Parlamentārā sekretāre: izaicinājumi drošībai ir viena no ievērojamākajām problēmām Baltijas jūras reģionā

Ārlietu ministrija
“Izaicinājumi un draudi drošībai ir vienas no ievērojamākajām problēmām Baltijas jūras reģionā, tomēr ne vienīgās. Analizējot situāciju reģionā ir jāņem vērā drošības apdraudējums, vides ilgtspēja un sociālekonomsikā nevienlīdzība. Drošības jomā reģions saskaras ar pieaugošu remilitarizāciju, kas ietver konfrontācijas risku; diemžēl savstarpējās uzticēšanās līmenis valstu vidū nav audzis. Arī Baltijas jūras reģiona vides ilgtspēja joprojām ir apdraudēta. Tāpat arī reģionā ir ļoti augsts sociālekonomiskās nevienlīdzības līmenis,” analizējot izaicinājumus reģiona stabilitātei un attīstībai, sacīja parlamentārā sekretāre.
Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka izaicinājumiem ir plaša ietekme uz dažādiem reģionālās sadarbības formātiem: “Piemēram, sadarbība NB8 formātā ir pieaugusi, balstoties uz kopīgām vērtībām. Tādējādi NB8 formāts ir kļuvis par labi pazīstamu “zīmolu” starptautiskajā kopienā, ko raksturo ne tikai ģeogrāfiskais tvērums, bet arī tādas kopīgās vērtības kā drošība, Eiropas nākotne un transatlantiskās attiecības. Savukārt Baltijas jūras valstu padome (BJVP) pēdējos gados pievēršas lielākoties tikai praktiskiem jautājumiem. Politiskajam dialogam izaicinājumu met Krievijas sistemātiskie centieni apšaubīt likuma varā balstīto starptautisko kārtību. Plaisa starp pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm un Krieviju ne tikai pastāv, bet kļūst arvien lielāka.”
Parlamentārā sekretāre papildināja, ka tradicionāli BJVP ir balstījusies uz diviem pīlāriem - politisko dialogu un praktisko sadarbību, taču tagad lielākā daļa BJVP valstu uztur politisko dialogu dažādu starptautisko organizāciju ietvaros. “Vēl aizvien šajā formātā ir neaizvietojami aspekti, tāpēc svarīgi ir turpināt dialogu. BJVP ir unikāls dalībvalstu sastāvs, kas aptver visu reģionu, ieskaitot Krieviju, un BJVP spēja pievērsties konkrētiem praktiskiem jautājumiem ir augstu vērtējama. Tāpat BJVP ilgtermiņa prioritātes ir joprojām aktuālas. Ir saredzams liels potenciāls progresam tādās sadarbības jomās, kā piemēram, vide, ilgtspējīga attīstība, bērnu aizsardzīvba, cilvēktirdzniecība u.c.,” norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Nobeigumā viņa uzsvēra, ka BJVP ir jāturpina balstīties uz abiem pamatpīlāriem - politisko dialogu un praktisko sadarbību, kā arī unikālā loma, ko BJVP ir ieguvusi, ir jāpadara vairāk specializēta.
No 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Latvija pildīs Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidējošās valsts pienākumus. BJVP ir starpvaldību sadarbības formāts dalībvalstu politiskā dialoga un praktiskās sadarbības veicināšanai, stiprinot reģiona ilgtspēju, drošību un identitāti. BJVP dalībvalstis īsteno kopīgus projektus klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomās, kultūrā, izglītībā, jauniešu sadarbības stiprināšanā; efektīvas resursu izmantošanas, inovāciju un darba tirgus jomās; kā arī apvieno spēkus cīņā pret cilvēku tirdzniecību un organizēto noziedzību, stiprina civilo drošību un robežu pārvaldību, cieši sadarbojas bērnu tiesību aizsardzības sfērā.
Šogad konferences laikā īpaša uzmanība tika pievērsta tieši Eiropas mazo valstu vēstures liktenīgajiem brīžiem. Tāpat klātesošie dalījās idejās par NATO lomu turpmākajā simtgadē. Konferences dalībnieki aplūkoja Eiropas Savienības dalībvalstu un reģionu lomu, ņemot vērā nākamā gada gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpat vairākas diskusijas tika veltītas Baltijas jūras reģiona valstīm, situācijai Krievijā un Vācijā. Būtiska uzmanība tika pievērsta globālajām tirdzniecības tendencēm un pasaules reģionu, tostarp Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes perspektīvām.
Pirmā Rīgas konference notika 2006. gadā, un tās tēma bija “Transformējot NATO jaunā globālā ērā”. Šogad Rīgas konferencē piedalījās vairāk nekā 650 dalībnieku no 40 valstīm.
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs. |
Pievienot komentāru |
Novadu vēstis
Vēl šajā sadaļā
- Bukmeikeri: lielākās izredzes uzvarēt „Supernova 2019” finālā ...
- Sociālo darbinieku biedrība pauž neizpratni par nozarei doto solījumu neturēšanu
- Darba vide - svarīgs faktors darbinieku piesaitē un noturēšanā
- Kāpēc tikai par Ibuprofēnu gadā pārmaksājam divus miljonus eiro?
- Jauniešu zināšanas par e-pakalpojumiem ir vājas
- Ziemas spelgonī piedraud ar apkures atslēgšanu un izlikšanu uz ielas; NA aicina sasaukt RD komitejas ārkārtas sēdi
- Eksperte: Ārvalstu studenti ar prieku apgūst latviešu valodu
- Olu čaumalas: veselībai, mājai un dārzam
- Students: Latvija ir iespēju zeme
- Eksperts: Ir aplami uzskatīt, ka jaunieši var mācīties tikai klasē skolotāja vadībā
Aktuālās ziņas
- No sestdienas, 16. februāra, 10. tramvaja vietā kursēs autobuss 10T
- Mareks Gurecskis Skaņu nospiedumi
- “Talgo” paziņojums par “Pasažieru vilciena” veikto piedāvājumu pārvērtēšanu vilcienu iepirkuma konkursā
- Valsts policija pabeidz izmeklēšanu kriminālprocesā par vardarbību pret bērnu
- Ārlietu ministrs piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs Briselē
- Precizēts saraksts ar Rīgas ūdenstilpēm, uz kuru ledus atļauts atrasties
- Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina gidus uz izglītojošu programmu
- No 15.februāra līdz 1.aprīlim jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu
- Latvijas tūristu mītnēs par 8,2 % pieaudzis apkalpoto ārvalstu viesu skaits
- Pedagoģe: Jēgpilna interneta lietošana bērniem jāsāk mācīt jau pirmajās klasēs
Svetdiena, 17. februaris
|
![]() ![]() |
- No sestdienas, 16. februāra, 10. tramvaja vietā kursēs autobuss 10T
- Mareks Gurecskis Skaņu nospiedumi
- “Talgo” paziņojums par “Pasažieru vilciena” veikto piedāvājumu pārvērtēšanu vilcienu iepirkuma konkursā
- Valsts policija pabeidz izmeklēšanu kriminālprocesā par vardarbību pret bērnu
- Ārlietu ministrs piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs Briselē