Ziņas | Lasītāji raksta


Eksperts: Nespēlēt biznesu, bet gūt reālu un vērtīgu pieredzi

Lai veicinātu jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos Latvijā, gan Rīgā, gan reģionos ilgstoši darbojas biznesa inkubatori. Tie darbojas ne tikai vairāk nekā 15 pilsētās visā Latvijā, bet mūsdienās arī liela daļa augstskolu un universitāšu cenšas nodrošināt saviem studentiem biznesa inkubatora atbalstu biznesa uzsākšanai. Vai visos inkubatoros notiek aktīva uzņēmējdarbība un vai tas joprojām ir pieprasīts atbalsta veids, par to savā viedoklī stāsta viena no inkubatoriem - Turība Business HUB idejas līdzautors Ralfs Minkevičs.

Kas īsti ir Zviedrijā tik iecienītās gaļas bumbiņas?

Latvijā šobrīd tik populārās Zviedrijas tradicionālās gaļas bumbiņas būtībā ir līdzīgas pie mums zināmajām kotletēm un tefteļiem, jo arī gatavotas no maltās gaļas, stāsta AS Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Inga Auziņa.

DJ un pasākumu vadītājs: Latvieši prot visu, arī ballēties!

DJ, pasākumu vadītājs un Biznesa augstskolas Turība absolvents Kārlis Blumfelds spēlē aptuveni 20 pasākumos mēnesī. Savā viedoklī viņš stāsta, ka Tas, ka latvieši neprot ballēties, ir mīts! Latvieši prot visu, arī ballēties! Ir ļoti jautri pasākumi. Vienkārši ir jāprot atrast atslēgas uz cilvēku sirdīm.

No 12.septembra Swedbank vairs neatjauno kodu kartes un aizmirstās paroles; pilnībā slēgs pēc gada

Swedbank no jūnija uzsāka pakāpenisku internetbankas kodu karšu slēgšanu līdz ar jauno ES regulējumu digitālai autentifikācijai. Jau no jūnija jaunajiem klientiem tika izsniegti citi autentifikācijas līdzekļi. Savukārt no 12.septembra Swedbank vairs neaizvieto esošās kodu kartes un neatjauno to paroles, bet palīdzēs klientiem izvēlēties citu līdzekli. Kodu kartes Swedbank digitālo pakalpojumu izmantošanai tiks pilnībā slēgtas pēc gada, 2019.gada 9.septembrī.

Datu pārpilnība – ne vienmēr bagātība

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā Eiropā nodrošina vienotu regulējumu personas datu apstrādei un aizsardzībai. Vistiešākajā mērā tā skar ikvienu komersantu, kas uzglabā un apstrādā fizisko personu datus, un, jo vairāk šo datu ir komersanta rīcībā, jo lielāki ir datu apstrādes riski. Nodrošinot regulai atbilstošu uzņēmuma darbību, faktiski notiek šo risku apzināšana, preventīvi parūpējoties par to novēršanu. Un, lai arī liekas, ka šis process uzņēmējam sagādā virkni papildus rūpju, ilgtermiņā tas sniegs arī daudz ieguvumu. Ērtāka starptautiskā darbība, apgūstot jaunus Eiropas tirgus, zinošāki darbinieki un sakārtotas datu bāzes – ir tikai daļa no tiem. Un, protams, arī izvairīšanās no sodiem, kas var tikt piemēroti regulas pārkāpšanas gadījumos. Vairums pašmāju uzņēmumu vēl ir ceļā uz šo risku apzināšanu un novēršanu, saprotot, ka datu pārpilnība ne vienmēr ir bagātība – dažkārt tā var būt arī nasta.

Tavas iespējas iesaistīties veselības politikas veidošanā

Ikkatram ir iespēja līdzdarboties veselības politikas veidošanas un normatīvo aktu izstrādes procesā. Viens no veidiem ir pašam kļūt par politiķi vai ierēdni, tādējādi tieši pieņemot lēmumus. Tomēr ne visi zina to, ka ikviens var personīgi paust savu viedokli, rakstot gan individuālas, gan kolektīvas vēstules, iesaistīties dažādās darba grupās, piedalīties normatīvo aktu sabiedriskajā apspriešanā, kā arī dot atzinumus. Par to, kāpēc sabiedrības līdzdalība ir svarīga, stāsta Juris Beikmanis, zvērināts advokāts, biedrības "Ģenētiski pārmantotu slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes" vadītājs, un Elvis Grinbergs, bac.iur., LU Juridiskās fakultātes maģistrants.

Pieci ieteikumi, kā izbēgt no parādu slazda?

Pēdējās nedēļās atkal uzvirmojušas diskusijas par piemirstu, bet īsti nekad nerisinātu problēmu – daļas Latvijas sabiedrības atkarību no ātrajiem kredītiem. Aizdevums, kam teorētiski vajadzētu kļūt par glābšanas riņķi krīzes situācijā, ļoti bieži pārvēršas par akmeni kaklā, kas velk dzelmē. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaitījis, ka 36% Latvijas iedzīvotāju, kuri paņēmuši ātro kredītu, nespēj to laikā atdot. Kā tikt galā ar šo katastrofu?

Nebanku sektora pievienošana LB kredītreģistram pasliktinās patērētāju maksātspējas vērtēšanu

Latvijas Bankas iniciatīva pievienot nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumus Latvijas Bankas kredītu reģistram būtiski pasliktinās kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanas kvalitāti.

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz. Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem "gan jau noderēs" klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Eksperte: Pasākumu organizēšanas aizkulisēs ir smags darbs, nevis nebeidzama bohēma

Latvijā organizētie pasākumi ir ļoti labā līmenī. Pasākumu producēšanas nozare aug un attīstītās, un, lai gan vadošie uzņēmumu jau vairākus gadus ir nemainīgi, nozarē nepieciešami jauni cilvēki ar jaunām idejām. Visvairāk nepieciešami tādi, ko var dēvēt par cilvēku – orķestri, stāsta viena no pieredzes bagātajām korporatīvo pasākumu rīkotājām, aģentūras "Meduza" direktore Dace Ozola.

Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  kasko  kasko apdrošināšana