Austrālijas latvietis un uzņēmējs: starptautiskajā biznesa vidē skaļāk jārunā par Latvijas priekšrocībām


Arnis Gross.
Latvijai vajadzētu skaļāk un vairāk starptautiskajā biznesa vidē stāstīt par savām stiprajām pusēm, proti, tehnoloģisko infrastruktūru, ātro un stabilo internetu un kvalitatīvo darbaspēku, uzskata Austrālijas latvietis un biznesa tehnoloģiju uzņēmuma "DekSoft" īpašnieks Arnis Gross.

Viņaprāt, to varētu novērtēt un izmantot ne viena vien starptautiska korporācija. Piemēram, izmantojot Latvijas ātro internetu Gross redz veidu, kā uzlabot un papildināt “DekSoft” esošos risinājumus ārpus Austrālijas uzņēmuma darba stundām.

“Proti, ja Austrālijā darbs beidzas ap plkst.18.00, tad Latvijā diena tikai sākas, tādējādi, mēs netraucējot klientu, ārpus viņa darba laika, bet normālā Latvijas darba laikā varam veikt dažādus tehniskus uzlabojumus. Turklāt, lai cik tas neizklausītos paradoksāli, bet Austrālijas klientu serveriem pieslēgties attālināti sanāk ātrāk no Latvijas nekā no blakus pilsētas turpat Austrālijā,” secināja Gross.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums, izmatojot diennakts darba modeli, plāno paplašināt programmētāju komandu Latvijā, lai varētu caur Austrāliju iziet uz Ķīnas tirgus apkalpošanu.

Īpaši runājot par darbaspēku, Gross atzīst, ka sākotnēji, paplašinot “DekSoft” darbību izmēģināti Indonēzijas programmētāji, tomēr galu galā uzņēmumā secināts, ka Latvijā var nodrošināt daudz augstāku kvalitāti.

 

Arnis ir viens no vairākiem Austrālijas latviešiem un uzņēmējiem, kuri, neskatoties uz attālumu kā kilometru, tā laika ziņā, ir saglabājuši ciešas saiknes ar dzimteni, kā arī attīstījuši biznesa sadarbības formas, tai skaitā uzņēmuma filiāles.

Par to, kā Latvijas uzņēmēji var attīstīt eksportu Āzijas un Klusā okeāna reģionā, tiks runāts vēl šāgada nogalē, 29. un 30.decembrī, Austrālijā, Melburnā notiekošajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmajā reģionālajā pasākumā ārpus Latvijas.

Taču vēl pirms tam uzņēmējs un biznesa tehnoloģiju eksperts stāsta par nozares tendencēm un pieredzi, ko savā labā var izmantot arī Latvijas uzņēmēji.

 

“Tehnoloģijas pēdējā desmitgadē ir attīstījušās teju eksponenciāli, un ir svarīgi sekot līdzi tirgum un atbilstoši attīstīt biznesu. Mēs izstrādājām lietotnes latviešu valodā gan Android, gan iOS mobilajām ierīcēm, bet drīz arī sapratām, ka ar šo biznesa modeli un šaurās nišas dēļ, mūsu attīstība būs ierobežota. Tādēļ nu jau vairākus gadus veidojam biznesa risinājumus dažādām mobilajām ierīcēm, kā arī esam “Apple” oficiālie parteri Rīgā un Melburnā,” stāsta Gross.

Uzņēmējs uzsver, lai nezaudētu konkurētspēju ka ir būtiski notvert brīdi, kad mainās tehnoloģijas un līdz ar to klientu ieradumi un vajadzības.

“Mēs redzam, kā klienti no visdažādākajām nozarēm, ir izauguši no veidlapām un Excel tabulām, un tagad vēlas automatizētas, uzņēmuma vajadzībām pielāgotas sistēmas. Konkurences spiediena dēļ biznesa īpašnieki meklē veidus, kā strādāt efektīvāk – jau tagad redzam meistarus ar planšetēm, lai uzreiz var klientiem sagatavot un nosūtīt tāmes, izrakstīt rēķinus un elektroniski samaksāt. Vienlaikus īpašnieki un vadītāji vēlas reālā laikā sekot līdzi faktiskajam darbu statusam,” skaidroja Gross.

Jāatgādina, ka savulaik tieši pateicoties Arnim Grosam 90-to gadu sākumā mēs pirmo “Windows” un “Macintosh” operētājsistēmu programmās varējām rakstīt latviešu valodā. Tieši “DekSoft” sadarbībā uzņēmumiem Latvijā un Amerikas Savienotajās valstīs izveidoja pirmās latviešu valodas tastatūras draiverprogrammas un latviešu fontus.

Pēc tam sekoja vārdnīcas, lietvārdu un darbības vārdu locīšana, arī lībiešu valodas tastatūras draiverprogramma un fonti.

“Tagad, protams, katrā datorā, mobilajā lietotnē un citās ierīcēs latviešu valoda ir viena no daudzām iestatīšanas valodām, un garumzīmes un mīkstinājuma zīmes atspoguļojas korekti. Nesen, ceļojot kopā ar ģimeni pa Tasmāniju, nopriecājos, kad nomas auto navigācijas sistēmā varēja izvēlēties latviešu valodu,” stāsta Gross.

“DekSoft” bija arī klāt tajā brīdī, kad Latvijā pirmo reizi parādījās internets. Izmantojot jauno tehnoloģiju, uzņēmums radīja “Baltic Express Mail” servisu, ar kura palīdzību varēja ātri nosūtīt vēstules starp Austrāliju un Latviju. Tolaik pa pastu vēstules starp abām valstīm ceļoja vairākas nedēļas un bez garantijas, ka tās patiesi sasniegs adresātu, tādēļ sākotnēji “Baltic Express Mail” klienti bija pārsteigti, ka ar saraksti var apmainīties vien pāris stundās.

Gross atminas, ka īpašs pārbaudes laiks esot bijis 1991.gada augusta pučs, kad visi sakari ar Latviju tika slēgti un uzņēmumam izdevās “iezvanīties” Maskavas datu tīklos, lai nodrošinātu komunikāciju.

Turklāt Gross ir bijis pamatlicējs vienam no pirmajiem elektroniskajiem mēnešrakstiem latviešu valodā par un ap latviskām tēmām “LatBits”. Tam bija 20 tūkstoši abonentu. Vēlāk tam tika piesaistīti žurnālisti un jau 2000.gada 18.novembrī dzima mājaslapa “latviansonline.com”, kas vēl šobaltdien publicē rakstus par Latviju un latviešiem un kuras darbinieki strādā trīs dažādās laika zonās – Austrālijā, Latvijā un ASV.

 

 

Par PLEIF reģionālo pasākumu

Pasākuma mērķis ir veicināt praktisku sadarbību ekonomikas jomā starp Austrālijas latviešu kopienu un Latvijas biznesa pārstāvjiem, tādējādi atbalstot mūsu uzņēmēju darbošanos perspektīvajā Klusā okeāna reģiona tirgū un otrādi – veicinot Austrālijas piekļuvi Eiropas austrumu puses tirgiem.

Detalizēta PLEIF reģionālā pasākuma programma pieejama šeit http://www.ieguldilatvija.lv/agenda/

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības iniciatīva, kas tiek attīstīta sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Tās mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšana, lai stiprinātu sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt zināšanu pārnesi un finanšu kapitāla piesaisti Latvijai.

Pirmais šāds forums notika Rīgā 2013. gada vasarā, bet otrais – 2015. gada vasarā, pulcējot vairākus simtus augsta līmeņa uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus no pāri par 25 valstīm.

 

Tija Ezeriņa, Public ID Group projektu direktore

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

grāmatvedības pakalpojumi  apdrošināšana  lēti ceļojumi  santehniķis  metāla durvis  maksātnespēja