Valsts prezidents: Latvijas un Lietuvas stratēģiskais redzējums par elektroenerģijas tīklu ir absolūti vienāds

Valsts prezidents Egils Levits šodien darba vizītē Lietuvā tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (H. E. Gitanas Nausėda) un pārrunāja aktualitātes saistībā ar abu valstu bilaterālām attiecībām un nostāju reģiona elektroenerģijas un drošības jautājumos.

Pieskaroties divpusējo attiecību tematam, Egils Levits atzīmēja, ka bilaterālajās attiecībās jau 20 gadus ir iestrēdzis jūras robežu līguma jautājums un ar to netieši saistītais ekonomiskās sadarbības līgums. E. Levits uzsvēra, ka to vajadzētu risināt, un abiem prezidentiem ir kopēja politiska griba panākt šo jautājumu izskatīšanu ne ilgāk kā abu prezidentu darbības termiņa laikā.

Lai arī līguma slēgšana ir Latvijas un Lietuvas valdību un parlamentu kompetencē, tomēr abi prezidenti ir vienojušies rūpīgi sekot līdzi tam, lai šis jautājums, kas ir bijis strupceļā, tiktu atšķetināts abām pusēm taisnīgi un kā ilgstošs risinājums. “Es esmu pārliecināts, ka šo jautājumu var atrisināt tā, lai par 50 % abas puses būtu vienādi apmierinātas, jo tikai šādā veidā es saredzu taisnīgu un ilgstošu risinājumu,” sacīja E. Levits.

Tikšanās laikā tika diskutēts par abu valstu elektroenerģijas iegādi no Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas. Egils Levits uzsvēra Latvijas un Lietuvas stratēģisko vienoto redzējumu, ka vēlākais līdz 2025. gadam šim jautājumam ir jābūt atrisinātam, lai Latvijas un Lietuvas enerģētiskā atkarība no bijušā Padomju Savienības elektroenerģijas tīkla tiktu izbeigta un valstis būtu pilnībā pieslēgtas Eiropas Savienības elektroenerģijas tīklam. “Runa ir par pārejas periodu, kas mums ir jāveic iespējams pat ātrāk nekā līdz 2025. gadam, bet mūsu stratēģiskais redzējums ir absolūti vienāds,” atzina E. Levits.

Latvijas Valsts prezidents arī vērsa uzmanību uz to, ka gan Lietuvai, gan Latvijai ir vienādas bažas par Astravjecas atomelektrostacijas drošību. Viļņa atrodas 50 kilometru no atomelektrostacijas, Daugavpils – 110 kilometru. Pēc E. Levita sacītā, drošība ir pirmajā vietā.

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka tas ir Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras jautājums un ir nepieciešama starptautiskā ekspertīze, kas apliecina, ka šī atomelektrostacija ir atbilstoša drošības standartiem.

E. Levits piebilda, ka šobrīd abu valstu valdību viedokļi nedaudz atšķiras par taktiskiem jautājumiem, bet kopīgais stratēģiskais mērķis ir absolūti vienāds – panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību.

Sarunā abu valstu prezidenti apspriedās arī par dažādiem ES kopīgiem jautājumiem, tai skaitā par Kohēzijas politiku. E. Levits atzīmēja, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešams turpināt Kohēzijas fonda darbību līdzšinējā apmērā, jo ES valstu kopējās intereses ir panākt konverģenci, proti, līdzsvarotu ekonomisko attīstību visas Eiropas Savienības apmērā.

Tāpat E. Levits un G. Nausēda apspriedās par drošības situāciju reģionā. Abas puses pauda gandarījumu, ka Latvija un Lietuva ir pievienojusies tām valstīm, kas sasniedz 2 % no IKP savu valstu aizsardzībai. “Tā ir trīs Baltijas valstu kopēja pozīcija sekmēt reģiona drošību, un tas ir visu valstu, arī NATO, interesēs, lai mūsu reģiona drošība tiktu stiprināta,” piebilda E. Levits.

Abas puses pārrunāja arī Latvijas un Lietuvas pieredzi remigrācijas jautājumos. Valsts prezidents atsaucās uz Diasporas likumu kā stimulu diasporas politikas tālredzīgai veidošanai.

Tikšanās noslēgumā E. Levits uzsvēra, ka šī ir pirmā reize kopš stāšanās Valsts prezidenta amatā, kad viņš apmeklē Lietuvu, taču trīs mēnešu laikā abu valstu prezidenti tikušies jau četras reizes, pārrunājot plašu jautājumu loku. E. Levits pateicās G. Nausēdam par ielūgumu un auglīgo šīs dienas sarunu.

 

FOTO. Foto autors: Ilmārs Znotiņš