LPS: samazinot finansējumu kohēzijas politikai, Latvijas attīstība tiks kavēta un palielināsies depopulācija

2. maijā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam (dokumentu projekti šeit). Pēc tam publiskoti arī sekundāro tiesību aktu projekti, kas reglamentēs ES budžeta izlietojumu (šeit), t.sk. EK tieši administrētajām programmām.

Latvijai un pašvaldībām ļoti būtiska ir kohēzijas politikas nākotne un tai atvēlētais finansējums, par kura izlietojumu nacionālās aploksnes ietvaros lemšanas tiesības atbilstoši ES regulējumam ir valdībai.

Diemžēl Eiropas Komisija piedāvājusi samazināt Latvijai pieejamo finansējumu kohēzijas politikas īstenošanai par 13% salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu. Pēc LPS domām, tas ir nepieņemami un pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā noteikto:

“Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.

Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.”

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pilnībā atvēra savas robežas brīvai preču, pakalpojumu un darbaspēka kustībai, tiesiski paļaujoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu.

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā brīvā preču un pakalpojumu kustība Latvijā ir rezultējusies patēriņa cenu kāpumā, cenas praktiski sasniegušas ES attīstītāko valstu līmeni un atsevišķos segmentos pat pārsniedz, bet brīvā darbaspēka kustība rezultējusies Latvijas būtiskā depopulācijā. Savukārt Latvijas kā reģiona attīstības līmenis salīdzinājumā ar attīstītākajiem reģioniem joprojām – 14 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā – ir nepieņemami zems, un tas veicina tālāku valsts un jo īpaši tās lauku teritoriju un arī ES ārējās austrumu robežas depopulāciju. Tādējādi Eiropas Savienības pamatlīgumā noteiktais pienākums – īpaši mazināt vismazāk attīstīto reģionu atpalicību – nav ticis pienācīgi īstenots. Gadījumā, ja mūsu valstij atvēlētais finansējums netiks palielināts, Latvijas iespējas sasniegt ES attīstītāko reģionu dzīves līmeni situācijā, kad ir pilnīgi brīva preču, pakalpojumu un darbaspēka kustība, būs ierobežotas.

Pašlaik gan ministrijās, gan ES līmenī norit intensīvas sarunas par Eiropas Komisijas priekšlikumiem jaunajam periodam. EK šobrīd izvirzījusi mērķi jau 2019. gadā panākt vienošanos starp dalībvalstīm, kā arī ar ES Parlamentu, tomēr jāņem vērā, ka 2019. gada maijā notiks ES Parlamenta vēlēšanas.

LPS ieskatā minimālie pieprasāmie labojumi EK priekšlikumos būtu šādi.

► Latvijai ir kardināli vajadzīgs nevis samazināt, bet gan palielināt tai pieejamo finansējumu kohēzijas politikai, jo, tikai panākot reģionu attīstības būtisku līdzsvarojumu Eiropas Savienībā, var turpināt brīvu preču un pakalpojumu kustību, pretējā gadījumā attīstītāko reģionu ekonomiskajām vienībām tiek dotas būtiskas priekšrocības, kā rezultātā Latvijas attīstība būs apgrūtināta un vēl straujāk palielināsies depopulācija. Tāpēc kategoriski nav pieņemams EK piedāvājums samazināt Latvijai pieejamo finansējumu par 13% salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu. Tāpat nepieņemams ir piedāvājums palielināt EK administratīvās izmaksas. LPS izprot globālos ES izaicinājumus, tomēr jaunu centralizēto instrumentu ieviešana nevarētu notikt, ja vienlaikus netiek nodrošināts, ka pārskatāmā nākotnē būtiski mazināsies dažādu Eiropas reģionu attīstības līmeņi.

► Kohēzijas politikā ir skaidri un viennozīmīgi jāparedz, ka tādiem reģioniem kā Latvija, lai nodrošinātu gan Eiropas Komisijas definētos mērķus, gan EK uzsvērto vajadzību pēc sinerģijas un integrētas attīstības, primāri jānodrošina pamatinfrastruktūra – ceļi un jo īpaši lauku ceļi, jo diemžēl tieši ceļu stāvoklis ir šķērslis gan skolēnu, gan strādājošo mobilitātei, nemaz nerunājot par kritisko situāciju neatliekamās medicīniskās palīdzības un ugunsdzēsības palīdzības jomā teritorijās, kas kilometru ziņā nebūt nav tālu no tuvākajām pilsētām, bet laika ziņā attālumi kļūst nepārvarami gadījumos, kad runa ir par cilvēku dzīvību.

► LPS ieskatā būtu arī jāizvērtē iespējas, ko dotu ES statistikas reģionu statusu (sekojot Lietuvas paraugam) maiņa, pašreizējos NUTS III reģionus nosakot par NUTS II reģioniem. Tādā gadījumā gan Pierīgas, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Vidzemes reģions katrs, gan Latvija kopumā klasificētos lielāka ES fondu atbalsta saņemšanai, jo šo reģionu IKP uz iedzīvotāju ir pat mazāks nekā Bulgārijai.

► Depopulācija Latvijā ir sasniegusi kritisku robežu (–24%), un LPS ieskatā tieši Eiropas Komisijai būtu jāpiedāvā specifiski risinājumi, jo mazapdzīvota un nabadzīga ES austrumu robeža ir visas ES problēma un drauds drošībai. ES austrumu robežā nav tādu dabīgo šķēršļu, kādi ir Vidusjūras reģionā. LPS vērš uzmanību uz faktu, ka daudzas Latvijas pagastu teritorijas ir ar mazāku iedzīvotāju blīvumu nekā ES ziemeļu reģioni. LPS ieskatā lielāka uzmanība nekā Eiropas Savienībā vidēji jāpievērš piektajam mērķim – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – un trešajam mērķim – savienotāka Eiropa. Tāpēc LPS kategoriski neatbalsta 65% ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījumu koncentrēšanu tikai divās prioritātēs (1. vieda Eiropa un 2. zaļa un no oglekļa brīva Eiropa). Pēc LPS domām, lai pēc iespējas drīzāk sasniegtu ES pamatlīgumā noteikto mērķi – mazināt vismazāk attīstīto reģionu atpalicību –, šiem reģioniem vispār nedrīkstētu noteikt šādus ierobežojumus, bet izlemšanas tiesības jāatstāj pašām valstīm, galveno vērību veltot kohēzijas politikas pamatmērķa sasniegšanai. Tāpat LPS uzskata, ka būtu jānosaka daudz lielāka elastība proporciju maiņā starp fondiem. Neparedzot pienākumu lielāko daļu finansējuma novirzīt pirmajiem diviem mērķiem, LPS ieskatā varētu panākt lielāku Latvijas ieguldījumu ES kopējo mērķu tuvināšanā.

► LPS ir gandarīta, ka Eiropas Komisija atzinusi, ka integrētajā plānošanā, kāda tiek veikta pilsētās, var sasniegt labākus rezultātus un vismaz 6% arī turpmāk tiks novirzīti pilsētu izaugsmei. Vienlaikus LPS vērš uzmanību, ka patiesa integrētā plānošana būtu jāīsteno arī pārējā teritorijā: vismaz tikpat liels finansējums jānovirza lauku un mazpilsētu izaugsmei, kā arī būtisks finansējums jāvelta piejūras teritoriju izaugsmei, bet vēl jo īpašāk jāatbalsta teritorijas, kuras saskaras ar ES ārējās austrumu robežas izaicinājumiem. Turklāt LPS uzskata, ka pēc būtības pilsētvides un teritoriālās attīstības jomā atbalstāmās darbības ir jāļauj noteikt uz vietas. Visus apakšmērķus iespējams sasniegt, tikai panākot lielāku elastību ES fondu pārdalē starp mērķiem un fondiem. LPS cer, ka Eiropas Komisija arī pārējos regulējumos atzīs, ka integrēta vietējā – valsts, reģiona vai pašvaldības līmeņa – plānošana dod lielāku pievienoto vērtību jebkuram ES fondu ieguldījumam, un atteiksies no tādu principu un nosacījumu uzspiešanas, kas arvien vairāk sāk līdzināties plānveida ekonomikai. LPS uzsver, ka “viens mētelītis neder visiem”, katra reģiona izaicinājumi ir atšķirīgi.

► LPS ieskatā nedrīkstētu samazināt līdzfinansējuma likmes (mazāk attīstītiem reģioniem 70% iepriekšējo periodu 85% vietā). Tāpat nav atbalstāms piedāvājums darbībām virs pieciem miljoniem eiro izslēgt no attiecināmajām izmaksām PVN.

► LPS ir nepatīkami pārsteigta par EK piedāvātajiem indikatoriem un to svariem “Berlīnes metodē”, kurā saskata negodprātīgu attieksmi pret mazāk attīstītajiem ES reģioniem, ignorējot teritoriju ar augstu depopulācijas problemātiku. Mūsuprāt, nav korekti kohēzijas politikas investīciju piešķīrumus, kas ir reģionu līmenī, salīdzinājumos atspoguļot kā “aid intensity (EUR/head)”, piešķīrumus attiecinot nevis uz konkrētā reģiona, bet visas valsts iedzīvotāju skaitu, jo visos gadījumos, kad valstu teritorijās ir dažādi reģioni ar dažādu atbalsta intensitāti, šāds atspoguļojums rada maldīgu priekšstatu. Visos salīdzinājumos aicinām neaizmirst kohēzijas politikas pamatmērķi.

► Latvijas Pašvaldību savienība, izprotot Eiropas globālos izaicinājumus gan klimata jautājumos, gan imigrācijā uz ES, tomēr nevar akceptēt, ka šie aspekti varētu ietekmēt nacionālajām valstīm piešķiramo resursu aprēķinu. Eiropas Savienībai ir būtiski ne tikai ārējie izaicinājumi, bet vēl nopietnāki ir iekšējie izaicinājumi, kas ir novēršami, tikai un vienīgi nodrošinot harmonisku visas ES attīstību, neradot ilgstošas būtiskas dažādu reģionu dzīves līmeņu atšķirības.

► Apzinoties, ka ES centralizēti īstenojamo finanšu mehānismu programmu mērķi, piemēram, nodrošināt ES globālo pozīciju pētniecības, inovācijas un tehnoloģijas jomās, sekmēt Eiropas izaugsmi, veicināt pāreju uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazas oglekļa aprites ekonomiku u.c., ir būtiski visas ES ilgtspējīgas attīstības kontekstā, LPS ieskatā ir svarīgi mazākām valstīm un mazāk attīstītām valstīm šajās finanšu programmās noteikt minimālās kvotas. Tāpat LPS uzskata, ka, lai palīdzētu mazāk attīstītām valstīm veidot spējas piedalīties šādu programmu projektos nolūkā sasniegt instrumenta mērķus, ir jāatbalsta tehniskās palīdzības projekti.

► LPS iebilst pret Eiropas Komisijas vēlmi uzspiest finanšu instrumentu lietojumu dalībvalstīm, it īpaši apstākļos, kad par vairāku iepriekšējo plānošanas periodu ES līdzekļiem, kas tika novirzīti dažādiem finanšu inženierijas instrumentiem, pati EK atskaitās ES pilsoņiem, it kā tie būtu līdzekļi, kas izlietoti grantu veidā, nesniedzot pārskatu par kopējo publisko ES līdzekļu apriti un kopējo uzkrājumu. Savukārt tiešo EK pārraudzīto programmu jomā neiebilstam pret finanšu inženierijas pielietojumu, ja vien no EK tiek pieprasīts nodrošināt atbilstošu šo līdzekļu aprites atspoguļošanu.

 

Sanita Šķiltere,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos

Gunta Klismeta
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  Kafijas automātu remonts  granulu katli