Farmācijas uzņēmumu īpatnējā ētika – par mārketingu maksājam, budžetam nē


foto;arsts.lv
Reģistrēto zāļu patēriņš Latvijā, rēķinot finansiālā izteiksmē, 2017. gadā sasniedza 392,78 miljonus eiro(1). Vismaz miljonos eiro pie šādiem tirdzniecības apjomiem būtu jāmēra arī lielāko tirgū pārstāvēto ražotāju peļņa un valstij nomaksātie nodokļi. Diemžēl vērojam visai pretrunīgu ainu.

Ir uzņēmumi, kuru nodokļu maksājumus varam uzskatīt par adekvātiem un pietiekami iespaidīgiem. Piemēram, AS Grindeks maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza 8 748 810 eiro. AS Olainfarm - 12 419 870 eiro.(*)

Kā pretstatu vietējiem farmācijas uzņēmumiem iespējams nosaukt daudzu ievērojamu, pasaulē plaši pārstāvētu koncernu filiāles, kuras Latvijā nomaksā vien nodokļu minimumu.

Šī diemžēl ir gandrīz vispārīga prakse, tāpēc negatīvos piemērus pat neminēšu. Katrs var atvērt zāļu skapīti un paskatīties, kādu slavenu ārzemju zīmolu produkcija tajā dominē.

Zāļu tirdzniecībā nopelnītā nauda no Latvijas tiek izvesta, izmantojot ētiski apšaubāmas, tomēr likumīgas pārstāvniecības struktūru, procesu un nodokļu optimizācijas shēmas, kas nozīmīgākās finanšu plūsmas ļauj novirzīt uz mātesuzņēmumam piederošiem banku kontiem citās valstīs.

Tas dod iespēju, piemēram, peļņas nodokli no pārdotās produkcijas nomaksāt koncerna mītnes zemē vai pat kādā no nodokļu paradīzēm.

Juridiski viss ir korekti. Jautājums ir vien ētiskas dabas. Cik godīga ir šāda rīcība?

Ja medikamenti ir pārdoti Latvijā, nevis Luksemburgā, atbilstoši vispārīgiem taisnīguma principiem, loģiski būtu sagaidīt, ka tieši Latvijā, nevis Luksemburgā tiktu nomaksāti arī visi ar tā pārdošanu saistītie nodokļi.

Pašlaik nākas saskarties ar to, ka daļa mūsu pašu par medikamentiem samaksātās naudas, kas varētu palikt Latvijā, no tās aizplūst.

Interesanti, ka saskaņā ar Latvijas Veselības inspekcijas datiem, dažādu biedrību, nodibinājumu un ārstniecības iestāžu atbalstam zāļu ražotāji 2017. gadā ir pārskaitījuši 3 505 368 miljonus eiro.(2) Diezgan pamatīga summa, kas turklāt ir gandrīz par pusmiljonu eiro lielāka nekā 2016. gadā.

Jau ierasts, ka lielākā daļa šīs naudas tiek tērēta tādiem pasākumiem kā profesionālie semināri, konferences, kongresi, sponsorējot to rīkošanu, apmaksājot mediķu dalības maksas, ceļa izdevumus u.t.t..

Arī citur pasaulē piekopto sistēmu, kurā zāļu ražotāji sponsorē ārstu apvienību pasākumus varam vērtēt dažādi. Neieslīgstot detalizētākā šīs sadarbības analīzē, jāuzsver, ka tai noteikti ir arī savi plusi. It īpaši situācijās, kad valsts sniegtais atbalsts medicīnai un ārstu kvalifikācijai paaugstināšanai ir nepietiekams.

Renārs Putniņš - neiroķirurgs, Saeimas deputāts
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  kasko  kasko apdrošināšana