K.Gerhards pārstāvēs Latvijas intereses ES Vides ministru sanāksmē par aprites ekonomiku un Parīzes nolīguma īstenošanu


foto;Daugavpils ziņas
2017. gada 13. un 14. jūlijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards aizstāvēs Latvijas intereses Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes neformālajā sanāksmē (Vides padome) Tallinā. Delegācijas sastāvā Vides padomē piedalīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Vides padomē plānots pārrunāt ekoinovācijas lomu aprites ekonomikas veicināšanā. Sarunās tiks uzsvērts, ka Latvija pozitīvi vērtē ekoinovāciju ieviešanu, kas ir ļoti nozīmīgi pārejai uz ilgtspējīgu un resursu efektīvu izaugsmi.

 

Otrs būtiskais jautājums, par ko notiks politiskās diskusijas, ir ES loma Parīzes nolīguma* ieviešanā un globālās pārejas uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību nodrošināšanā. Latvija uzsvērs sagatavošanās nozīmīgumu Konvencijas par klimata pārmaiņām šī gada novembrī notiekošajai pušu sanāksmei (COP23) un faktu, ka jaunais ģeopolitiskais konteksts pēc būtības neko nemaina. Latvija aicinās ES stiprināt komunikāciju ar visām pasaules valstīm, kā arī veicināt nevalstiskā sektora aktivitāšu redzamību.

 

Ministram Kasparam Gerhardam Vides padomes laikā plānota arī divpusējā tikšanās ar ES komisāru klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumos Migelu Ariasu Kaņeti (Miguel Arias Cañete). Sarunā plānots pārrunāt Latvijas nostāju un priekšlikumus ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas 2021.-2030.gadam mērķu pārdalei** starp ES dalībvalstīm un izpildes nosacījumiem.

 

Vides padomi Tallinā organizē Igaunija, kas 2017.gada II pusgadā ir ES Padomes prezidentūra.

 

*Parīzes nolīgums ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju Pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā 2015. gada 12. decembrī (COP21) apstiprināts starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un: 1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5° C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes; 2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām; 3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. ES Parīzes nolīgumu ratificēja 2016.gada 5.oktobrī. Parīzes nolīgums stāsies spējā 2016.gada 4.novembrī.

** Eiropas Komisija 2016.gada 20.jūlijā ietvaros publicēja Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

apdrošināšana  smslån  parkets  dumvadi.lv   apkures sistēmas ierīkošana