KORIM "JOLANTA - 135", 7. DECEMBRĪ SADRAUDZĪBAS KONCERTS

2019. gada novembrī aprit 135 gadi kopš tagadējās Latvijas teritorijā darbojas neredzīgo un vājredzīgo cilvēku jauktais koris «Jolanta». Šis koris darbojies gan Krievijas impērijas, gan Latvijas pirmās republikas un padomju okupācijas laikā, kā arī turpina savu darbību atjaunotajā Latvijas valstī. «Jolanta» ir pats vecākais koris Rīgā, dibināts 1884.gadā. Korim «Jolanta» nosaukums tam aizgūts no Čaikovska operas, kuras varone Jolanta ir neredzīga meitene.

Kora 135. jubilejas koncerts norisināsies šī gada 7. decembrī, sestdienā, Strazdumuižas klubā, Braila ielā 4.  Sadraudzības koncertprogrammu «Dziedāt visai pasaulei» veidos četri kori:  LNB koris «Jolanta» (diriģents, mākslinieciskais vadītājs Jānis Āboliņš, diriģente Baiba Ozoliņa un koncertmeistare Ina Fedorovska ), Rīgas Latviešu biedrības nama «Ars Longa» (diriģents Jānis Andžāns), Baložu kultūras centra jauktais koris «Zemdega» (diriģenti Jānis Āboliņš, Roberts Pūce, Jānis Laucinieks), VEF Kultūras pils senioru koris «Vefietis» (diriģente Baiba Ozoliņa  un koncertmeistare Ina Fedorovska).

Koris ir dibināts 1884. gadā Neredzīgo institūtā. Tā uzplaukums bija 20.gadsimta 60.-90. gados, kad koristu skaits sasniedza 70 cilvēkus, un viņi spēja izpildīt lielas formas skaņdarbus. Toreiz koris saņēma arī godpilno Tautas kora nosaukumu. Jau kopš dibināšanas 1872. gadā Rīgas Neredzīgo skolā (kas vēlāk kļūst par Neredzīgo institūta daļu) lielu vērību veltīja muzikālajai izglītībai. Audzēkņus mācīja dziedāt, skaņot klavieres, spēlēt cītaru un ērģeles. Literatūrā atrodamas dažādas ziņas par laiku, kad īsti nodibināts Neredzīgo institūta koris. Divus gadus pēc skolas darbības uzsākšanas (1874) sāk strādāt pirmā mūzikas palīgskolotāja Johanna Zēgere [Johanna Sehger], apdāvināta un talantīga pianiste, kura arī pati bija neredzīga. Rīgas Neredzīgo institūts bija viena no retajām izglītības iestādēm toreizējā Baltijā, kur mācīja abu dzimumu bērnus un jauniešus. 1879. gadā J. Zēgere nodibināja institūta kori 5 meiteņu un 5 zēnu sastāvā. 1997. gadā J. Kravalis grāmatā «Latvijas speciālās skolas 1840 — 1996» to minējis kā neredzīgo kora dibināšanas gadu.