Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā pieņemts ziņojums par vietējo demokrātiju Latvijā


foto;LPS
27. un 28. martā Strasbūrā norisinājās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (turpmāk tekstā – kongress) 34. plenārsēde, kurā tika pieņemts Latvijas valdībai saistošs ziņojums par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā.

Plenārsēdes pirmās dienas noslēgumā tika skatīts un pieņemts ziņojums par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā un apstiprināti Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas delegācijas iesniegtie grozījumi rekomendācijās, kur Latvijas valdība tiek aicināta saglabāt pašvaldību ieņēmumu apjomu vismaz pašreizējā līmenī, ņemot vērā nodokļu reformas ietekmi.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis pateicās ziņojuma sagatavotājiem Ksavjē Kadorē (Francija) un Markam Kolsam (Beļģija) par sadarbību ziņojuma tapšanā, kurā ņemti vērā vairāki LPS un Latvijas delegācijas izstrādātie Latvijas pašvaldībām vērtīgie priekšlikumi, kas nākotnē palīdzēs nodrošināt pašvaldību sistēmas stabilitāti un demokrātijas attīstību Latvijā.

Šāgada februārī notika Monitoringa komitejas sanāksme, kurā tika priekšskatīts ziņojums, un jau tad LPS priekšsēdim G. Kaminskim izdevās veikt vairākus precizējumus ziņojuma tekstā un rekomendācijās. Šāds ziņojums tiek izstrādāts reizi piecos gados un, lai arī rekomendāciju formā, tomēr saistošs Latvijas valdībai, jo tā ir parakstījusi un ratificējusi Vietējo pašvaldību hartu (turpmāk tekstā – harta), kurā iekļautie principi ir piemērojami demokrātiskai pašvaldību sistēmas attīstībai.

Ziņojums balstās uz kongresa pārstāvju vizīti Latvijā 2017. gada septembrī, kad, tiekoties ar LPS, pašvaldību, Saeimas, ministriju u.c. pārstāvjiem, tika skatīta un analizēta hartā iekļauto principu ievērošana Latvijā. Kopumā ziņojumā tiek pozitīvi vērtēta pašvaldību situācija Latvijā un minēts, ka tām ir liela autonomija un plašs pilnvaru spektrs, kā arī efektīvs pašvaldību un centrālās valdības dialogs. Pozitīvi tiek vērtēta pašvaldību savstarpējā sadarbība. Pretēji tiek vērtēta pašvaldību finanšu nestabilitāte, kā arī trūkumi finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Kongresa rekomendācijās valdībai ieteikts novērst situāciju, kad pašvaldību ieņēmumu daļa ir nestabila un grūti prognozējama, tādēļ, īstenojot reformas, pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļai jābūt vismaz tādai, kāda tā bijusi iepriekšējā gadā. Turklāt kongress iesaka palielināt valsts ieguldījumu izlīdzināšanas fondā. Ziņotāji vērš Latvijas valdības uzmanību uz tendenci “pārregulēt” pašvaldību autonomās funkcijas, kas faktiski samazina to autonomiju. Un, lai arī sarunu sistēma starp pašvaldībām un valsti kopumā ir laba, tomēr to varētu padarīt vēl efektīvāku, pagarinot konsultāciju laikus starp valdību un pašvaldībām. Tāpat kā iepriekšējā ziņojumā, tiek ieteikts nepilsoņiem piešķirt tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Šo rekomendāciju ar virkni nepatīkamu pārmetumu atbalstīja Krievijas delegācija. Papildus kongress aicina Latviju pievienoties hartas papildprotokolam par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbībā.

LPS 28. kongresā 2017. gadā tika pieņemta rezolūcija par Eiropas Padomes monitoringu, kurā viens no prioritārajiem priekšlikumiem bija iekļaut ziņojuma rekomendācijās punktu, kas paredz pašvaldībām tiesības brīvi aizņemties investīcijām attīstībai, pievienojoties hartas 9. panta 8. punktam. Šis priekšlikums laika gaitā tika izņemts no rekomendācijām, jo LPS un Ministru kabinets ziņojuma izstrādes laikā vienojušies par to, ka šāds lēmums tiks pieņemts.

Pēc ziņojuma apstiprināšanas savu viedokli par ziņojumu un tajā skartajiem problēmjautājumiem tika aicināts izteikt VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Kopumā Latvijas delegācija ir ļoti apmierināta ar sasniegto un gaida, ka valdība ņems vērā šīs rekomendācijas. Tāpat delegācijai ir prieks par lielo Eiropas pašvaldību pārstāvju atbalstu kongresa plenārsēdē, kad tika pieņemts ziņojums un grozījumi rekomendācijās: tikai viens pārstāvis nobalsojis “pret”.

Latviju plenārsēdē pārstāvēja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Papildu informācija:

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām, kas tika izveidota 1994. gada 14. janvārī, pārveidojot tā priekšteci – Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu pastāvīgo konferenci. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar pašvaldību nacionālajām un starptautiskajām organizācijām; organizēt dažādus pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu demokrātijas veidošanas procesos; gatavot ziņojumus par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem; praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, veidojot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības.

 

Latvijas Pašvaldību savienība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

Mēbeļu izgatavošana