Kaspars Gerhards: ieviešot reformēto ES lauksaimniecības politiku, tās pirmajos gados lauksaimniekus nedrīkst noslogot a

Trešdien, 13. maijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā videokonferencē uzsvēra, ka Covid-19 epidēmijas izraisītās krīzes pirmie mēneši lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarei ir bijuši grūti, Zemkopības ministrijai un valdībai bija jāpieņem daudzi operatīvi lēmumi situācijas stabilizēšanai, taču ne mazāk svarīgs ir koordinēts un operatīvs ES atbalsts.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar iniciatīvu dot iespēju dalībvalstīm no tām pieejamajiem lauku attīstības finanšu resursiem atbalstīt lauksaimniekus ar 5000 eiro un mazos un vidējos uzņēmumus ar 50 000 eiro. Tomēr esošā septiņu gadu finanšu budžeta periods tuvojas noslēgumam un Latvija, līdzīgi kā dažas citas dalībvalstis, jau ir sekmīgi īstenojušas Lauku attīstības programmas pasākumus un tiem pieejamais finansējums ir izmantots. Līdz ar to Eiropas Komisijas rosinātajiem ārkārtas pasākumiem finansējums vairs nav pieejams. Tāpēc Latvijai ir nepieciešams papildu finansējums no Eiropas Komisijas, lai visām dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas iespējas mazināt Covid-19 krīzes izraisītās sekas lauku attīstības jomā.”

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā videokonferencē dalībvalstu ministri diskutēja par Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm, līdz šim pieņemtajiem atbalsta pasākumiem un tālāko nepieciešamo rīcību tautsaimniecības atjaunošanai.

Ir skaidrs, ka Covid-19 epidēmijas radītajai krīzei būs ilgstošas negatīvas sekas lauksaimniecībā. Tādēļ ES ekonomikas atveseļošanās plānam un finanšu avotiem ir jāsniedz atbilstošs atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozarei, lai palīdzētu atgūties no trieciena. ES tiešo maksājumu izlīdzināšana ir viens no veidiem, kā atbalstīt lauksaimniecību, jo bez draudiem, ko piedzīvo Latvijas lauksaimniecības nozare, tā joprojām saņem viszemākos tiešmaksājumus visā ES.

Tāpat nepieciešams apsvērt jauno iniciatīvu, kas var sagādāt zemniekiem papildus slogu – Eiropas Zaļā kursa, kā arī klimata un vides jaunās prasību – atlikšanu uz pēckrīzes laiku, kad lauku ekonomika būs pilnībā atkopusies.

Ministrs norādīja, ka ES ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu ES dalībvalstu lauksaimniekus un pārtikas ražotājus, piegādājot un laižot ES tirgū vietējo, ES ražoto produkciju, nevis importētos produktus. Eiropas Komisijai ir stingri jāpieprasa no importējošajām valstīm to produktu atbilstību augstajiem ES standartiem un prasībām.

ZM preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums