Z. Kalniņa-Lukaševica: nevaram atļauties aizkavēties ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu


foto;i Ārlietu ministrija
2019. gada 5. aprīlī parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Latvijas Ārpolitikas institūta organizētā konferencē "Baltijas ES sarunas 2019: gaidot politiskās pārmaiņas". Parlamentārā sekretāre uzstājās ES daudzgadu budžetam 2021.-2027. gadam veltītā paneļdiskusijā.

Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka šīs ir līdz šim sarežģītākās sarunas par ES daudzgadu budžetu. No vienas puses, tas ir izskaidrojams ar breksitu, jo tā rezultātā ir liels spiediens samazināt ES daudzgadu budžeta kopapjomu. No otras puses – ir jaunās prioritātes, kā drošības un ārējo robežu stiprināšana, kurām ir nepieciešams finansējums.

“Ja netiks palielināts ES daudzgadu budžeta kopapjoms, lai finansētu jaunās prioritātes, būtu jāsamazina finansējums esošajām ES politikām. Tādēļ uzskatām, ka dalībvalstīm jāvienojas palielināt iemaksas ES budžetā. Eiropas Komisija ir piedāvājusi samazināt Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, taču piedāvātie samazinājumu apjomi Latvijai nav pieņemami,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.

Raksturojot ES daudzgadu budžeta pieņemšanas procesu, parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ES daudzgadu budžetam ir jābūt uz nākotni orientētam budžetam, saglabājot konverģenci kā visaptverošu principu.

“Konverģencei jābūt centrālajam ES daudzgadu budžeta aspektam. Tas attiecas gan uz sociālekonomiskā attīstības līmeņa, gan uz lauksaimniecības tiešmaksājumu līmeņa izlīdzināšanu, gan citiem jautājumiem”, uzsvēra parlamentārā sekretāre. Iestājoties ES, 2004. gadā Latvijas IKP bija 46% no ES vidējā uz vienu iedzīvotāju, bet 2017. gadā Latvijas IKP sasniedza 67% no ES vidējā līmeņa, tomēr joprojām ir daudz darāms, lai tuvotos 100%, atzīmēja Z. Kalniņa-Lukaševica.

“Svarīgi nodrošināt arī finansējumu Rail Baltica projektam, kas veidos savienojumu ar pārējo Eiropu un veicinās ekonomisko attīstību reģionā, kā arī aktīvāk veicināt zinātniskās telpas integrāciju ar Horizon Europe programmas palīdzību, veidojot to atvērtu un iekļaujošu arī pētniekiem un inovatoriem no Baltijas valstīm”, piebilda Z. Kalniņa-Lukaševica.

Raksturojot sarunu procesu, parlamentārā sekretāre uzsvēra nepieciešamību panākt laicīgu vienošanos par ES daudzgadu budžetu: “Mēs nevaram atļauties vienoties vēlu, jo tas nozīmēs pārtraukumu ES fondu apgūšanā, kas ietekmēs ES dalībvalstu ekonomisko izaugsmi. Tāpēc jādara viss nepieciešamais, lai vienošanos panāktu šogad”.

Diskusiju vadīja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta direktors Mortens Hansens (Morten Hansen), un tajā piedalījās arī Francijas Nacionālās asamblejas loceklis Aleksandrs Holroids (Alexandre Holroyd) un Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

 

i Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli