Parlamentārā sekretāre: izaicinājumi drošībai ir viena no ievērojamākajām problēmām Baltijas jūras reģionā

2018. gada 28. un 29. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika ikgadējā Rīgas konference. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica konferences piedalījās paneļdiskusijā par izaicinājumiem Baltijas jūras reģionam.

“Izaicinājumi un draudi drošībai ir vienas no ievērojamākajām problēmām Baltijas jūras reģionā, tomēr ne vienīgās. Analizējot situāciju reģionā ir jāņem vērā drošības apdraudējums, vides ilgtspēja un sociālekonomsikā nevienlīdzība. Drošības jomā reģions saskaras ar pieaugošu remilitarizāciju, kas ietver konfrontācijas risku; diemžēl savstarpējās uzticēšanās līmenis valstu vidū nav audzis. Arī Baltijas jūras reģiona vides ilgtspēja joprojām ir apdraudēta. Tāpat arī reģionā ir ļoti augsts sociālekonomiskās nevienlīdzības līmenis,” analizējot izaicinājumus reģiona stabilitātei un attīstībai, sacīja parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka izaicinājumiem ir plaša ietekme uz dažādiem reģionālās sadarbības formātiem: “Piemēram, sadarbība NB8 formātā ir pieaugusi, balstoties uz kopīgām vērtībām. Tādējādi NB8 formāts ir kļuvis par labi pazīstamu “zīmolu” starptautiskajā kopienā, ko raksturo ne tikai ģeogrāfiskais tvērums, bet arī tādas kopīgās vērtības kā drošība, Eiropas nākotne un transatlantiskās attiecības. Savukārt Baltijas jūras valstu padome (BJVP) pēdējos gados pievēršas lielākoties tikai praktiskiem jautājumiem. Politiskajam dialogam izaicinājumu met Krievijas sistemātiskie centieni apšaubīt likuma varā balstīto starptautisko kārtību. Plaisa starp pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm un Krieviju  ne tikai pastāv, bet kļūst arvien lielāka.”  

Parlamentārā sekretāre papildināja, ka tradicionāli BJVP ir balstījusies uz diviem pīlāriem - politisko dialogu un praktisko sadarbību, taču tagad lielākā daļa BJVP valstu uztur politisko dialogu dažādu starptautisko organizāciju ietvaros.  “Vēl aizvien šajā formātā ir neaizvietojami aspekti, tāpēc svarīgi ir turpināt dialogu. BJVP ir unikāls dalībvalstu sastāvs, kas aptver visu reģionu, ieskaitot Krieviju, un BJVP spēja pievērsties konkrētiem praktiskiem jautājumiem ir augstu vērtējama. Tāpat BJVP ilgtermiņa prioritātes ir joprojām aktuālas. Ir saredzams liels potenciāls progresam tādās sadarbības jomās, kā piemēram, vide, ilgtspējīga attīstība, bērnu aizsardzīvba, cilvēktirdzniecība u.c.,” norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica. 

Nobeigumā viņa uzsvēra, ka BJVP ir jāturpina balstīties uz abiem pamatpīlāriem - politisko dialogu un praktisko sadarbību, kā arī unikālā loma, ko BJVP ir ieguvusi, ir jāpadara vairāk specializēta.

No 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Latvija pildīs Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidējošās valsts pienākumus. BJVP ir starpvaldību sadarbības formāts dalībvalstu politiskā dialoga un praktiskās sadarbības veicināšanai, stiprinot reģiona ilgtspēju, drošību un identitāti. BJVP dalībvalstis īsteno kopīgus projektus klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomās, kultūrā, izglītībā, jauniešu sadarbības stiprināšanā; efektīvas resursu izmantošanas, inovāciju un darba tirgus jomās; kā arī apvieno spēkus cīņā pret cilvēku tirdzniecību un organizēto noziedzību, stiprina civilo drošību un robežu pārvaldību, cieši sadarbojas bērnu tiesību aizsardzības sfērā.

Šogad konferences laikā īpaša uzmanība tika pievērsta tieši Eiropas mazo valstu vēstures liktenīgajiem brīžiem. Tāpat klātesošie dalījās idejās par NATO lomu turpmākajā simtgadē. Konferences dalībnieki aplūkoja Eiropas Savienības dalībvalstu un reģionu lomu, ņemot vērā nākamā gada gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpat vairākas diskusijas tika veltītas Baltijas jūras reģiona valstīm, situācijai Krievijā un Vācijā. Būtiska uzmanība tika pievērsta globālajām tirdzniecības tendencēm un pasaules reģionu, tostarp Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes perspektīvām.

Pirmā Rīgas konference notika 2006. gadā, un tās tēma bija “Transformējot NATO jaunā globālā ērā”. Šogad Rīgas konferencē piedalījās vairāk nekā 650 dalībnieku no 40 valstīm.