Latvija uzsāk Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņu ierobežošanu ratifikāciju


foto;financenet.tvnet.lv
Otrdien, 2016.gada 25.oktobrī Ministru kabineta sēdē plānots izskatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes Nolīgumu" (turpmāk – Parīzes nolīgums*). Parīzes nolīgums ir starpvalstu līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai. Tādējādi Latvija uzsāks Parīzes nolīguma ratifikācijas procesu.

Parīzes nolīgums tiek uzskatīts par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tas ar 195 valstu vienbalsīgu lēmumu tika apstiprināts 2015.gada nogalē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu sanāksmes ietvaros. Papildus emisiju samazināšanas mērķiem, Parīzes nolīgums nosaka mērķus arī saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un investīciju novirzi oglekļa mazietilpīgā attīstībā periodā pēc 2020.gada.

Latvijas pienākumi Parīzes nolīguma ratifikācijas gadījumā būs īstenot saistības, ko paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kopīgā apņemšanās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas nepieciešams, lai noturētu globālās temperatūras pieaugumu būtiski zem 2 °C salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta vidējo temperatūru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Šobrīd Eiropas Savienības iekšienē norit sarunas par katras ES dalībvalsts ieguldījumu Parīzes nolīguma prasību par SEG emisiju ierobežošanu un klimata pārmaiņu novēršanu īstenošanai. Latvija sarunās līdz šim panākusi sev būtiski izdevīgākus nosacījumus nekā sākotnēji tika piedāvāts, proti, Latvijai tagad piedāvātais mērķis ir 6% samazinājums salīdzinot ar 2005. gadu, kas ir trešais zemākais mērķis starp visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču sarunas vēl turpinās.

Atgādinām, ka ES vārdā Parīzes nolīgums tika ratificēts 2016. gada 5. oktobrī saskaņā ar 2016. gada 30. septembra Vides Padomes lēmumu Nr. 12256/16, kura 3. pants paredz, ka ES dalībvalstis cenšas veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās savus ratifikācijas instrumentus deponētu reizē ar ES vai cik vien ātri iespējams pēc tam.

Savukārt 2016. gada 22. aprīlī vēsturiskā ceremonijā, kas norisinājās Ņujorkā (ASV), ministrs Kaspars Gerhards Latvijas Republikas vārdā parakstīja Parīzes nolīgumu.

Līdz 2016. gada 22. oktobrim Parīzes nolīgumu bija ratificējušas jau 84 valstis, kas atbildīgas par aptuveni 61% pasaules SEG emisijām, starp tām arī lielākās emitētājas pasaulē – ASV, Ķīna un Indija. Arī vairākas ES valstis ir pabeigušas ratifikāciju – Vācija, Francija, Polija, Ungārija u.c. Parīzes nolīgums stāsies spēkā 2016.gada 4.novembrī.

* Parīzes nolīgums ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju Pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā 2015. gada 12. decembrī (COP21) apstiprināts starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un: 1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5° C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes; 2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām; 3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

grāmatvedības pakalpojumi  apdrošināšana  lētas aviobiļetes  santehniķis  maksātnespēja