes” valdes darbu un vērtēt uzņēmuma stratēģiskos darbības procesus, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas būs šajā padomē. Cilvēkfaktors ir ārkārtīgi svarīgs. Tāpēc mans jautājums – vai padomē būs profesionāļi ar skatu uz sabiedrības kopējo labumu, kuri spēs nolikt malā personiskās intereses un iespējamās pazīšanās?

Smelties pieredzi no privātā sektora uzņēmumiem

“Rīgas Satiksmes” un līdzīgu uzņēmumu stāsts viennozīmīgi ir par sabiedrības kopējo labumu, jo to darbībā tiek investēta mūsu – nodokļu maksātāju – nauda. Sakārtota sistēma šādos uzņēmumos un sabiedrības interešu virzīšana par prioritāti ir sāpīgs jautājums, taču ir jāspēj pārkāpt pāri visiem šķēršļiem un to atrisināt, jo tikai sakārtojot iekšējos uzņēmuma procesus, būs iespējams samazināt arī subsīdiju apjomus.

Iespējams iekšējo procesu optimizācijā valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu smelties pieredzi no privātā sektora uzņēmumiem, kuri neuzpūš mākslīgas struktūrvienības. Šie uzņēmumi vēlas pēc iespējas lielāku peļņu un mazākus izdevumus, tāpēc katrā solī meklē racionālus risinājumus un optimizācijas iespējas. Mūsdienu uzņēmējdarbības vides apstākļos privātā sektora uzņēmumi vienkārši nevar citādāk, jo visas izmaksas ir jāsedz pašiem un nevar paļauties uz dāsnām finanšu injekcijām no valsts vai pašvaldību budžeta.

Jauna uzņēmēju paaudze un vērtības

Atgriežoties pie jautājuma par kopējo labumu, proti, pie nespējas domāt par kopējo labumu, jāsaka, ka to iespējams ir sekmējis mazās valsts aspekts salikumā ar vēsturisko pieredzi. Jauno uzņēmēju paaudze, kas nav dzīvojusi padomju sistēmā un nevadās pēc principa – ja pats par sevi neparūpēsies, neviens cits to nedarīs – mudina domāt, ka nākotnē situācija uzlabosies. Cilvēku, kuri ir dzimuši, auguši un izglītojušies demokrātiskā valstī, domāšana atšķiras. Jau šobrīd ir jūtama paaudžu maiņa, kas sen līdzi nes arī citas vērtības. Ļoti ceru, ka tuvākā nākotnē arī Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā būs cilvēki, kuri pat nepieļaus domu par koruptīviem darījumiem vai sabiedrības līdzekļu piesavināšanos.

Autore: Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli