Latvija uzsver transatlantisko attiecību nozīmīgumu un aicina deeskalēt tirdzniecības domstarpības ar ASV

2018. gada 4. un 5. oktobrī Insbrukā, Austrijā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes neformālajā sanāksmē Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos, kurā tika diskutēts par šobrīd aktuālajiem starptautiskās tirdzniecības jautājumiem, kā arī svarīgākajām ES tirdzniecības sarunām un tajās panākto progresu.

Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka “ciešas ilgtermiņa transatlantiskās attiecības ir mūsu interesēs. Tāpēc ES ir jāpieliek visas pūles, lai deeskalētu pašreizējo situāciju un izvairītos no iespējamām turpmākām tirdzniecības nesaskaņām ar ASV. Latvija atbalsta uzsākto kopējo izpētes procesu par ES un ASV tirdzniecības sarunu iespējamo tvērumu. Speciāli izveidotajai Izpilddarba grupai ir jāaplūko sadarbības iespējas jomās, kur ir līdzīgas intereses, piemēram, farmācija un kosmētika,” sacīja parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka nepieciešams ievērot pārredzamību jeb transparenci šai procesā. Ir jānodrošina, lai dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās puses būtu pietiekami iesaistītas sarunu procesā, tādējādi panākot līdzsvarotu un pieņemamu rezultātu visām iesaistītajām pusēm.

Apspriežot ES tirdzniecības attiecības ar ASV, dalībvalstu vērtējumā pašreizējā ASV tirdzniecības politika joprojām ir ar protekcionisma ievirzi. ASV šogad nolēma paaugstināt importa tarifus tēraudam un alumīnijam, pamatojot tos ar nacionālās drošības apsvērumiem. Šāda rīcība izsauca nepieciešamību ES spert atbildes soļus – ES pieņēma līdzsvara atjaunošanas pasākumu (ievedmuita ASV izcelsmes precēm), kā arī tirgus aizsardzības pasākumus (importa kvotas) visam tērauda importam ES. Spriedze transatlantiskajās tirdzniecības attiecībās mazinājās līdz ar EK prezidenta Ž.K.Junkera un ASV prezidenta D.Trampa tikšanos 2018. gada 25. jūlijā. Sanāksmes laikā komisāre S.Malmstrēma (Cecilia Malmström) informēja par viņas regulārajiem kontaktiem ar ASV par īstermiņā un vidējā termiņā panākamajiem rezultātiem.

Diskusijās par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) modernizāciju Z.Kalniņa-Lukaševica pauda atbalstu darbam daudzpusējās tirdzniecības sistēmas stiprināšanā. Parlamentārā sekretāre teica, PTO ir vajadzīgas dziļas reformas, nevis tikai virspusējas, līdz ar to ES interesēs ir konstruktīvi iesaistīties šajā procesā ar citām aktīvajām PTO dalībvalstīm. Attiecībā uz īstermiņa mērķiem mums ir jānodrošina daudzpusējās tirdzniecības sistēmas funkcionalitāte, tāpēc prioritāri jākoncentrējas uz Strīdu izšķiršanas un Apelācijas institūciju jautājuma sakārtošana, pasvītroja Latvijas delegācijas vadītāja.

Attiecībā par ES tirdzniecības politikas aktualitātēm, ES tirdzniecības komisāre S.Malmstrēma informēja delegācijas par panākto progresu ES tirdzniecības sarunās ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Čīli, Indonēziju, Meksiku un Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur) valstīm - Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju, Urugvaju.

Parlamentārā sekretāre pauda atbalstu Eiropas Komisijas darbam ES tirdzniecības sarunās un norādīja, ka ES ekonomiskajai izaugsmei ir svarīga reģionālo un divpusējo tirdzniecības attiecību veicināšana ar esošajiem un jauniem partneriem, modernizējot esošos vai slēdzot jaunus brīvās tirdzniecības nolīgumus. Ir svarīgi, lai šie tirdzniecības līgumi būtu līdzsvaroti un tiktu ņemtas vērā ES sensitīvo nozaru intereses. “Latvija iestājas par vērienīgas ES tirdzniecības politikas īstenošanu, tāpēc mēs atbalstām Komisijas centienus nodrošināt jaunus tirgus un plašākas eksporta iespējas ES uzņēmumiem,” pauda parlamentārā sekretāre, akcentējot jautājuma svarīgumu Latvijas ekonomikai, ņemot vērā, ka preču un pakalpojumu eksporta vērtība veido gandrīz 60% no Latvijas IKP.

Tāpat Z. Kalniņa-Lukaševica pievienojās dalībvalstu paustajam viedoklim, ka tirdzniecības sarunās jāvienojas par tirgus pieejas uzlabošanu precēm, pakalpojumiem, un valsts iepirkumiem, kā arī jāsamazina netarifu barjeras un jāatceļ ierobežojumi ārvalstu investoriem. Parlamentārā sekretāre arī sacīja, ka šiem līgumiem jo īpaši ir jāsniedz jaunas iespējas un labāki nosacījumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem, kā arī digitālās ekonomikas un IT nozares pārstāvjiem.