Ārlietu ministrs: Eiropas Komisijas priekšlikums kohēzijas politikai nav pieņemams, jo nemazina nevienlīdzību ...


foto;Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrs: Eiropas Komisijas priekšlikums kohēzijas politikai nav pieņemams, jo nemazina nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm

2018. gada 16. oktobrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kuras laikā ministri diskutēja par progresu sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, tostarp tādiem jautājumiem kā konkurētspējas programmas (piemēram, pētniecības programma Horizon Europe, Connecting Europe Facility, kura ietvaros tiek finansēts Rail Baltica projekts), kā arī aizsardzība un drošība.

Savukārt 15. oktobrī darba vakariņās ārlietu ministrs kopā ar citu ES dalībvalstu pārstāvjiem apsprieda Kohēzijas politikas ietvaru nākamajā ES daudzgadu budžetā. 29. novembrī Bratislavā plānots parakstīt Kohēzijas draugu grupas valstu un valdību vadītāju deklarāciju.

Runājot par Kohēzijas politiku, E. Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību saglabāt vienotu un solidāru nostāju attiecībā uz ES dalībvalstu dažādajām interesēm, kas skar Kohēzijas politiku. “Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji Romā un Bratislavā vienojās censties panākt iekšēji spēcīgu un vienotu Eiropas Savienību, kura būtu ietekmīga visā pasaulē. Lai sasniegtu šo politisko prioritāti, ir jāturpina izlīdzināt labklājības atšķirības starp dalībvalstīm. To var panākt, izmantojot ilgtspējīgu un pienācīgi finansētu Kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politiku un investējot mūsu infrastruktūras savienojamības projektos,” pauda E. Rinkēvičs.

“Pietiekams uzsvars uz konverģenci ir viens no priekšnoteikumiem vienošanās panākšanai par nākamā perioda daudzgadu budžetu. Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums kohēzijas politikai Latvijai nav pieņemams, jo tajā nav pietiekami atspoguļota vajadzība samazināt atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem,” uzsvēra ārlietu ministrs.

Tāpat notika ministru viedokļu apmaiņa par 17. un 18. oktobrī plānotās Eiropadomes secinājumu projektu – migrācijas, iekšējās drošības un ārējo attiecību jautājumiem.

Ministrs pauda Latvijas nostāju, kas atbalsta Eiropadomes secinājumus par migrāciju, tostarp sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm un cīņu pret migrantu kontrabandas tīkliem.

Runājot par ES cīņu ar dezinformāciju, pretlikumīgu datu manipulāciju un sadarbību ar sociālajām platformām, E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka nesenās Latvijas parlamenta vēlēšanas ir apliecinājušas vajadzību pēc konkrētiem ES līmeņa pasākumiem attiecībā uz sociālo mediju un tiešsaistes platformu pārredzamību un to atbildību. “Eiropas Savienības līmenī ir nepieciešams izstrādāt Prakses kodeksu cīņai ar dezinformāciju, ko pēc Eiropas Komisijas aicinājuma ir izstrādājuši tiešsaites platformu un reklāmas nozares pārstāvji. Tas būtu labs pamats turpmākai diskusijai par nozares pašregulācijas mehānisma piemērošanu praksē un nepieciešamo rīcību un atbildību, ja tiek konstatēta pretlikumīga datu manipulācija,” sacīja. E. Rinkēvičs.

Informācijai
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2018. gada otrajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Austrija.

 

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija