Zanda Kalniņa-Lukaševica: Latvija ir gatava veikt lielākas iemaksas ES budžetā


foto;Ārlietu ministrija
9. martā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Bulgārijas prezidentūras ES Padomē rīkotajā konferencē par ES daudzgadu budžetu Sofijā. Konferences mērķis bija veicināt viedokļu apmaiņu, gatavojoties Eiropas Komisijas priekšlikuma publikācijai par finanšu ietvaru pēc 2020. gada.

Savā uzrunā Z. Kalniņa-Lukaševica pievērsa uzmanību trīs svarīgākajiem elementiem gaidāmajās sarunās par ES daudzgadu budžetu – ES budžeta prioritātēm, ES daudzgadu budžeta kopējam apjomam un sarunu grafikam.

“ES struktūrfondu investīcijas (Kohēzijas politika) ir viens no ļoti nozīmīgiem aspektiem, kas stimulē jaunu darba vietu radīšanu, ilgtspējīgu attīstību un inovācijas. Tādēļ ir svarīgi arī pēc 2020.gada Kohēzijas politikai paredzēt atbilstošu finansējumu. Reģionālo sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana, kas stiprinātu Vienoto tirgu un arī vienoto valūtu, veido Kohēzijas politikas idejas pamatu. Vienotā tirgus stiprināšana caur Kohēzijas politiku sniedz ieguvumu visām dalībvalstīm un reģioniem,” sacīja parlamentārā sekretāre.

Z.Kalniņa-Lukaševica īpaši akcentēja, ka Latvijas ieskatā “ES Kohēzijas politikai ir jāsniedz atbalsts valstīm un reģioniem, kas ilgstoši piedzīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Depopulācija rada papildus slogu budžetam un ierobežo pieejamo resursu apjomu investīcijām, tādejādi pazeminot valsts ekonomikas potenciālu.”

Savā uzrunā Z. Kalniņa-Lukaševica lielu uzmanību pievērsa arī Kopējai lauksaimniecības politikai. Latvija atbalsta Kopējās lauksaimniecības politikas modernizāciju. Arī turpmāk resursi būs nepieciešami gan lauksaimniecības tiešmaksājumiem, gan lauku attīstībai. Viens no aspektiem, kas būtu jāreformē, ir nevienlīdzīgie tiešie maksājumi lauksaimniekiem, kas kropļo konkurenci, sacīja parlamentārā sekretāre. Latvijas lauksaimnieki 2020.gadā saņems tikai 68% no ES tiešmaksājumu vidējā līmeņa.

Raksturojot citas prioritātes Z. Kalniņa-Lukaševica pauda atbalstu tādu programmu stiprināšanai kā “Apvārsnis 2020”, “Erasmus+” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Izglītība, pētniecība, inovācijas un Eiropas infrastruktūras savienošana arī veicina reģionālo sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu. Tāpēc arī pēc 2020. gada šīs programmas ir jāstiprina. Runājot par jaunām ES prioritātēm, tika pausta Latvijas pozīcija, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Aizsardzības industriālā attīstības programma ir taisnīga un no tās iegūst ne tikai lielie industriālie spēlētāji. Programmai ir jāiesaista arī mazie un vidējie uzņēmumi un jaunuzņēmumi.

"Lai finansētu programmas, kas virzīs ES attīstību, nevaram samazināt ES daudzgadu budžeta apjomu. Latvija ir gatava veikt lielākas iemaksas ES budžetā, lai kopā ar citu dalībvalstu iemaksām tiktu segts Brexit radītais iztrūkumu," sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Konferences laikā Z. Kalniņa-Lukaševica arī uzsvēra, ka “laicīga sarunu pabeigšana par ES daudzgadu budžetu ir sarunās iesaistīto pušu kopīgā interese. Tas ļaus nodrošināt savlaicīgu jaunā programmēšanas perioda sākumu un jauno projektu īstenošanas uzsākšanu. ES dalībvalstīm jāspēj savlaicīgi vienoties par nākamā perioda ES daudzgadu budžetu, lai bez pārtraukumiem jau 2021.gada 1.janvārī varētu uzsākt jaunā perioda projektu realizāciju. Kā liecina mūsu iepriekšējā pieredze, kavēšanās rada būtisku kritumu investīcijās un tādejādi bremzē ekonomikas izaugsmi.”

Papildinformācija

Konference Sofijā par ES daudzgadu budžetu ir pēdējais augstā līmeņa pasākums pirms š.g. 2.maijā gaidāmā EK priekšlikuma publicēšanas par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada.

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija