Latvijas un Grieķijas ārlietu ministri ir vienisprātis par ES ziemeļu un dienvidu valstu dialoga stiprināšanu


foto;Ārlietu ministrija
2018. gada 7. septembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs darba vizītē Grieķijā tikās ar Grieķijas Republikas prezidentu Prokopi Pavlopulu (Prokopios Pavlopoulos) un ārlietu ministru Nikolaju Kodzju (Nikolaos Kotzias), lai pārrunātu aktuālos Eiropas Savienības (ES) un drošības politikas jautājumus, sadarbību starptautiskajās organizācijās, kā arī Latvijas un Grieķijas divpusējo sadarbību, tostarp ekonomikas, kultūras un izglītības jomās.

Tikšanās laikā ar Grieķijas prezidentu E. Rinkēvičs akcentēja aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Grieķiju, kas būtu jāstiprina arī citās jomās, īpaši ekonomikā un biznesa kontaktu veicināšanā. Ministrs apliecināja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vēlmi sagaidīt Grieķijas prezidentu uz Araijološas (Arraiolos) samitu, kas norisināsies Rīgā. Tikšanās laikā E. Rinkēvičs izteica līdzjūtību par notikušo mežu ugunsgrēku, kas paņēma tik daudz cilvēku dzīvību Atikas (Attica) reģionā.

Sarunā ar Grieķijas ārlietu ministru N. Kodzju Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra vēlmi intensificēt sadarbību transporta un loģistikas jomās. Latvijas un Grieķijas ārlietu ministri bija vienisprātis par nepieciešamību stiprināt ES ziemeļu un dienvidu valstu dialogu.

Ministri pārrunāja ES dalībvalstīs notiekošās diskusijas par ES daudzgadu budžeta 2021.-2027. gadam priekšlikumu. “Latvijai un Grieķijai ir līdzīgas intereses Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2021.-2027. gadam sarunās par Kohēzijas politiku un lauksaimniecību, tāpēc ceram, ka varēsim strādāt kopā. Stiprai Eiropas Savienībai ir nepieciešama konverģences turpināšana, bet Eiropas Komisijas priekšlikums samazināt Kohēzijas politikas finanšu apjomu un nepietiekama tiešmaksājumu izlīdzināšana to nenodrošina, tādēļ Latvijai tas nav pieņemams,” uzsvēra E. Rinkēvičs. Vienlaikus ministrs apliecināja Latvijas gatavību palielināt iemaksas ES budžetā, lai pietiktu resursu gan jaunajiem izaicinājumiem, gan tradicionālajām ES politikām.

“Ir svarīgi panākt savlaicīgu vienošanos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai nekavētu fondu un projektu ieviešanu un raidītu pozitīvu politisku signālu par Eiropas Savienības vienotību,” pauda E. Rinkēvičs.

Amatpersonas pārrunāja diskusiju par ES nākotni un Brexit sarunu gaitu.

E. Rinkēvičs pauda atbalstu Grieķijai par tās ieguldījumu migrācijas izaicinājumu risināšanā. Ministrs arī uzsvēra solidaritātes nozīmi un vērsa uzmanību, ka Latvija pilda lēmumus par patvēruma meklētāju pārvietošanu, tādējādi izpildot saistības uzņemšanai no Grieķijas.

Pusēm pārrunājot Rietumbalkānu jautājumu, E. Rinkēvičs pauda atbalstu Rietumbalkānu integrācijai ES un Austrijas prezidentūras ES Padomē mērķiem attiecībā uz Rietumbalkāniem, jo skaidra, uz individuālu pieeju balstīta ES perspektīva ir spēcīgs pozitīvas pārmaiņas rosinošs instruments Rietumbalkānu valstu tuvināšanai ES.

Latvijas ārlietu ministrs pozitīvi novērtēja konceptuālo vienošanās par ES sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju 2019. gadā. “Ir jāturpina reģiona valstu Eiropas Savienības integrācijas process atkarībā no katras valsts snieguma. Īpaši svarīgas ir reformas tiesiskuma un pamatbrīvību jomā, no kurām ir atkarīgs Eiropas Savienības integrācijas process kopumā. Esam ieinteresēti raitā Ziemeļmaķedonijas nosaukuma jautājuma risināšanā, ko šogad 30. septembrī izšķirs gaidāmais referendums,” sacīja ministrs.

Tikšanās laikā E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka Krievijas centieniem destabilizēt Eiroatlantisko drošību ir ilgtermiņa raksturs, ar ko ir jārēķinās visām ES dalībvalstīm. Arī Krievijas hibrīdās metodes pieņemas spēkā, kas izpaužas kā propaganda, iejaukšanās vēlēšanās, ekonomiskais spiediens un kiberuzbrukumi, kas rada nenoteiktību un drošības neskaidrību Eiropā.

“Neraugoties uz atšķirīgiem viedokļiem finansējuma jautājumā, NATO samits Briselē mums bija veiksmīgs. Esam demonstrējuši transatlantisko vienotību, spēku un apņēmību, un sabiedrotie vēlreiz apstiprināja apņemšanos ieguldīt vairāk līdzekļu aizsardzībā. Ceram, ka vienotā izpratne būtiski mazinās spriedzi vienlīdzīga sloga sadalē,” pauda E. Rinkēvičs.

Informācijai

2003. gadā izveidotā Araijološas (Arraiolos) grupa ir neformāla Eiropas Savienības valstu vadītāju grupa. Šī gada 13.-14. septembrī Araijološas grupas 14. samits notiks Rīgā. Latvijas Valsts prezidents R. Vējonis uzņems Austrijas, Bulgārijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Maltas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas un Vācijas prezidentus.

 

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  jumts  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija