Z.Kalniņa-Lukaševica: Dezinformācijas kampaņu mērķis ir vājināt Latvijas starptautisko pozīciju


foto;Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica 31. augustā un 1. septembrī piedalījās Ikgadējā Dubrovnikas forumā Horvātijā. Parlamentārā sekretāre piedalījās diskusijā, kas analizēja ES un tās dalībvalstu spējas pretories viltus ziņām un dezinformācijas kampaņām. Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka dezinformācijas kampaņu, kas vērstas pret Latviju, mērķis ir vājināt mūsu starptautisko pozīciju, uzticēšanos sabiedrībai, valstij un demokrātijai, lai radītu konfliktus.

Parlamentārā sekretāre sacīja, ka “dezinformācija un manipulēšana ar informāciju šķeļ sabiedrību. Ik dienu ir centieni manipulēt ar sabiedrības viedokli. Dezinformācijas kampaņu nodoms nav likt visai sabiedrībai noticēt alternatīvai realitātei, bet gan radīt šķelšanos un konfliktus. Rietumu pasaulei raksturīgās liberālās demokrātijas oponenti cenšas pielietot senseno “skaldi un valdi” principu. Mēs ikdienas saskaramies ar centieniem vājināt mūsu neapšaubāmo piederību Eiroatlantiskajai aliansei.” 

Z.Kalniņa-Lukaševica pauda viedokli, ka nozīmīgi faktori cīņā ar dezinformāciju ir neatkarīgu mediju pastāvēšana un iedzīvotāju medijpratība, spēcīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanās un nevienlīdzības mazināšanās. Diskusijā īpaša vērība tika veltīta nepieciešamībai sniegt atbalstu spēcīgu, brīvu un neatkarīgu mediju pastāvēšanai. Parlamentārā sekretāre iepazīstināja klātesošos ar Latvijas pieredzi: lai palielinātu sabiedrības izpratni par dezinformāciju, Latvijā skolās tiek pievērsta lielāka vērība medijpratībai, kā arī tiek veicināta neatkarīgu un plurālistisku mediju vide. Piemērs tam ir Latvijas sniegtais atbalsts Baltijas Mediju izcilības centra izveidei un darbam.

Z.Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka “runājot par viltus ziņām, ir jānošķir divas dažādas problēmas. Viena problēma ir viltus ziņas, kuru mērķis ir ar skandaloziem virsrakstiem piesaistīt klikšķus internetā, lai gūtu peļņu. Bet cita līmeņa problēma ir dezinformācijas kampaņas, kam ir politiski mērķi - radīt šķelšanos sabiedrībā, vājināt demokrātiju un ietekmēt valstu valdības vai vēlēšanu rezultātus.”

Paneļdiskusijā uzstājās arī Eiropas Ārējās darbības dienesta Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas (East Stratcom Task Force) vadītājs Džils Portmans (Giles Portman), Eiropas Diplomātijas Akadēmijas direktore Kataržina Pisarska (Katarzyna Pisarska), Melnkalnes ārlietu ministrs Srdans Darmanovičs (Srdan Darmanovic), Lietuvas speciālo uzdevumu vēstnieks hibrīdā apdraudējuma jautājumos Eitvids Bajarūns (Eitvydas Bajarūnas), Radio France žurnālists Žozē-Manuels Lamarks (José-Manuel Lamarque).

Dubrovnikas forums šogad tika veltīts jautājumiem par noturības stiprināšanu Eiropā un tās kaimiņu reģionos, kā arī diskusijām par izaicinājumiem, ko rada migrācija, terorisms, klimata pārmaiņas un dažādi asimetriskie apdraudējumi, kas uzlikuši pārbaudījumu Eiropai un Vidusjūras reģionam politiskā, drošības, ekonomikas, sociālā un kultūras līmenī. Tika meklēti iespējamie risinājumi, lai stiprinātu valstu un ES spēju stāties pretī krīzes situācijām un hibrīddraudiem.

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  kasko  kasko apdrošināšana