Tavas iespējas iesaistīties veselības politikas veidošanā


foto;Psychologies
Ikkatram ir iespēja līdzdarboties veselības politikas veidošanas un normatīvo aktu izstrādes procesā. Viens no veidiem ir pašam kļūt par politiķi vai ierēdni, tādējādi tieši pieņemot lēmumus. Tomēr ne visi zina to, ka ikviens var personīgi paust savu viedokli, rakstot gan individuālas, gan kolektīvas vēstules, iesaistīties dažādās darba grupās, piedalīties normatīvo aktu sabiedriskajā apspriešanā, kā arī dot atzinumus. Par to, kāpēc sabiedrības līdzdalība ir svarīga, stāsta Juris Beikmanis, zvērināts advokāts, biedrības "Ģenētiski pārmantotu slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes" vadītājs, un Elvis Grinbergs, bac.iur., LU Juridiskās fakultātes maģistrants.

Iesaistīšanās nevalstiskajās organizācijās – Tava iespēja tikt sadzirdētam

Nevalstiskās organizācijas jeb NVO ir no valsts neatkarīgas bezpeļņas organizācijas (biedrības, fondi u. c.), kuru galvenais mērķis ir apvienot sabiedrības locekļus ar kopīgām interesēm. NVO pārstāvji piedalās ministrijas organizētajās publiskajās apspriešanās, iesaistās starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs u. c. sabiedrības līdzdalības aktivitātēs, tādējādi paužot un aizstāvot savu biedru intereses.

Kā rāda pēdējā laika prakse, tad politikas veidošanas procesā, likumdošanas izstrādes, ieviešanas un aktualizācijas procesos Veselības ministrija (VM) aizvien biežāk ņem vērā sabiedrības pārstāvju viedokļus.

Nenoliedzami lietderīgāk un efektīvāk VM ir sadarboties nevis ar daudzām atsevišķām personām, bet gan ar NVO. Amatpersonām ir vieglāk uzklausīt viedokli, kas tiek pausts personu grupas vārdā. Līdz ar to tas palielina iespēju tikt sadzirdētiem.

Apvienošanās NVO, lai aizstāvētu savas intereses un izteiktu viedokli, ir visvieglākais, kā arī efektīvākais veids, kā ietekmēt politiska līmeņa lēmumus un to sagatavošanas procesu. Turklāt normatīvo aktu izstrādes labā prakse paredz dokumentu projektu apspriešanu ar NVO, kā arī dažādu NVO ekspertu pieaicināšanu, jo tām nereti ir nepieciešamā papildu informācija par esošo situāciju un iespējamo rīcības virzienu. Līdz ar to ministrijām neizbēgami nākas uzklausīt NVO pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas.

Ja normatīvais akts ir likums, tad tas tiek izstrādāts un pieņemts Saeimā. Arī Saeimā NVO ir tiesības piedalīties komisijas sēdēs vai rakstiski izteikt priekšlikumus. Pēc likuma pieņemšanas Saeimā to izsludina Valsts prezidents, kuram ir tiesības lūgt atkārtoti caurskatīt likumprojektu. Likumprojektam nonākot pie Valsts prezidenta, nevalstiskajām organizācijām, ja tās neatbalsta attiecīgā normatīvā akta projekta izsludināšanu, ir iespēja lūgt Valsts prezidentu ierosināt to pārstrādāt, papildināt vai grozīt.

Politisko lēmumu kvalitāti varam ietekmēt arī mēs

Katrs cilvēks ir vērtība! Latvijas Republikas Satversmē ir noteikts, ka valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku veselību un ikvienam garantēt medicīniskās palīdzības minimumu.

Lai gan Latvijas Republikas Satversmes 111. pantā ikvienam tiek garantēts medicīniskās palīdzības minimums, tomēr “medicīniskās palīdzības minimuma” jēdziens nav stingri noteikts. VM un tās ierēdņi ir tie, kas galvenokārt izstrādā dažādu normatīvo aktu projektus, ar kuriem turpmāk tiek noteikta kārtība, kā un kādu medicīnisko palīdzību katrs var saņemt. Tomēr jāatzīst, ka VM ne vienmēr pārzina pacientu reālās vajadzības. Šādas situācijas veidojas no lielā informācijas apjoma, ar ko jāsaskaras VM amatpersonām politikas veidošanas un normatīvo aktu projekta sagatavošanas stadijā. Dažkārt jau spēkā esošo likumu vai Ministru kabineta noteikumu piemērošanā iezīmējas problēmas, kuras ir jāatrisina ar normatīvo aktu grozījumiem vai jaunu normatīvo aktu izdošanu. Jo savlaicīgāk un argumentētāk sabiedrība piedalīsies šajos procesos, jo kvalitatīvāki būs politiskie lēmumi.

Plāns reto slimību jomā 2017. - 2020. gadam – valsts institūciju un NVO kopīgā darba rezultāts

Sabiedrības veselības pamatnostādņu viens no apakšmērķiem ir novērst nevienlīdzību veselības jomā. Šo nevienlīdzību bieži ir izjutuši pacienti, kuriem ir kāda reta slimība. Reto slimību pacientu interesēs ir tapis plāns 2017. - 2020. gadam, un tas pamazām tiek īstenots.

Lai plānā minētās lietas varētu realizēt, Ministru kabinetam ir jāpieņem virkne normatīvo aktu, kas paredz konkrētu rīcības plānu, procedūras, finansējumu. Tā, piemēram, šis plāns paredz papildināt to diagnožu sarakstu, kurām valsts kompensēs medikamentus, kā arī papildināt kompensējamo medikamentu sarakstu ar jauniem. Un vēl – pakāpeniski palielināt valsts noteiktās individuālās kompensācijas apjomu retu, sarežģītu un komplicētu slimību ārstēšanai. Jaunais plāns ievērojami uzlabojis ģenētisko slimību diagnostikas iespējas tepat Latvijā. Turklāt, lai pacienti vienviet varētu atrast visu nepieciešamo informāciju, ir izveidots “Reto slimību koordinācijas centrs”.

Tapšanas stadijā ir Ministru kabineta noteikumu projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”. Tā veidošanā aktīvi iesaistījās NVO, kuras pārstāv pacientu intereses, to skaitā arī biedrība “Ģenētiski pārmantotu slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes”. Pēc NVO sniegtajiem atzinumiem un paustā viedokļa, noteikumu projekts ir ticis koriģēts tā, lai pēc iespējas apmierinātu viedokli paudušo pacientu intereses.

Virkne citu normatīvo aktu un lēmumu tiks pieņemti plāna īstenošanas gaitā, un tāpēc ir svarīgi, lai pacienti paustu savu viedokli.

Intervija tapusi projekta “Katrs cilvēks ir vērtība” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Juris Beikmanis
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  jumts  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija