Viļānos noslēgušies Stefānijai Uļanovskai veltītie zinātniskie lasījumi

5. augustā notika septiņpadsmitie tautas muzikantu svētki, kur 150 svētku dalībniekus jau vienpadsmito reizi Viļānos pulcēja Tautas muzikantu biedrība un Viļānu kultūras nams.

 2017. gadā tautas muzikantu svētki ieguva jaunu skanējumu. Svētku organizēšanā iesaistījās arī Viļānu novada pašvaldība, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Viļānu novadpētniecības muzejs, apvienojot jau iemīļotos tautas muzikantu svētkus ar ievērojamajai Latgales tradicionālās kultūras pētniecei Stefānijai Uļanovskai un viņas etnogrāfiskā tēlojuma „Poļu Inflantijas latvieši” (“Łotysze Inflant polskich”) veltītām aktivitātēm: brīvdabas zinātniskajiem lasījumiem āra lasītavā, 2016. gadā Viļānos notikušās zinātniskās ekspedīcijas „Pa Stefānijas Uļanovskas pēdām” fotogrāfiju izstādes atklāšanu Viļānu novadpētniecības muzejā, Stefānijas Uļanovskas pierakstīto mīklu minēšanu un rotaļdeju meistarklasi.

Stefānijai Uļanovskai veltītie zinātniskie lasījumi ir novitāte Latvijas zinātniskajā dzīvē ne tikai tāpēc, ka tie notika āra lasītavā, kur zinātnieku priekšlasījumus īsāku vai garāku laiku pēc patikas varēja klausīties ikviens svētku dalībnieks vai pat garāmgājējs. Tie ir nozīmīgi arī tāpēc, ka pirmo ierosmi šādam pasākumam devusi nevis zinātniska vai akadēmiska institūcija, bet pašvaldība, kurai patiesi rūp sava novada tradicionālās kultūras nopietna izpēte, izvērtēšana, saglabāšana un popularizēšana.

Uz zinātniskajiem lasījumiem tika aicināti Latvijā un ārvalstīs ievērojami zinātnieki, kas devuši būtisku ieguldījumu S. Uļanovskas darbības izpētē un popularizēšanā.

Latvijas Universitātes profesore Lidija Leikuma pastāstīja par nozīmīgākajiem pētījumiem, kas Latvijas zinātnē veltīti Stefānijas Uļanovskas darbiem, un aicināja viļāniešus būt patiesi lepniem par to, ka tieši viņiem veltīts viens no senākajiem, apjomīgākajiem un pieraksta ziņā precīzākajiem etnogrāfiskajiem pētījumiem 19. gs. Latvijā.

Ar prof. L. Leikumas un Sanktpēterburgas Universitātes docenta Alekseja Andronova gādību 2011. gadā tika izdots S. Uļanovskas etnogrāfiskā pētījuma “Łotysze Inflant polskich” faksimilizdevums “Pūļu Inflantejis latvīši”, kas nu jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu un kalpo par rokasgrāmatu ne tikai Viļānu novada kultūras entuziastiem, bet folkloras un tradicionālās kultūras pētniekiem visā Latvijā. A. Andronovs, kas aktīvi pēta ar S. Uļanovsku saistītus materiālus dažādu valstu arhīvos, norādīja, ka vēl aizvien ir daudz līdz šim neatklātu vai atšķirīgi interpretētu faktu S. Uļanovskas darbos un personībā.

Poznaņas A. Mickeviča Universitātes profesore Nikole Naua stāstīja par S. Uļanovskas pierakstīto pasaku gramatiku, kā arī par Poznaņas Universitātes projektiem, kas vērsti uz S. Uļanovskas etnogrāfiskā tēlojuma “Łotysze Inflant polskich” saglabāšanu un popularizēšanu. Īpašu uzmanību viļāniešos radīja viņiem līdz šim nezināmā prof. N. Nauas vadībā izveidotā S. Uļanovskas tekstu datu bāze (inne-jezyki.amu.edu.pl), kur digitalizēti S. Uļanovskas pierakstītie folkloras žanri.

Polijas Zinātņu akadēmijas profesores Dorotas Rembiševskas priekšlasījums bija veltīts Latgalei un Viļāniem S. Uļanovskas darbos. Tieši prof. D. Rembiševska bija iniciatore viļāniešu atjaunotajai interesei par S. Uļanovskas personību un viņas pētījumiem. Sadarbībā ar profesori Viļānu novadpētniecības muzejā top apjomīga S. Uļanovskai veltīta ekspozīcija, kuras atklāšana paredzēta jau 2017. gada novembrī.

Patiesi aizraujošs izvērtās LU doktora grāda pretendentes Ivetas Dukaļskas priekšlasījums par mūziku un mūzikas instrumentiem S. Uļanovskas darbos. I. Dukaļska ne tikai pastāstīja, bet ar tautas muzikantu Jāņa Giptera, Irēnas Znotiņas, Nikolaja Zaharova un Pētera Belinska palīdzību arī atskaņoja tās melodijas, ko S. Uļanovska piefiksēja jau 19. gadsimta otrajā pusē. I. Dukaļska uzsvēra, ka šāda veida zinātniskie lasījumi nodrošina zinātnei tik ļoti nepieciešamo iespēju nepastarpināti nonākt sabiedrībā, neaprobežojoties tikai ar akadēmisko vidi un kontekstu.

Visiem zinātnisko lasījumu dalībniekiem Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore Angelika Juško-Štekele dāvināja ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Viļānu novada pašvaldības finansiālu atbalstu iznākušo S. Uļanovskas etnogrāfiskā pētījuma 1. daļas tulkojumu latviešu valodā. Lai gan grāmatas atklāšanas svētki Viļānu novadpētniecības muzejā notiks tikai 18. augustā, zinātnisko lasījumu dalībniekiem bija pirmreizēja iespēja ieskatīties grāmatā, kur S. Uļanovska apkopojusi liecības par Viļānu pagasta iedzīvotāju tradicionālo kultūru 19. gadsimta otrajā pusē.

Zinātnisko lasījumu dalībnieki izteica gatavību arī turpmāk atbalstīt viļāniešu aktivitātes sava novada tradicionālās kultūras vērtību saglabāšanā un S. Uļanovskai veltīta fonda izveidi Viļānu novadpētniecības muzejā.

 

RTA asociētā profesore Angelika Juško-Štekele

Foto no Tautas muzikantu biedrības arhīva

 

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas