Ziņas | Lasītāji raksta


Eksperts: Ir aplami uzskatīt, ka jaunieši var mācīties tikai klasē skolotāja vadībā

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie1), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā, stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.

Eksperts: Kā Latviju tūristiem prezentē vietējie gidi

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks. Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja. Valdis Čeičs, kurš vada pilnveides kursus gidiem Biznesa augstskolā Turība, stāsta, kāda ir situācija gidu darbā Latvijā, un kādu iespaidu tas rada par mūsu valsti.

Eksperts: No e-veselības atpakaļceļa nav

Šī gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu.

Zane Ozola: Ceļamaize jaunajam izglītības un zinātnes ministram

Neatkarīgi no tā, kurš politiskais spēks pēc jaunās valdības izveidošanas vadīs Izglītības un zinātnes ministriju, vai kurš ieņems nozares ministra krēslu, ir jāturpina darbs pie izglītības satura reformas īstenošanas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes izvērtēšanai, uzsver Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola. Viņa skaidro, ka mācīšanās pieejai ir jāmainās , bet, lai reforma būtu sekmīga, liela nozīme ir arī pedagogu izglītībai un sagatavotībai.

E.Tavars: "Vardarbīga" pašvaldību apvienošana nav pieļaujama

Potenciālā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra amata kandidāta Jura Pūces (Attīstībai/Par!) paziņojums par pašvaldību skaita samazināšanu uz pusi viņa apstiprināšanas gadījumā ir vērtējams kā pārsteidzīgs, norāda Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs.

Studente: Nedrīkstam būt vienaldzīgi!

Nespēju panest netaisnību, tāpēc cenšos rast dažādus instrumentus, kā ar to cīnīties. Lai gan liela daļa cilvēku mūsdienās zināmā mērā ir padevušies un samierinās ar pastāvošo iekārtu, jo ir vieglāk neko nemainīt, jaunajos cilvēkos tomēr ir degsme – uzdrošināties, darīt un mainīt esošo situāciju. Es vēlos izdarīt kaut mazumiņu labā, palīdzot kādam, tāpēc apgūstu tiesību zinātnes – juristam ir vairāk instrumentu, lai mainītu lietu kārtību, stāsta Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes studente Linda Raubenheimere.

Zane Driņķe: Nacionālās biznesa īpatnības

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi.1 Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, tad redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 sastāda tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču šobrīd tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu. Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv virkne instrumentu, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties, stāsta Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja Zane Driņķe.

Uldis Semeiks: 2019. būs izaugsmes iespēju gads gan IT, gan citu jomu spēlētājiem

2018. gads informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem bijis izaicinājumiem un iespējām bagāts, kas saistāms gan ar komersantu gatavošanos Vispārējai Datu aizsardzības regulai (VDAR), gan pieprasījumu pēc IT pārmaiņām saistībā ar kases aparātu sistēmu noteikumu maiņu. Notika arī plaša mēroga darījumi, būtiski ietekmējot IT tirgu un tā attīstību – "Cognizant" pārņēma lielu daļu "Tele2 SSC", notika daļēja "Barclays" Lietuvas centra pārcelšana uz "HCL Technologies", DNB banka strauji konsolidējās ar "Nordea", bet "Emergn" apvienojās ar "Exigen Services Latvia". Valsts sektorā šis gads nāca ar iespēju apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu IT projektu īstenošanai. Liela daļa šogad aizsākto darbu turpināsies arī 2019. un 2020. gadā, un ir pamats prognozēt, ka turpmāko gadu laikā IT nozare turpinās piedzīvot strauju izaugsmi un līdz ar digitalizāciju un resursu efektivizēšanu attīstīsies arī citas tautsaimniecības jomas.

Eksperte: Panāktas būtiskas izmaiņas dabasgāzes tirgus attīstības un gāzapgādes drošības veicināšanai

Zanes Kotānes, AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājas viedoklis

2019. gads tiek sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem, kas ir būtiskas izmaiņas līdzšinējās dabasgāzes iesūknēšanas sezonas plānošanas kārtībā. Laikus apstiprinātie tarifi veicinās dabasgāzes tirgus attīstību un drošību, kā arī sekmēs lielo un globālo tirgus spēlētāju ienākšanu tirgū, tiem izmantojot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (Inčukalna PGK) un tādējādi nostiprinot krātuves reģionālo lomu. Iepriekš to izdarīt bija apgrūtinoši dažādu birokrātisko šķēršļu dēļ.

Eiropas Savienības bruņoto spēku izveide, kā alternatīva NATO

Eiropas parlamenta petīciju portālā (https://petiport.secure.europarl.europa.eu/ ) , kurā ikkatrs Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotājs var iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam ir izveidota jauna petīcija. Petīcijas nosaukums ir "Eiropas Savienības bruņoto spēku izveide, kā alternatīva NATO". Petīcijas autors ir Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība, jeb saīsinājumā LBDMIAB.

Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  vannu restaurācija