XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāls ir izskanējis, bet līdz oktobra vidum vēl skatāma izstāde par Liepājas Sv. ....


Izstāde Mūzikas instrumentu karalienes iekšējais skaistums. Foto - Valters Pelns
XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāls ir izskanējis, bet līdz oktobra vidum vēl skatāma izstāde par Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelēm

Līdz 14. oktobrim Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas logos ir apskatāma Valtera Pelna fotoizstāde "Mūzikas instrumentu karalienes iekšējais skaistums", kas ielūkojas Liepājas lepnuma, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu, tajā daļā, kas ikdienā apmeklētājiem nav skatāma.

Liepājniekiem un pilsētas viesiem šī ir unikāla iespēja tuvplānā ieraudzīt ērģeļu iespaidīgo arhitektūru, metāla un koka stabuļu izkārtojumu un sarežģītos vēsturiskos mehānismus. Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles pamatakmens ir likts 1742. gadā. Katedrāles interjeru raksturo rokoko stila greznība, bet tās īpašā vērtība ir pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, kuras būvējis viens no 18. gadsimta atzītākajiem meistariem Heinrihs Andreass Konciuss. Tām ir 131 reģistrs, četri manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu.

Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur vēl joprojām skan Johana Sebastiāna Baha tik ļoti augstu vērtētā meistara Konciusa reģistri, darbojas viņa izgatavotā mehānika un vējlādes. Apbrīnojama ir arī gaisa apgādes sistēma – pavisam kopā ērģelēm ir desmit milzu plēšas un vēl gaisa pumpējamā mašīna ar astoņām plēšām torņa telpā. Ja pārtrūkst elektrības padeve, tad ar diviem minējiem joprojām ir iespējams spēlēt uz 1877. gadā pabeigtās ērģeļu daļas ar 79 reģistriem. Jāpiebilst, ka šogad aprit 240 gadi kopš iesvētīts slavenā meistara būvētais instruments.

Liepājas ērģeļmūzikas festivāls šogad notika jau astoņpadsmito reizi. Liepājas ērģeļmūzikas festivāls tika iedibināts 2002. gadā ar mērķi pievērst uzmanību pilsētas lepnumam un priekam – Svētās Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām baroka ērģelēm, gadu laikā tam ir pievienojušās arī citas notikumu vietas. Un līdzās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālei, festivāls viesojās arī citās Liepājas baznīcās un Kuldīgā. Viens no koncertiem izskanēja arī koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē, kur šoreiz klausītāji varēja dzirdēt mūsdienu laicīgo mūziku digitālo ērģeļu izpildījumā. Taču tas nav viss! Ērģeļu veidu un mūzikas dažādību šogad papildināja vēl kāds instruments. Pirmo reizi astoņpadsmit gadu laikā festivāls izskanēja arī Liepājas ielās, kur pilsētniekiem bija iespēja dzirdēt senu pārnēsājamo ērģeļu paveidu – leijerkasti!

Festivālā kopumā piedalījās 17 mākslinieki no piecām valstīm, pirmatskaņojot ne vienu vien skaņdarbu. Starp jaundarbiem bija latviešu komponistes Agneses Boitmanes skaņdarbs, kā arī talantīgās Lauras Gustovskas dziesmu un zviedru komponista Hokana Sundīna jaundarbu pirmatskaņojumi. Līdzās tam nu jau par tradīciju festivālā kļuvušas speciāli veidotas izzinošas nodarbības par ērģelēm pirmsskolas un sākumskolas bērniem, kā arī atklāšanas koncerts visai ģimenei, kurā šoreiz izskanēja slavenu skaņdarbu pārlikumi ērģelēm tandēmā ar video animāciju.

Jau piekto gadu festivālu rīkoja nodibinājums “Via Cultura” ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Kuldīgas pilsētas domes finansiālu atbalstu. Plašāka informācija par festivālu: [u]viacultura.lv[/u] un [u]facebook.com/ViaCulturaLV[/u].

Via Cultura” ir nevalstiska un nekomerciāla organizācija, kas īsteno plaša spektra radošas ieceres sadarbībā ar mūziķiem, māksliniekiem, mākslas un kultūras vadītājiem, pedagogiem, brīvprātīgajiem aktīvistiem un katra atsevišķa projekta specifikai atbilstošiem speciālistiem. Līdzās Liepājas ērģeļmūzikas festivālam, nodibinājums rīko festivālu “Via Baltica” un koncertciklu “Iededz gaismu”, kā arī īsteno projektu “Piejūras pilsētu literārā akadēmija”.

Atskats uz aizvadītajiem festivāla koncertiem: https://failiem.lv/u/twdp5hsj

Anna Paula Pujēna
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri